Foto galerija: "KVIFF 2018"
Simtgades dokumentālā filma "Laika tilti", kas Latvijā pirmizrādi piedzīvos septembra sākumā, vairākos aspektos ir pirmā starp citām Simtgades filmām - pirmā ciešā sadarbība starp trim Baltijas valstīm (turklāt kopražojuma loģika izriet no filmas satura un stāsta) un pirmā filma, kas piedzīvo pasaules pirmizrādi A klases festivāla konkursā. Karlovi Varos kopā ar filmas grupu bija arī Kino Rakstu "aģente", fotomāksliniece Agnese Zeltiņa.
Gandrīz ikvienas latviešu dzimtas stāsts slēpj sevī daudz vairāk spēcīgas, nesakonstruētas dramaturģijas un paradoksālu sižetu, nekā vidēji statistisks “izdomāts” scenārijs filmai vai seriālam – to pēc paša pieredzes var apgalvot režisors Pēteris Krilovs, kurš savu filmu kontekstā rūpīgi pētījis vēstures dokumentus dažādos pēckara periodos, arī tajos, kurus aktualizē dokumentālā filma “Spiegs, kurš mans tēvs” vai Simtgades seriāls “Sarkanais mežs”.
10.09.2019Režisores Ilonas Brūveres filmogrāfijā ir īss ieraksts par kinožurnāla "Māksla" 1990. gada 1. numuru – 12 minūtes garu filmiņu ar nosaukumu "Atmiņas par cirku" (Rīgas dokumentālo filmu studija). Es sāktu tieši ar to, ja man būtu jāraksta režisores daiļradei veltīts raksts (bet es to nedaru. Kāpēc to darīt ir bīstami – skat. nākamajā rindkopā! Es rakstu tikai subjektīvas piezīmes.)
08.09.2019Dokumentālās filmas „Spiegs, kurš mans tēvs” intriģējošais „titulvaronis”, dubultaģents Imants Lešinskis bija ļoti spilgta un harizmātiska, lai gan, protams, neafišēta parādība Latvijas padomjlaiku vēsturē. Literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, kura padziļināti pētījusi padomju Latvijas kultūras sakarus ar trimdas latviešiem, pat pieļauj, ka Lešinskis ilgus gadus avīzes „Dzimtenes Balss” pielikumā "Svešuma balss" ar pseidonīmu publicējis fantāzijas romānus turpinājumos…
06.09.2019No 6. septembra Latvijas kinoteātru repertuārā atrodama dokumentālā filma „Spiegs, kurš mans tēvs”, un par tās autoriem uzskatāmi gan scenāristi un režisori Jāks Kilmi un Gints Grūbe, gan galvenā varone – tulkotāja Ieva Lešinska-Geibere, kura šajā filmā šķetina sava tēva, divu varu dubultaģenta stāstu. Rekonstruēta pagātne, ceļojumi laikā un šodienas atskārsmes – šādu paralēlo realitāšu krustpunktos veidojas attiecību drāma.
04.09.2019Ņemot vērā faktu, ka straumēšanas platformu piedāvājums ieņem arvien svarīgāku vietu kinoskatītāja ikdienas pieredzē, Kino Raksti tur roku uz pulsa arī šajā vidē, un šobrīd viena no „karstākajām” parādībām „Netflix” izlasē – ne tikai kinematogrāfisku, bet arī sociālpolitisku iemeslu dēļ – ir dokumentālā filma „Amerikāņu fabrika / American Factory” (2019), pieejama arī Latvijā. Filmu Kino Rakstos apskata politoloģe Inta Lase, liekot lietā savu starptautisko pieredzi mediju eksperta un EDSO novērotāja statusā.
Kamēr daudzas filmas par filmām (un, būsim godīgi, filmas arī par citām tēmām) patiesībā ir režisoru mēģinājumi tikt galā ar savām neirozēm, Kventina Tarantīno filma „Reiz Holivudā / Once Upon A Time In Hollywood” izskatās dzimusi no tīras kinomīlestības.
„Bieži, runājot par vīrišķo un sievišķo skatienu kinofilmās, mēs domājam par režisoriem vai stāstiem un aizmirstam, ka visburtiskākajā nozīmē skatienu iemieso kamera un cilvēks, kas aiz tās stāv. Un šis cilvēks gandrīz nekad nav sieviete,” raksta režisore Alise Zariņa, kura tomēr arī pati ir bijusi kameras otrā pusē. Pēc izstādes „Euro Femmes” aicinājuma viņa izpētījusi fenomenu „sieviete-kinooperatore” dažādos laikos un dažādās valstīs.
25.08.2019„Veidot filmu „Laika tilti” bija unikāla izdevība,” saka pasaulslavenais lietuviešu dokumentālists Audrius Stonis, kuru nu jau gandrīz var uzskatīt arī par latviešu dokumentālistu, jo viņš kopā ar režisori Kristīni Briedi radījis vienu no festivālos pieprasītākajām Latvijas Simtgades filmām. Sarunā ar kinodramaturgu un režisoru Ivo Briedi Stonis atzīstas, ka viņa galvenais instruments ir kinovaloda, bet runātu vārdu savās filmās ielaidis tikai pirms pieciem gadiem.
21.07.2019Režisora Jāņa Ābeles spēlfilma “Jelgava ‘94”, Jāņa Joņeva populārā romāna ekranizācija, kas pirmizrādi piedzīvos jau šāgada septembrī, ir oficiāli atzīta par Latvijā pirmo filmu, kuras veidošanā ievēroti „zaļās domāšanas” principi. Ko tas nozīmē uzņemšanas grupai un kas notika filmēšanas laukumā, stāsta producente un „zaļās idejas” iniciatore Elizabete Palasiosa, filmēšanas laikā - Jura Podnieka studijas projektu vadītāja.
01.07.2019Ir tāda tradīcija — vairāki Rīgas kinoteātri jūlijā dodas tādā kā vasaras miegā, žurnāli sacer “vasaras filmu izlases”, it kā šajā gadalaikā cilvēks kino skatītos kaut kā citādāk. Patiesībā arī vasarā vienkārši vajag skatīties labu kino – no “Pilsoņa Keina” līdz “Ezera sonātei”.
Komentāri: