Foto galerija: "KVIFF 2018"
Simtgades dokumentālā filma "Laika tilti", kas Latvijā pirmizrādi piedzīvos septembra sākumā, vairākos aspektos ir pirmā starp citām Simtgades filmām - pirmā ciešā sadarbība starp trim Baltijas valstīm (turklāt kopražojuma loģika izriet no filmas satura un stāsta) un pirmā filma, kas piedzīvo pasaules pirmizrādi A klases festivāla konkursā. Karlovi Varos kopā ar filmas grupu bija arī Kino Rakstu "aģente", fotomāksliniece Agnese Zeltiņa.
Jaunākais saviļņojums Latvijas animācijā – režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas filma „Mans mīļākais karš” saņēmusi galveno balvu Ansī starptautiskajā animācijas festivālā, kategorijā „Contrechamp”, turklāt dažas dienas vēlāk tai pievienojās arī kritiķu apvienības „SensCritique” balva. Kas īsti ir dokumentālā animācija un kāpēc tā liek pētniekiem atgriezties pie jautājumiem par realitātes atveidojumu kino?
30.06.2020Kannu filmu tirgus pieredze šogad apstiprina “Covid-19” laikmeta paradoksu – lai gan mēs visi it kā darām vienu un to pašu (ērti sēžam savās mājās pie datora), darbs tiešsaistē vēl jo precīzāk izgaismo to, cik mēs esam atšķirīgi. Ko šogad meklēja un ko atrada vai neatrada Kannu filmu tirgū, stāsta festivāla programmētāja Sonora Broka, industrijas foruma vadītāja Zane Balčus un producente Alise Ģelze.
27.06.2020Izrādījies, ka Latvijas kino industrijas “dzīve pēc Simtgades” ir dzīve ar „Covid-19”. Šajā situācijā, kad pāris pavasara mēnešu laikā kino jomā visā pasaulē ir notikušas milzu pārmaiņas un neviens vēl nevar paredzēt, kad un kā tās beigsies, “Kino Rakstu” līdzredaktore Elīna Reitere uz sarunu pirmsjāņu laikā aicināja Nacionālā Kino centra vadītāju Ditu Rietumu, lai pārrunātu NKC filmu projektu konkursu rezultātus un ieskicētu “Rūzvelta plānu” filmu nozarei.
21.06.2020Tiešsaistes kultūras piedāvājumā vērtīgi ir ne tikai pilnmetrāžas formāti – filmas, seriāli, izrādes un tamlīdzīgi –, arī īso formu „vārtiņi” var pavērt ceļu uz dažādām piedzīvojumu piepildītām un informatīvi bagātām pasaulēm. Sociālo tīklu profili un konti, blogi un vlogi, radio un interneta raidījumi, pat Deivida Linča regulārās laika ziņas, kurās vienmēr spīd saule, – tik daudzveidīgi var bagātināt savu pieredzi kinematogrāfiskos tematos, ļaujoties Kino Rakstu autoru ieteikumiem.
17.06.2020„Art-house” kino straumēšanas platforma "Criterion Channel", atbalstot "Black Lives Matter" kustību, visā pasaulē bez maksas padarījusi pieejamu afroamerikāņu kino klasikas izlasi. Gaišas ādas krāsas cilvēki tikai mākslas formā var gūt priekšstatu, ko nozīmē būt pakļautam sistēmiskai rasu diskriminācijai, tomēr, izvēloties skatīties tumšādaino režisoru filmas, kas līdz šim bijušas nostumtas industrijas perifērijā, mēs katrs varam ieņemt aktīvu pozīciju, dekolonizējot savu klasisko kino kanonu, lai nebūtu vienkārši "skatītāji no malas", bet mācītos kļūt par līdztiesīgāku sabiedrību. [Elīna Reitere, "Kino Raksti"]
Strīdos par to, kā stāstīt vēsturi, Latvijā bieži nākas sastapties ar pārliecību, ka pētniekam jāraksta absolūti neapstrīdama „objektīvā patiesība”. Taču kinozinātniece Inga Pērkone savā sestajā grāmatā „Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino” arvien pārliecinošāk pierāda, ka novitāte ne vienmēr meklējama jaunu faktu atklāšanā, drīzāk šo faktu izkārtošanā aizraujošā un pamatotā stāstā ar izvērstu pierādījumu.
21.05.2020Pirms vispasaules ārkārtas stāvokļa izsludināšanas kino sabiedrību pāršalca ziņa par leģendārā franču kinokritikas žurnāla „Cahiers du Cinéma / Kino burtnīcas” redakcijas gatavošanos demisijai. Reaģējot uz īpašnieku nomaiņu, žurnālisti zvanīja trauksmes zvanus par redakcionālās neatkarības apdraudējumu un kritikas vides degradāciju. Man laimējās apmeklēt „Cahiers” publisko diskusiju un tikt pie pēdējā līdzšinējās redakcijas veidotā numura, kas pilnībā veltīts kritikai. Turpmākās rindas ir retrospektīva reportāža par pasākumu un aprīļa numura saturu, par redakcijas demisiju un „Cahiers” skatu uz kritiku šodienas Francijā.
11.05.2020“Es nevaru klusēt. Es gribu liecināt, ka ir uzņemts pravietisks darbs,” raksta kinokritiķis Agris Redovičs, "Kino Rakstu" uzdevumā noskatījies Jevgeņija Paškēviča spēlfilmu “Ko zina Klusā Gerda”. Lasām tālāk – cerībā, ka šī būs viena no pirmajām pirmizrādēm kinoteātru rudens sezonā.
06.05.2020Šajā pavasarī pirmizrādītās latviešu dokumentālās filmas nejauši savietojušās īpatnējā diptihā, kur līdzās jaunā režisora Matīsa Kažas divdesmitgadnieku paaudzes portretam filmā “Klejotāji” arī Aija Bley prezentē “stāstu par savu, piecdesmitgadnieku paaudzi” kinodarbā “Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Tā ir tā pati pazīstamā dziesma – veltīta visu paaudžu sapņotājiem.
21.04.2020Ja viss notiktu tā, kā jānotiek, 21. aprīlī pirmizrādi piedzīvotu režisora Jevgeņija Paškeviča spēlfilma “Ko zina Klusā Gerda”. Tomēr ārkārtas situācijas dēļ skatītāji filmu redzēs tikai septembrī – arī tāpēc, ka nepieciešams liels ekrāns un tumša kinozāle, lai pienācīgi novērtētu filmas vizuālās kvalitātes. “Atmosfēriska filmas ekspozīcija,” saka filmas operators-inscenētājs Andrejs Rudzāts.
Drukāt rakstu
Komentāri: