Atpakaļ kinoteātrī. Kinoskatītāja pašapziņa un jauni rituāli

Ārkārtas situācijas ierobežojumiem pamazām atkāpjoties, varam atgriezties pie senāk pašsaprotamiem ieradumiem – piemēram, pēc divu mēnešu pārtraukuma atkal aiziet uz kino. Rīgā pirmais kinoseansus atsāka rīkot kinoteātris „Splendid Palace”, kur šobrīd iespējams izbaudīt pilnīgi neparastu kinoskatīšanās pieredzi, kā to rāda Agneses Zeltiņas fotogalerija. Un Elīnu Reiteri tas iedvesmo uz pārdomām par kinoskatītāja pašapziņu un konceptuālām atšķirībām vizualitātē, pēc pandēmijas dronu superkopplāniem atgriežoties kinozālē, kur pasauli sakārto kinoskatītāja acs.
Autors: Elīna Reitere, Agnese Zeltiņa


"Corpus Christi". Meli kā ceļš uz patiesību

Poļu režisora Jana Komasas drāma „Corpus Christi” (2019) ar visu tās ārēji lakonisko satura pasniegumu atklāj diezgan komplicētu idejisko struktūru, kura tomēr sakņota fundamentālos esamības pamatprincipos. Faktiski filmas būtība tā vai citādi reducējama uz vairākiem vienkāršiem, taču sāpīgus punktus aizskarošiem jautājumiem – no „Cik ilgi var slēpt patiesību?” līdz „Kas stiprāks – apstākļi vai indivīda gars?”.
Autors: Dmitrijs Rancevs


Kāds labums no „Klases salidojumiem”?

Latvijā ir iznākusi jauna komēdija, taču nebaidieties, viss nav nemaz tik slikti! Turpmākajās rindās apsolos atrast vismaz četrus plusus Andreja Ēķa radošās komandas jaunajam cepumam, dāņu franšīzes „Klassefesten” otrajam rimeikam ar nosaukumu „Klases salidojums 2”, un arī sniegt atbildi uz virsraksta jautājumu.
Autors: Vilis Lācītis


“Pilsēta pie upes”. Varoņa deheroizācija

Apskatot spēlfilmu “Pilsēta pie upes” režisora Viestura Kairiša daudzpusīgās radošās darbības, arī teātra un operas iestudējumu kontekstā, uzskatāmi redzama interese par sociālkritisku varoņa tēla deheroizāciju, ko apliecina gan Vāgnera Zīgfrīds, gan Raiņa Lāčplēsis Kairiša interpretācijā. Daiļkrāsotājs Ansis ir pavisam jauns varoņa tips, kas demonstrē “atgriešanos pie saknēm” kā arhetipisks Sprīdītis. Un svarīga atruna – māksla nepretendē uz vēsturisku precizitāti, citādi tā nebūtu māksla.
Autors: Lauma Mellēna-Bartkeviča


Ingvars, mazliet arī Ingimundurs

Pirmizrādīta 2019. gada Kannās, Hlinura Palmasona filma „Balta, balta diena / Hvitur, hvitur dagur” joprojām intensīvi ceļo pa kinofestivāliem un paralēli sāk iekarot arī kinoteātru repertuāru, no 30. janvāra – arī Rīgā. Aktieris Ingvars Sigurdsons, viens no islandiešu kino zīmoliem, par darbu šajā filmā apbalvots jau četros festivālos un tika nominēts Eiropas Kinoakadēmijas balvai, bet rudenī kopā ar filmu viesojās Rīgas starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF).
Autors: Sonora Broka


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi