Foto galerija: "KVIFF 2018"
Simtgades dokumentālā filma "Laika tilti", kas Latvijā pirmizrādi piedzīvos septembra sākumā, vairākos aspektos ir pirmā starp citām Simtgades filmām - pirmā ciešā sadarbība starp trim Baltijas valstīm (turklāt kopražojuma loģika izriet no filmas satura un stāsta) un pirmā filma, kas piedzīvo pasaules pirmizrādi A klases festivāla konkursā. Karlovi Varos kopā ar filmas grupu bija arī Kino Rakstu "aģente", fotomāksliniece Agnese Zeltiņa.
Īsfilmu programmu izvērtēšanu nereti pavada sajūta – vienā sarakstā piedāvātās filmas ir tik spilgtas un atšķirīgas, ka tās ir pat grūti skatīt vienkopus. Tomēr tieši tas, ka programma apvieno formās un žanros dažādus kinodarbus, ļauj piedzīvot krasi atšķirīgu un piesātinātu kino pieredzi, neskatoties uz filmu īsumu. Turklāt programmas eklektiskā iedaba neļaus atslābt un rosinās domāt arī pēc skrējiena cauri šim sarakstam – deviņām interesi rosinošām Nacionālā īsfilmu konkursa filmām.
22.10.2020Kinoskatītājus jau varētu būt diezgan nogurdinājusi ekoloģijas tēma, kas šobrīd noslogo arī lielu daļu audiovizuālās mākslas nozares, bet dāņu režisors Illums Jakobi savā debijas spēlfilmā „Ķibeles ar dabu / The Trouble With Nature” atradis pievilcīgu formu, kā runāt par aktuālu tēmu un norādīt uz cilvēka vēlmi demonstrēt sevi kā dabas kroni cauri laikiem.
21.10.2020Protams, kroņvīruss pārvilka svītru sākotnējai iecerei, ka trīs stundas garā eposa "Berlīne. Aleksandra laukums" režisors Burhans Kurbani klātienē varētu viesoties Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā. Taču man izdevās viņu satikt septembra vidū, Leipcigas Mākslas kino gadatirgū.
20.10.2020„Filma pārsteidz ar faktūru blīvumu, fizisku intensitāti, ar bagātīgu operatora un mākslinieka izdomu un fantāziju. Tas ir ansambļa darbs augstā mākslinieciskā līmenī.” Tuvojoties pirmizrādei, visus šos epitetus varētu veltīt spēlfilmai „Ko zina Klusā Gerda”, taču kinozinātnieks Agris Redovičs tos virknē par… Jevgeņija Paškeviča pirmo lielo spēlfilmu „Cilvēka dienas” (1989), kas jau pirms 30 gadiem apliecināja estētisku mērķtiecību, garīgo jaudu, pārliecību un spēku. No turienes nāk radošās enerģijas vēriens, kuru režisors attīstījis arī jaunajā filmā.
19.10.2020Pieklājīgā sabiedrībā tā nejoko! – šī varētu būt pirmā reakcija uz „Vecā vīra filmu / Vanamehe film”, kas iekļauta Rīgas starptautiskā festivāla (Riga IFF) programmā „Home Made Animated”. Jā, mazliet atgādina seriālu „Dienvidparks”, ar kuru izauguši šīs filmas autori, igauņi Miks Megi un Oskars Lehemā. Tomēr vērīgam skatītājam šī ir iespēja palūkoties uz pārmaiņām, ko animācijai atnesis interneta laikmets.
Šobrīd kinoteātris vēl ir salīdzinoši droša saliņa bangojošā pandēmijas okeānā – kultūras pasākumos ar personalizētām sēdvietām cilvēki drīkst pulcēties, un to arī dara, vēl jo vairāk kinofestivālu sezonā, kas Latvijā ierasti sākas septembrī un turpinās līdz novembrim. Tomēr arī kinoteātri jau agrā pavasarī piedzīvoja pēkšņu šoku pēc valdības rīkojuma slēgt visas kinozāles, un visa gada laikā spiesti viļņoties līdzi studiju un izplatītāju neizlēmībai par konkrētu filmu izlaišanu repertuārā. Par to, kā šobrīd dzīvo kinoteātri, pēc Kino Rakstu aicinājuma sarunājās kino izrādītāji un izplatītāji – Vineta Verika (SIA „Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja), Juris Zviedris („K.Suns”), Māris Prombergs („Kino Bize”) un Sergejs Timoņins (izplatīšanas kompānijas „Spektrs” un „Kino Kults”). Saruna notika oktobra sākumā - to ir svarīgi piebilst šajos laikos, kad situācija mainās ne pa dienām, bet pa stundām.
16.10.2020Portāls „Kino Raksti” tika „palaists gaisā” 2015. gada 16. oktobrī, otrā Rīgas starptautiskā kinofestivāla atklāšanas dienā. Šajos piecos gados portālā publicēti vairāk nekā 700 raksti, un nav viegli ieteikt no šī daudzuma tikai piecus, desmit vai piecpadsmit. Kino Rakstu redakcija tomēr mēģina – Kristīne Matīsa, Elīna Reitere un Agnese Zeltiņa izceļ katra piecas ar kaut ko īpašas publikācijas.
27.09.2020“Mums jārespektē tas, ka režisors saka – es nezinu! Ir jāatstāj vieta tādam “es nezinu”, jāļauj tas viņiem – tā ir daļa no dokumentālā kino.” Par to, kāds ir šābrīža pulss dokumentālajā kino un uz kurieni dodamies; par to, kas pirms 24 gadiem notika Dānijas salā Bornholmā un kā kopš tā laika mainījusies pasaule, Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma izskaņā sarunājas režisore Kristīne Briede un sinefils, Baltijas dokumentālistu "krusttēvs" un draugs no Dānijas – Tue Stēns Millers.
25.09.2020“Bērns, kas aug saskaņā ar padomjzemes iesarkano īstenību” – tāda ir mazā pioniere Ilze, dokumentālās animācijas filmas “Mans mīļākais karš” daļēji autobiogrāfiskā varone. Arī kinozinātnieks Agris Redovičs, lai gan bērnību aizvadīja citā pilsētā un citā desmitgadē, tomēr ticēja tam, ko raksta avīze “Cīņa”, stāvēja rindās tukšos veikalos un tagad novērtē bērna acīm skatīto pasauli.
23.09.2020Letiņiem iznācis jauns trilleris, saucas "Maiņa" (režisors Reinis Kalviņš). Es saku – sen bija laiks! Trilleris ir otrs populārākais un komerciāli veiksmīgākais žanrs pasaulē (tūlīt aiz stāstiem, kas domāti romantiskām dāmām), un reti kas tik labi izklaidē un pielīmē pie ekrāna, kā spraigs sižets, aktīvi varoņi un "bietē došana" ar cēlu attaisnojumu.
Drukāt rakstu
Komentāri: