Foto galerija: "KVIFF 2018"
Simtgades dokumentālā filma "Laika tilti", kas Latvijā pirmizrādi piedzīvos septembra sākumā, vairākos aspektos ir pirmā starp citām Simtgades filmām - pirmā ciešā sadarbība starp trim Baltijas valstīm (turklāt kopražojuma loģika izriet no filmas satura un stāsta) un pirmā filma, kas piedzīvo pasaules pirmizrādi A klases festivāla konkursā. Karlovi Varos kopā ar filmas grupu bija arī Kino Rakstu "aģente", fotomāksliniece Agnese Zeltiņa.
Marija peldas ledusaukstā baseinā, kamēr uzvalkos tērpti vīrieši tajā spļauj un ielaiž zivis. Alise koķeti virpina blondās matu cirtas, mēģinot sarunāt policijas busu, lai aizvestu paklājus uz jauno dzīvokli. Direktore pārtrauc sporta stundu, augstpapēžu kurpēm un zemajai balsij autoritāri atbalsojoties zālē. Zita nomedī kautrīgu aktieri, bet nākamajā rītā izliek aiz durvīm, jo tas izrādās miesnieks.
02.04.2020Režisors montē mājās, kinotehnika stāv noliktavā, „dīkstāves pabalstiem” grūti piekļūt, bet Ivars Zviedris jau filmē „Covid-19” dienasgrāmatu. Rudenī – tad gan mēs atkal dzīvosim, cer Latvijas filmu nozares profesionāļi, bet tikmēr „jāpārziemo”…
01.04.2020Rakstu sērijas otrajā daļā uzmanības centrā ir filmu demonstrēšana, kas piespiedu kārtā pārceļas vai nu uz rudeni, vai uz internetu. Laikā, kad kinoteātri ir slēgti un fiziska pulcēšanās aizliegta, producentiem jāizvēlas, kad un kur rīkot pirmizrādi, festivāliem jāizvēlas, notikt vai nenotikt, bet skatītāji paliek mājās un pulcējas virtuāli, intensīvi apmeklējot straumēšanas platformas.
31.03.2020Vīruss „Covid-19” uzkrita pasaulei kā „salna pavasarī”, kas Latvijas kinovēsturē ir tik hrestomātiska. Pēkšņi filmu nozarē viss ir tik ļoti citādāk, ka nepieciešams vesels pētījums, lai noskaidrotu, kas vispār notiek. Šai rakstu sērijai būs trīs daļas – par kinoteātru izdzīvošanas stratēģiju, par straumēšanas uzplaukumu, par situāciju Latvijas filmu ražošanā –, un Kino Raksti sāk to publicēt, pirms autore uzrakstījusi visu līdz galam – neparasti apstākļi pieprasa arī citādāk reaģēt uz tiem.
26.03.2020Raksts par aktieri Maksu fon Sidovu (Max von Sydow, 10.04.1929. – 8.03.2020.) ir “attālināts” no viņa nāves dienas – un pamatotu iemeslu dēļ. Brīdī, kad kinoarhīva meklētājā ierakstu viņa vārdu, no visām pusēm sāk birt filmas un tēli, jo Makss fon Sidovs ir pilnvērtīgi dzīvojis vismaz trīs paaudžu kinoekrānos, no ekrāniem runājis vismaz septiņās dažādās valodās, strādājis ar desmitiem dažādu režisoru un iemiesojis desmitiem dažādu tēlu, no kuriem mums katram noteikti ir kāds savs, par kuru iesaukties: „Ā, tas ir TAS aktieris!“
Kad dažādi “force majeure” pilnīgi izmaina cilvēka dzīves un darba apstākļus, tad izrādās, ka kino tomēr paliek kino jebkurā situācijā. Un Kino Raksti to atgādina, piedāvājot dažādus ieteikumus, kā apmeklēt visdažādākās pasaules, pat ja pašam skatītājam jāpaliek savās četrās sienās, pie sava lielā vai mazā ekrāna. Filmas jauniešiem un par jauniešiem, pasaules klasiku, Latvijas filmas, “Netflix” repertuāru un pat seriālu skaņu celiņus piedāvā profesionāli kinoskatītāji – Marta Elīna Martinsone, Tabita Rudzāte, Elīna Reitere, Žulijens Nuhums Kulibali un Ilmārs Šlāpins.
09.03.2020Kādā dziļā naktī vienā no Rīgas naktslokāliem man gadījās iesaistīties sensitīva rakstura diskusijā ar Valteru Dakšu – vienu no Matīsa Kažas dokumentālās filmas "Klejotāji" galvenajiem varoņiem. Jaunais grāmatizdevējs Dakša faktiski lūdza manu konsultāciju par to, kā prasmīgāk reaģēt uz režisora Matīsa Kažas nemitīgajām provokācijām filmēšanas gaitā.
01.03.2020„Klases salidojumi” un „Jaungada taksometri”, „Kriminālās ekselences fonds” un „Svingeri”… Visas šīs un vēl dažas pēdējos gados uzņemtas filmas vieno fakts, ka tās ražotas bez valsts finansējuma. Ko tas liecina par Latvijas filmu nozari? Kā dažādi finansējuma avoti ietekmē rezultātu? Un ko šāda tendence sola skatītājam? – par šīm un vēl citām tēmām diskutē nozares profesionāļi.
28.02.2020Latvijā ir iznākusi jauna komēdija, taču nebaidieties, viss nav nemaz tik slikti! Turpmākajās rindās apsolos atrast vismaz četrus plusus Andreja Ēķa radošās komandas jaunajam cepumam, dāņu franšīzes „Klassefesten” otrajam rimeikam ar nosaukumu „Klases salidojums 2”, un arī sniegt atbildi uz virsraksta jautājumu.
16.02.2020Godinot Ansi Bērziņu kā vienu no latviešu profesionālās animācijas aizsācējiem, ir vērts ieskatīties viņa mākslinieciskā rokraksta savdabībā. Režisora Anša Bērziņa uzņemto filmu vērienīgajā amplitūdā iezīmējas vairāki caurviju motīvi, arī ceļinieks-varonis, kuru vada izziņas kāre, un māja kā simbols patvērumam un drošībai.
Drukāt rakstu
Komentāri: