“VARA / VICE”, politika un Misters Džonss

Kinoteātrī „Splendid Palace” vēl martā skatāma biogrāfiskā drāma „Vara / Vice” par ASV viceprezidentu Diku Čeiniju – filma, kas Eiropā parādījās kā Berlināles oficiālās programmas sastāvdaļa. Otra izteikti politiskā filma šajā programmā bija Agneškas Holandas „Misters Džonss / Mr. Jones”, un abas filmas ir vērts apskatīt kopā.

Vara

Vara / Vice ir biogrāfisks, reizēm smieklīgs, reizēm ironisks un nopietns, noteikti ne pilnīgs, bet katrā ziņā skatīšanās vērts stāsts par to, kā dzīvo Diks Čeinijs – četrdesmit sestais ASV viceprezidents, septiņpadsmitais ASV aizsardzības ministrs, septītais Baltā nama administrācijas vadītājs.

Čeinijs bija ASV viceprezidents Džordža Buša jaunākā laikā (2001-2009), viņš bija viens no Irākas kara idejas kvēlākajiem aizstāvjiem un viens no pašiem nemīlētākajiem ASV tālaika politiķiem, jo iesaistīts daudzmiljonu korupcijas skandālos. Vienlaikus filmā salīdzinoši būtisku lomu ieņem arī cita Čeinija dzīves daļa – viņa privātā dzīve, kurā viņam ir sieva Liza Čeinija (Lily Rabe) un bērni, tur viņš pavada savu brīvo laiku, mierīgi makšķerējot, un ir parasts pilsonis, kurš diezgan labi atbilst sabiedrības stereotipiem par ASV pilsoņiem 20. gadsimta otrajā pusē.

Lilija Rābe un Kristians Beils filmā "Vara / Vice"

Čeinija lomu filmā atveido Kristians Beils (Christian Bale), kurš speciāli šai lomai pieņēmies svarā par 18 kg, lai pēc iespējas vairāk līdzinātos Dikam. Aktieris Beils noteikti daudziem skatītājiem primāri asociējas ar cita veida filmām, un Berlīnes kinofestivāla preses konferencē pēc Vice izrādīšanas viņš atzina – jā, aktiera karjeras sākumā viņu patiešām šāda veida polit-biogrāfiska drāma nebūtu interesējusi. Tomēr pēc 2009. gada ekonomikas krīzes Beils sapratis, ka pasaule ir diezgan traka un kaut kas te nepavisam nav kārtībā, tāpēc sācis domāt arī par savu dalību šāda veida politiskajās filmās.

Beila aktierdarbs ir profesionāls un augstu novērtēts, par savu dalību filmā Vara viņš saņēmis Zelta Globusu un Oskara nomināciju (kopumā filma tika nominēta Oskariem astoņās kategorijās un uzvarēja vienā no tām; nominācijas Zelta globusam bija kopā sešas). Nav apšaubāms, ka šīs nominācijas ir pamatotas – aukstasinīgu un iedomīgu kungu, kurš ļoti daudz domā par savu karjeru, varu un naudu un par to, kā iegūt aizvien vairāk katrā no šiem vektoriem, Beils spēj attēlot perfekti.

Kadrs no filmas "Vara / Vice"

Berlināles preses konferencē runāja arī režisora Makkeja komanda, atklājot, ka filmas veidošanai veikta pamatīga priekšizpēte un pat nolīgti žurnālisti, lai tie intervētu cilvēkus, ar ko Čeinijs agrāk kopā strādājis. Izpēte ļāvusi piekļūt diezgan tuvu tam, kāds Diks bija ikdienā un patiesībā, tomēr, īpaši ņemot vērā ilgstošās apsūdzības korupcijā dažādos daudzmiljonu darījumos, piemēram, saistībā ar naftas kompāniju Haliburton (Čeinijs karjeras laikā tika apsūdzēts vairākkārt) viņš ir patiešām apzināti centies atstāt pēc iespējas mazāk pēdu, īpaši attiecībā uz savu politisko darbību, un šāda noslēpumainība būtiski apgrūtināja filmas komandas darbu.

Skatoties šo filmu par republikāņu partijas pārstāvi viceprezidentu Džordža Buša laikā man (domāju, arī daudziem citiem) neviļus nāk prātā domas par pašreizējo situāciju ASV, kur šobrīd pie varas ir cits republikāņu partijas pārstāvis – prezidents Donalds Tramps. Filmā, protams, ir saskatāmas alūzijas uz šodienas politiskajiem procesiem ASV, tomēr nevarētu teikt, ka Diks Čeinijs ir pielīdzināms Donaldam Trampam, un ne tikai tāpēc, ka viņi ASV politikā darbojas dažādos laika periodos un politekonomiskajās situācijās.

Preses konferencē Berlīnē izskanēja: „Čeinija atšķirība no Trampa ir tāda, ka Čeinijs saprata klusuma vērtību.”

Filmas režisors piebilst, ka visu laiku domājis par to, vai tiešām Diks Čeinijs var naktīs mierīgi gulēt. Čeinijs pats apgalvo, ka varot gan un neko no izdarītā nenožēlojot, bet Varas režisors Ādams Makkejs par to nav  pārliecināts.

Droši vien nav pareizi dēvēt Varu par biogrāfisku drāmu. Patiesībā tā ir kas vairāk, jo filma aizskar daudz plašāku jautājumu loku – jautājumus par morālām un ētiskām rīcībām dažādās situācijās, jautājumus par to, vai reizēm tas, kas nāk par labu mums personīgi, nenāk par sliktu mums kā sabiedrībai; un jautājumus par to, kur beidzas cilvēka vara un sākas viņa atbildība pret citiem cilvēkiem. Filmas veidotāju vārdiem sakot: “Mēs sapratām, ka pasaule ap mums īsti neietilpst nevienā žanrā, tāpēc šī filma beigās iznāca kā šekspīriska komēdija-traģēdija.”

Misters Džonss

Otra politiskā filma no Berlīnes kinofestivāla, ir Agneškas Holandas ekranizēta britu politiskā žurnālista Gareta Džonsa biogrāfijas spilgtākā lappuse – viņa darbība, atspoguļojot starptautiskajai sabiedrībai šausminošos apstākļus Ukrainas Golodomorā.

Džeimss Nortons filmā "Misters Džonss"

Galveno lomu filmā Misters Džonss / Mr. Jones tēlo Džeimss Nortons (James Norton), kura aktierspēle ir filigrāni viegla un izjusta. Filmas sākumā varbūt vēl tikai pamazām iespējams identificēties ar dedzīgo un vienlaikus bikli pieklājīgo jauno misteru Džonsu, bet ap stāsta vidu skatītājs jau tiek ierauts Džonsa pasaulē pilnībā, dodoties viņam līdzi ceļojumā pa Ukrainas sādžām un laukiem stindzinošā salā ar vienu vienīgu mērķi – noskaidrot patiesību un pavēstīt par to visai pasaulei.

Filmā parādās arī Vanesa Kirbija, attēlojot Maskavā dzīvojošu rakstnieci, kura palīdz Garetam iegūt informāciju par iespējamām šausminošām problēmām Ukrainā. Tolaik ārvalstu žurnālisti par badu Ukrainā neko nebija dzirdējuši, un nepalīdzēja arī tas, ka Rietumvalstu prese, piemēram, Pulicera prēmiju ieguvušais The New York Times speciālkorespondents PSRS Valters Durantī (Peter Sarsgaard) un liela daļa Rietumu inteliģences gluži vienkārši dzīvoja ilūzijās par Padomju Savienību. Tieši šī ir arī Mistera Džonsa esence – spēja parādīt ne tikai Golodomoru un visuresošo badu Ukrainā, bet arī žurnālista tiekšanos pēc patiesības un tās nodošanas sabiedrībai, spēja atklāt cīņu, kas reizēm jāizcīna ne tikai tādēļ, lai līdz patiesībai nokļūtu, bet arī tādēļ, lai to padarītu zināmu un tā tiktu atbilstoši uztverta.

Jāatzīst, Agneškas Holandas Misters Džonss bija filma, uz kuru gāju ar bažām – par  to, vai režisore nebūs nobijusies attēlot Ukrainas Golodomora šausminošos notikumus patiesajā gaismā. Iepriekšējās viņas slavenākajās filmās (piemēram Eiropa Eiropa / Europa Europa, 1990) Holandai bija tendence politiskiem jautājumiem piešķirt duālu, neviennozīmīgu nokrāsu. Man ļoti negribējās, lai tā būtu šoreiz, īpaši zinot, cik ļoti daudzu miljonu cilvēku likteņi beidzās Golodomorā. Bažījos arī, vai vēsturiskie fakti būs parādīti tā, lai liktu skatītājiem emocionāli tos sajust, liktu aizdomāties, kādas šausmas cilvēce pieļāvusi vēl pavisam nesen. Pēc filmas man izdevās aprunāties ar režisori un, atbildot uz jautājumu, kāpēc filmā nav iekļautas vizuāli vēl iespaidīgākas un brutālākas masu ainas, kas uzskatāmi parādītu šo notikumu šausminošo apmēru, Holanda stāstīja, ka centusies izvairīties no vardarbības glorifikācijas, bet vienlaikus nepadarīt filmu pārāk maigu.

Režisore uzskata, ka cilvēki, kuri Staļinu uzskata par varoni, patiesībā dzīvo prāta un dvēseles cietumā, savukārt viņas formulējums „kad sabiedrības kļūst slinkas un vienaldzīgas, jebkas kļūst iespējams” tikpat labi ir attiecināms arī uz mūsdienu sabiedrību, arī Latvijā. Tepat jācitē filmas Misters Džonss galvenās lomas tēlotājs Džeimss Nortons, kurš saka: „pat mūsdienās būt par žurnālistu ir ļoti bīstami. Tev pat nav jāraksta par politiku, tu vari rakstīt par kaut ko pavisam ikdienišķu, kā, piemēram, vide un daba. Un pat tad būs cilvēki, kas vēlēsies tevi nogalināt, jo tu ar savu darbību kaitēsi viņu peļņai”.

Filmas Misters Džonss scenārija autore Andrea Čalupa preses konferencē stāstīja, ka šo scenāriju filmai centusies uzrakstīt veselus 15 gadus, jo Gareta Džonsa dzīvestāsts ir ļoti depresīvs. Zīmīgi, ka viņa tāpēc meklējusi  iedvesmu klasikā – Džordža Orvela Dzīvnieku fermā. Viņa arī atklāja šīs grāmatas netiešo saistību ar Ukrainu – laikā, kad Orvels gadiem centās publicēt nupat uzrakstīto grāmatu un neviens to negribēja izdot, to izlasījuši ukraiņu kara bēgļi, iztulkojuši Dzīvnieku fermu ukraiņu valodā un izplatījuši to ukraiņu bēgļu nometnē Vācijā. Turpat lielu daļu no šīm grāmatām konfiscēja amerikāņu kareivji un atdeva tās visas padomju armijai iznīcināšanai. Tikai pēc tam Dzīvnieku ferma tika publicēta Lielbritānijā un citur pasaulē, tikai pēc tam šī grāmata kļuva slavena.
Džordžs Orvels parādās arī filmā par misteru Džonsu, bet mums kā vērīgiem kinoskatītājiem un patiesības meklētājiem atliek vien cerēt, ka nākotnē jau citiem misteriem Džonsiem un mis Džonsām teikt patiesību būs vieglāk nekā pagātnē.

Filmas Vara / Vice pēdējais seanss kinoteātrī Splendid Palace 13. martā 17:30 - ŠEIT.

Filmas Vara / Vice seansi kinoteātrī Forum Cinemas / Kino Citadele - ŠEIT.

Saistītie raksti



Komentāri:


Līva
12.03.2019, plkst. 13:36

"Vienlaikus filmā salīdzinoši būtisku lomu ieņem arī cita Čeinija dzīves daļa – viņa privātā dzīve, kurā viņam ir sieva Liza Čeinija (Lily Rabe) un bērni [...]." Liza Čeinija (Lily Rabe atveidojumā) gan ir Čeinija meita. Viņa sievu sauc Linna, un viņu atveido Eimija Adamsa (kura arī ir redzama bildē kopā ar Kristianu Beilu).

Kino Raksti
13.03.2019, plkst. 02:36

Līva, liels paldies par precizējumu! - visu saremontēsim:)!



Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi