Foto galerija: "KVIFF 2018"
Simtgades dokumentālā filma "Laika tilti", kas Latvijā pirmizrādi piedzīvos septembra sākumā, vairākos aspektos ir pirmā starp citām Simtgades filmām - pirmā ciešā sadarbība starp trim Baltijas valstīm (turklāt kopražojuma loģika izriet no filmas satura un stāsta) un pirmā filma, kas piedzīvo pasaules pirmizrādi A klases festivāla konkursā. Karlovi Varos kopā ar filmas grupu bija arī Kino Rakstu "aģente", fotomāksliniece Agnese Zeltiņa.
Nacionālā kino balva "Lielais Kristaps" katru gadu atklāj arī jaunus vārdus, un šogad spilgtākais no tiem atrodams animācijā - Lizetes Upītes debijas īsfilma "Nakts pastaigas" izpelnījusies kopā piecas nominācijas un gribētos cerēt, ka noslēguma ceremonijā Lizete kāps uz skatuves pēc balvas, tāpat kā 2014. gadā, kad viņas "Vakars uz ezera" tika atzīts par labāko studentu filmu.
10.11.2018Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” programmā sestdienas rītā koncentrējušās trīs filmas, kuru auditoriju parasti apraksta kā „visai ģimenei”. Latvijas filmu nozarei tas ir rekordliels skaitlis viena gada laikā, bet kinokritiķe un RigaIFF programmas „Kids Weekend” kuratore Kristīne Simsone, atceroties arī neseno NKC bērnu filmu konkursu, ieskatās nākotnē un aicina nenovērtēt par zemu bērnu kā kinoskatītāju.
08.11.2018„Tādu Rīgu, kāda tā ir šajā filmā, mēs vēl nekad neesam redzējuši,” saka aktrise Elita Kļaviņa. Filma „Rīga. Dublis 1” ir visnoslēpumainākā parādība šāgada „Lielā Kristapa” programmā – franču režisora Siegfried apliecinājums, ka viņš kaut kādā nesaprotamā veidā perfekti jūt un zina, ko, kad un kā dara latvieši.
06.11.2018Lietuviešu režisores Giedres Beinorjūtes debijas pilnmetrāžas spēlfilma “Elpa marmorā / Kvepavimas i marmura” īsā laikā Latvijā piedalās uzreiz divos festivālos – Riga IFF konkursa skatē un Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” programmā, jo šis Lietuvas un Latvijas kopražojums saņēmis nomināciju balvai par komponista Vestarda Šimkus radīto mūziku. Giedre Beinorjūte Rīgā viesojās oktobrī, un tad viņu uz sarunu aicināja kinorežisore Kristīne Želve.
04.11.2018“Būtībā viņi visi šai sīkajā jezgā, neapzinādamies, ko dara, veic kolektīvu Mākslas nodevības aktu. Tā ir filma par mums! 60. gadu vidus latviešu kinematogrāfistu grupas portrets, kurā redzami mākslinieki… ar pašdarbnieku dvēselēm. Iekļaujot portretā sevi (filmas varonis Cēzars Kalniņš, arī autodidakts, ir režisora uzvārda brālis), Rolands Kalniņš cenšas sniegt iespējami godīgu un patiesu liecību”. Tas, protams, ir par filmu “Četri balti krekli”, un to pirms 30 gadiem žurnālā “Māksla” rakstīja kinokritiķis Mihails (Miks) Savisko – viens no diviem dižajiem kinoteorētiķu prātiem, kas šogad saņem “Lielā Kristapa” balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Dāvja Sīmaņa jaunākā spēlfilma “Tēvs Nakts” par Žaņa Lipkes varoņdarbu, Otrā pasaules kara laikā glābjot ebrejus, jāvērtē divās koordinātu sistēmās. Kā politisks kino, kas veic būtisku pienesumu Latvijas kultūras atmiņas veidošanā, un kā autonoms mākslas darbs, kurā svarīga vieta ierādīta skatītājam kā funkcijai. Bet filmu var lasīt arī kā pieredzējuša kinoskatītāja dienasgrāmatu vai arhetipisku mītu par "varoņa ceļojumu" ar visiem pienācīgajiem elementiem.
18.10.2018Rīgas starptautisko kinofestivālu 18. oktobrī atklāj filmas "Tēvs Nakts" īpašais seanss, jau no 25. oktobra divpadsmitā Simtgades filma nonāks kinoteātru repertuārā. Režisora Dāvja Sīmaņa jaunākais darbs Kino Rakstos tiks analizēts vairākkārt, bet vispirms – Riga IFF radošās direktores Sonoras Brokas vadīta saruna, kuras pavisam īsā versija izskanēja LR 3 programmas „Klasika” raidījumā „Piejūras klimats”, bet Kino Rakstos lasāma visā garumā. Sarunā piedalās filmas režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts un Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone.
04.10.2018Es ļoti gribētu varēt kā Kurcums – no trepjaugšas uz visiem noskatoties, visas kopsakarības saprast un izspēlēt savas recenzijas labā. Šis tas jau ir labi redzams – konkrēts iemesls, kāpēc Annas Vidulejas filma “Homo novus” dara skatītāju laimīgu; filmas autoru un rakstnieka sadarbības simbiozē balstīta jaunradīšana; trīs pārsteidzoši aktierdarbi un Holivudas zelta laikmetam raksturīga ekrāna proporcija…
01.10.2018“Jāatzīmē, ka kino māksla vispār ir simboliska,” raksta 30. gadu Rīgā plaši pazīstamais un respektētais mākslas teorētiķis Visvaldis Peņģerots (1897-1938), viens no Anšlava Eglīša romānā “Homo novus” tēlotā Kurcuma prototipiem. “Kino var grozīt ne tikai perspektīves likumus, viņš var pārveidot arī laika jēdzienu,” un Annas Vidulejas filma to apliecina.
26.09.2018Kino Rakstu redaktore Kristīne Matīsa pirms kāda laika man teica: „Nu, uzraksti par “Laika tiltiem”! Tu taču viņus visus pazini.” Atteikties nevarēju.
Komentāri: