Foto galerija: "KVIFF 2018"
Simtgades dokumentālā filma "Laika tilti", kas Latvijā pirmizrādi piedzīvos septembra sākumā, vairākos aspektos ir pirmā starp citām Simtgades filmām - pirmā ciešā sadarbība starp trim Baltijas valstīm (turklāt kopražojuma loģika izriet no filmas satura un stāsta) un pirmā filma, kas piedzīvo pasaules pirmizrādi A klases festivāla konkursā. Karlovi Varos kopā ar filmas grupu bija arī Kino Rakstu "aģente", fotomāksliniece Agnese Zeltiņa.
„Cik braši puiši, daiļas meitenes un skaista tauta!” – var atkārtot kāda britu virsnieka pirms 100 gadiem teiktos apbrīnas vārdus arī attiecībā uz mūsdienu latviešiem – aktieriem un "Dvēseļu puteņa" masu skatu dalībniekiem vēsturiskos kostīmos. Un garo, nogurdinošo filmēšanas procesu tā dalībnieki acīmredzami uztvēruši kā zināmu pienākumu, sakņu sajūtas stiprināšanu, cieņas izteikšanu valsts izcīnītājiem. Tas nepaliek nepamanīts.
10.11.2019Nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā 2019. gadā saņem kinorežisors Varis Brasla, un varam apgalvot, ka Kino Raksti to paredzēja jau sen – 2004. gada žurnālā toreizējais redaktors Agris Redovičs jau bija sagatavojis plašu un detalizētu paša režisora stāstījumu „par visu dzīvi” – par to pašu, kas tagad novērtēta ar Nacionālo kino balvu. Plašākas publikas uzmanībai pārceļam šo vērtīgo kultūrvēsturisko materiālu digitālā formātā, bagātinātu ar līdz šim nepublicētām fotogrāfijām no Rīgas Kino muzeja krājuma.
09.11.2019Mēģinājums “iepresēt filmā” vērienīgi episku literāru darbu ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem kinomākslā, jo vissvarīgāk šādā gadījumā ir nepazaudēt galveno – nevis sižeta līnijas, epizodes un tēlus, bet stāsta plūdumu, jūtu vilkmi un karstu elpu.
08.11.2019Režisora Pētera Ķimeļa un producenta Jāņa Putniņa dokumentālā filma „Tēvi ‘88”, kas „Lielā Kristapa” programmā iekļauta kā ārpuskonkursa pirmizrāde, ļoti daudz pastāsta par to, kādi ir „vidējie latviešu vīrieši”, tomēr noteicošais tajā ir sievietes skatiens. Vīrieši tā īsti nemaz nespēj par to runāt.
07.11.2019Šis gads kino nozarē bijis pārsteigumu pilns - spēcīgi darbi piepilda gan spēlfilmu, gan animācijas, gan dokumentālā kino kategorijas. Spēcīgas filmas pelnījušas arī spēcīgas atbalsis - šogad Kino Rakstu lappusēs esam dziļi pētījuši un karsti strīdējušies par gada spilgtākajiem darbiem. Lielā Kristapa atklāšanas priekšvakarā Kino Raksti veic ikgadējo inventarizāciju, piedāvājot vienkopus pārlasīt, ko esam domājuši un rakstījuši par nominētajām filmām. Patīkamu lasīšanu!
Poļu režisore un Eiropas Kinoakadēmijas priekšsēdētāja Agneška Holanda viesojās Rīgā dažas dienas Rīgas Starptautiskā kinofestivāla laikā, un es viņai esmu pateicīga ne tikai par šo brīnišķīgo sarunu, bet arī par viņas ieteikumu noskatīties filmu "Maikste". Septiņdesmit gadu vecumā viņa stingri tur roku uz pulsa, sekojot gan Eiropas jaunākajam kino, gan politikai – Holanda Polijā bieži redzama, piedaloties protestos un citās akcijās.
28.10.2019Šī šķietami vienkāršā dokumentālā filma saņēmusi jau trīs nozīmīgu starptautisku festivālu galvenās balvas un pārstāvēs Igauniju sacensībā par "dokumentālo Oskaru". Tumsas, gaismas un ledus spēles režisores Ksenijas Ohapkinas filmā “Nemirstīgie” patiesībā atsedz bīstamus cilvēku programmēšanas mehānismus.
22.10.2019Lailas Pakalniņas filmu „Karote” pieņemts attiecināt uz dokumentālo kino, un patiešām – te nav ne inscenētu ainu, ne arī lomu atveidotāju. Tomēr dokumentālistikai vēlamā dzīves patiesība, lai gan šajā gadījumā neizsauc nekādas šaubas, izrādās izcelta aiz iekavām.
14.10.2019Filma “Nekas mūs neapturēs” ir tipisks “vīrieša skatiena” paraugs, kādu to redzējām 20. gadsimta klasiskajā Holivudā. Kur šajā stāstā ir vieta sieviešu kārtas skatītājai? Un kas ir tā ideoloģiskā konstrukcija, kuras definīciju te redzam kā uz delnas?
13.10.2019„Varbūt nav vērts mocīties, ņemties un nīkuļot pie ārstiem, bet vienkārši izbaudīt to, cik vēl atlicis. Un varbūt atlicis nemaz nav tik maz, to man nepateiks neviens, kaut arī zinātu. Varbūt man vispār nekas nekaiš un visi tie tumori, MTS suspecta, ekstirpācija un citi latīniskie un no angļu valodas tik eleganti pārņemtie vārdi nemaz neattiecas uz mani, jo es taču varu paiet, varu domāt, dzert vīnu ar draugiem, ēst lazaņju un arī lasīt lekcijas studentiem...”
Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) ietvaros atvēršanas svētkus piedzīvos kinozinātnieka un arī Kino Rakstu autora Viktora Freiberga ļoti personiskā un ļoti kinematogrāfiskā grāmata „Kinomāna slimības vēsture”. Ieskatam – grāmatas fragments.
Drukāt rakstu
Komentāri: