Foto galerija: "KVIFF 2018"
Simtgades dokumentālā filma "Laika tilti", kas Latvijā pirmizrādi piedzīvos septembra sākumā, vairākos aspektos ir pirmā starp citām Simtgades filmām - pirmā ciešā sadarbība starp trim Baltijas valstīm (turklāt kopražojuma loģika izriet no filmas satura un stāsta) un pirmā filma, kas piedzīvo pasaules pirmizrādi A klases festivāla konkursā. Karlovi Varos kopā ar filmas grupu bija arī Kino Rakstu "aģente", fotomāksliniece Agnese Zeltiņa.
Visas Paolo Sorentino filmas vieno skaista dekadence un vēl kāds motīvs – cilvēka dzīves īslaicīgums, jo nāve ir neizbēgama (lai gan Sorentino apzināti izvairās no didaktiskas pravietošanas). Un kādas mums būtu tiesības pārmest režisoram to, ka viņš pievēršas gandrīz vienīgi dzīves finansiāliem, bet ne patiesiem veiksminiekiem?
14.01.2019Ar Žana Lika Godāra filmas „Trakais Pjero / Pierrot le fou” (1965) seansu un Viktora Freiberga priekšlasījumu kinoteātrī „Kino Bize” 16. janvārī sākas īpašs četru seansu cikls, kura nolūks ir radīt iespaidu par franču kino kā iedvesmas avotu. Tas iedvesmojis drīzumā repertuārā gaidāmo režisora Jāņa Ābeles debijas filmu, tas iedvesmojis arī šā raksta autori un var iedvesmot ikvienu, kurš ļausies.
10.01.2019“Arhīva dokumenti nemelo. Taču ticēt tiem arī nedrīkst.” – tā raksta vācu vēsturnieks Aksels Geiss, kurš pētījis VDR drošības dienesta “Stasi” attiecības ar kinostudiju DEFA. Nav iemesla apgalvot, ka Rīgas kinostudija būtu bijusi satīta tādos pašos zirnekļtīklos, taču, godīgi sakot, nav arī diez ko lielu cerību noskaidrot, kā bija patiesībā. Vismaz nesen publicētā LPSR VDK kartotēka kinozinātnieci Elīnu Reiteri mudina apgalvot, ka padomjlaika Latvijas kinovēsture var tā arī palikt raksturojama ar literatūras un kino teorijā pazīstamo jēdzienu “unreliable narration” – vēstījums, kuram nevar uzticēties.
06.01.2019Kino tēlu apdzīvotība Latvijā ir kļuvusi daudz blīvāka, mēs vairs neesam uz vientuļas salas ar vienu filmu un tās dažiem varoņiem – tas ir viens no pozitīvajiem rezultātiem, ko jau atnesusi programma „Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, lai gan vēl nemaz nav beigusies – 2019. gadā redzēsim vēl divas filmas. Kādi šajā stadijā vēl ir rezultāti, pozitīvi un / vai negatīvi, kādi secinājumi, pieredze un mācības nākotnei – par to Kino Rakstu diskusijā spriež filmu nozares speciālisti, Simtgades filmu autori, izplatītāji, vērtētāji un skatītāji.
31.12.2018Gada pēdējā dienā ir tikai loģiski paskatīties pār plecu atpakaļ, un Kino Raksti savu gada notikumu topu veido no desmit rakstiem, kas izpelnījušies lasītāju vislielāko ievērību. Prieks redzēt, ka Kino Rakstu topā svarīgāko un lielāko vietu ieņem Latvijas kino – šogad tas nav provinciāli, bet vienkārši objektīvi!
Labā dienas kārtībā ietilpst filma, pavisam skaidri atceros dienu, kad to sapratu. Tas bija bērnībā, todien ļoti sniga, mēs ar bērnudārza draugu viņa tēva uzraudzībā slidinājāmies pa kalniņu, tad gājām uz kino, pēc tam pie viņa mājās ēdām siltu kāpostu zupu. Ideāli. Un tagad – neskatoties uz to, ka pieaugušo dzīve ir iekārtota tā, lai atņemtu cilvēkam laiku skatīties kino, ar zināmu viltību izmanīties un noskatīties pāris filmas nedēļā liekas pašsaprotami.
19.12.2018Veidojot filmas “Ida” (2013) un “Aukstais karš” (2018), režisors Pāvels Pavļikovskis nevienu brīdi nav sev kā galveno uzdevumu izvirzījis „izstāstīt mūsu sarežģīto vēsturi”, ne arī ekspluatēt personisko biogrāfiju – viņš vienkārši atgriezies savā bērnības zemē. Rezultāts – “Oskara” balva “Idai”, jau piecas Eiropas Kinoakadēmijas balvas “Aukstajam karam”, un tas droši vien tikai sākums…
14.12.2018Maskavā 12. decembrī noslēdzās dokumentālo filmu festivāla „ArtDocFest” Krievijas sesija, paziņojot laureātus, kurus žūrija izvēlējās Rīgā oktobrī, Riga IFF ietvaros, bet festivāla prezidents Vitālijs Manskis tikmēr nodarbināts ar savas jaunās filmas „Putina liecinieki” ekrāna dzīvi. Tāpēc „Kino Rakstos” saruna ar Manski strukturēta četrās daļās. I – interesantas mācības no "Putina liecinieku" izplatīšanas dažādās valstīs; II – režisora-autora refleksijas par filmu; III – „ArtDocFest” turpmākie plāni Krievijā un galvenokārt Latvijā; IV – īsi par 2018. gada festivāla laureātiem.
09.12.2018Taksometrs ir viena no kino standartsituācijām, līdzīgi kā „sieviete kāpņu galā” vai „varonis, kas skatās ārā pa logu”. Svarīgs ir tālākais – vai filma piedāvā nestandarta risinājumu, vai tikai vāju nospiedumu no daudzkārt redzētā. Tas, protams, atkarīgs no scenārista un režisora, bet kinozinātniece Elīna Reitere atklājusi, ka par režisoru Māri Martinsonu mēs Latvijā zinām tikai pusi.
23.11.2018Daudzi gaidīja šo filmu, gan gribēdami, gan negribēdami sagaidīt. Kas nu tur būs? Kam būs norautas maskas? “Čekas maisu” tēma jau ilgstoši viļāta medijos un, gluži dabiski, tas atbalsojās sabiedrībā. Īpaši kultūras, mākslas cilvēki ar aizdomām glūnēja viens uz otru – vai tu esi vai neesi “maisos”?
Komentāri: