Sērijā „Kino Rakstu bibliotēka” iznācis jauns un vērtīgs darbs – apgāds „Dienas Grāmata” izdevis kinokritiķes Dairas Āboliņas pirmo grāmatu „Jāņa Streiča maģiskais reālisms. 22 filmas”, un 2. decembrī notika grāmatas atvēršanas svētki kinoteātrī „Splendid Palace”.
"Jānis Streičs tik ļoti ir sava laika autors, ka tieši tāpēc ir interesants visiem citiem laikiem, laikmetiem un paaudzēm. Streiča filmas, pat tās, kuras izskatās vienkāršas, slēpj sevī atsauces uz pasaules kultūru, ne mirkli nezaudējot personisko viedokli".
Daira Āboliņa
Latvijas kinorepertuārā ienākusi spēlfilma "Piena zobi / Babyteeth" – austrāliešu teātra, televīzijas un kino režisores Šenonas Mērfijas pilnmetrāžas debija, kas plašāku atpazīstamību ieguvusi ar nomināciju pagājušā gada Venēcijas kinofestivāla galvenajam konkursam, kur filmas aktieri arī saņēma balvas. Filma iekļaujas pēdējā desmitgadē atkal aktuālajā "fatālo tīņu" žanrā.
31.07.2020Mūsdienu vizuālās pārpilnības laikmeta uzvaras gājienā soļo klišejiski telefon-filmējumi sociālajos tīklos un taisnvirziena naratīvs kinoindustrijā, taču tam nav nekāda sakara ar cilvēka patieso dabu. Cilvēks taču nedomā lineāros stāstos, domas mēdz būt fragmentāras un vienmēr personīgas, nevis stereotipiskas. Līdzīgas īpašības raksturo tā saukto „eksperimentālo kino”, kuru savā bakalaura darbā pētījusi Ieva Ozoliņa, intervējot divus tēmas speciālistus – „Baltic Analog Lab” dibinātāju Ievu Balodi un kinorežisoru-sinefilu Jāni Putniņu.
27.07.2020Analogais dzīvesveids, ilgtspējība un retro-futūrisms ir tēmas, kas iedvesmo uz alternatīvu mūsu pārdigitalizētajai ikdienai. Trīs nākamās nedēļas nogales, no 31. jūlija līdz 15. augustam, Kuldīgā gaidāmas sešas Latvijas pirmizrādes dokumentālajām filmām, kas iekļautas Dizaina filmu festivāla programmā.
21.07.2020Cilvēks, kurš sagrāva stereotipus par supervaroņu filmām, pasaules slavu iekaroja ar skandināvu filmas rimeiku un savās filmās vislabprātāk spēlējas ar laika ritējumu – tas ir kinorežisors Kristofers Nolans (1970), autodidakts ar ambiciozu vērienu.
15.07.2020Vai taisnība, ka uzņemt vesternu ir smalki, bet uzņemt melodrāmu – kauns? Vai tomēr tas ir tikai viens no nepelnīti pielipinātiem stereotipiem šai racionālajai struktūrai, kas kinovēstures simt gadu laikā ir pamatīgi mainījusies?
„Tīra patiesība bez mānīšanās; vērtējums, kas brīvs no īslaicīgu apstākļu ietekmes un savtīgām interesēm,” – apmēram tā būtu skaidrojama idioma „pēc Hamburgas protokola”. Tādu vērtēšanu un apspriešanu dokumentālais kino patiešām būtu pelnījis, un cerības ir – nosvinēta ideja par leģendāro dokumentālistu simpoziju gara atdzimšanu, gaidām festivālu „ArtDocFest / Riga” rudenī.
05.07.2020Jaunākais saviļņojums Latvijas animācijā – režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas filma „Mans mīļākais karš” saņēmusi galveno balvu Ansī starptautiskajā animācijas festivālā, kategorijā „Contrechamp”, turklāt dažas dienas vēlāk tai pievienojās arī kritiķu apvienības „SensCritique” balva. Kas īsti ir dokumentālā animācija un kāpēc tā liek pētniekiem atgriezties pie jautājumiem par realitātes atveidojumu kino?
27.06.2020Izrādījies, ka Latvijas kino industrijas “dzīve pēc Simtgades” ir dzīve ar „Covid-19”. Šajā situācijā, kad pāris pavasara mēnešu laikā kino jomā visā pasaulē ir notikušas milzu pārmaiņas un neviens vēl nevar paredzēt, kad un kā tās beigsies, “Kino Rakstu” līdzredaktore Elīna Reitere uz sarunu pirmsjāņu laikā aicināja Nacionālā Kino centra vadītāju Ditu Rietumu, lai pārrunātu NKC filmu projektu konkursu rezultātus un ieskicētu “Rūzvelta plānu” filmu nozarei.
21.06.2020Tiešsaistes kultūras piedāvājumā vērtīgi ir ne tikai pilnmetrāžas formāti – filmas, seriāli, izrādes un tamlīdzīgi –, arī īso formu „vārtiņi” var pavērt ceļu uz dažādām piedzīvojumu piepildītām un informatīvi bagātām pasaulēm. Sociālo tīklu profili un konti, blogi un vlogi, radio un interneta raidījumi, pat Deivida Linča regulārās laika ziņas, kurās vienmēr spīd saule, – tik daudzveidīgi var bagātināt savu pieredzi kinematogrāfiskos tematos, ļaujoties Kino Rakstu autoru ieteikumiem.
17.06.2020„Art-house” kino straumēšanas platforma "Criterion Channel", atbalstot "Black Lives Matter" kustību, visā pasaulē bez maksas padarījusi pieejamu afroamerikāņu kino klasikas izlasi. Gaišas ādas krāsas cilvēki tikai mākslas formā var gūt priekšstatu, ko nozīmē būt pakļautam sistēmiskai rasu diskriminācijai, tomēr, izvēloties skatīties tumšādaino režisoru filmas, kas līdz šim bijušas nostumtas industrijas perifērijā, mēs katrs varam ieņemt aktīvu pozīciju, dekolonizējot savu klasisko kino kanonu, lai nebūtu vienkārši "skatītāji no malas", bet mācītos kļūt par līdztiesīgāku sabiedrību. [Elīna Reitere, Kino Raksti]
Drukāt rakstu
Komentāri: