Jauneklīgais “Lielais Kristaps” jeb Ko iesākt ar studentu filmām

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka tieši studentu filmas ir visinteresantākais, kas notiek Latvijas filmu nozarē, – studentu kino ir aktuāls (šo filmu ražošana parasti neievelkas vairāku gadu garumā, jo mācību procesu diktē noteikti termiņi), uzrāda jaunākās tendences, kurām vēlas sekot jaunākās paaudzes kinoveidotāji, ir rotaļīgs un jauneklīgs. Tam piemīt drosme un uzdrīkstēšanās, tajā bieži tiek meklēti jauni kinovalodas risinājumi, jo mācību filmās drīkst riskēt – neveiksmes gadījumā filmu neviens cits neredzēs, tikai pasniedzēji un kursabiedri.
Autors: Liene Linde


„Kino un mēs”. Filmizrāde par viņiem

Tā ir jauna, sintētiska mākslas forma, kas uzskatāmi parāda kino dzimšanu "no nekā". Vērojot aktieru spēli ar iemiesošanos, pārģērbšanos un mainīšanos lomām "reālajā laikā", mēs sākam pamanīt to, kam agrāk ne teātrī, ne kino neesam pievērsuši uzmanību.
Autors: Ilmārs Šlāpins


Riga IFF. Nacionālā īsfilmu programma

Īsfilmu programmu izvērtēšanu nereti pavada sajūta – vienā sarakstā piedāvātās filmas ir tik spilgtas un atšķirīgas, ka tās ir pat grūti skatīt vienkopus. Tomēr tieši tas, ka programma apvieno formās un žanros dažādus kinodarbus, ļauj piedzīvot krasi atšķirīgu un piesātinātu kino pieredzi, neskatoties uz filmu īsumu. Turklāt programmas eklektiskā iedaba neļaus atslābt un rosinās domāt arī pēc skrējiena cauri šim sarakstam – deviņām interesi rosinošām Nacionālā īsfilmu konkursa filmām.
Autors: Ieva Augstkalna


Jevgeņijs Paškēvičs. Gargabalnieka vientulība

„Filma pārsteidz ar faktūru blīvumu, fizisku intensitāti, ar bagātīgu operatora un mākslinieka izdomu un fantāziju. Tas ir ansambļa darbs augstā mākslinieciskā līmenī.” Tuvojoties pirmizrādei, visus šos epitetus varētu veltīt spēlfilmai „Ko zina Klusā Gerda”, taču kinozinātnieks Agris Redovičs tos virknē par… Jevgeņija Paškeviča pirmo lielo spēlfilmu „Cilvēka dienas” (1989), kas jau pirms 30 gadiem apliecināja estētisku mērķtiecību, garīgo jaudu, pārliecību un spēku. No turienes nāk radošās enerģijas vēriens, kuru režisors attīstījis arī jaunajā filmā.
Autors: Agris Redovičs


Nejauks gads kinoteātriem. Un pamatlietas

Šobrīd kinoteātris vēl ir salīdzinoši droša saliņa bangojošā pandēmijas okeānā – kultūras pasākumos ar personalizētām sēdvietām cilvēki drīkst pulcēties, un to arī dara, vēl jo vairāk kinofestivālu sezonā, kas Latvijā ierasti sākas septembrī un turpinās līdz novembrim. Tomēr arī kinoteātri jau agrā pavasarī piedzīvoja pēkšņu šoku pēc valdības rīkojuma slēgt visas kinozāles, un visa gada laikā spiesti viļņoties līdzi studiju un izplatītāju neizlēmībai par konkrētu filmu izlaišanu repertuārā. Par to, kā šobrīd dzīvo kinoteātri, pēc Kino Rakstu aicinājuma sarunājās kino izrādītāji un izplatītāji – Vineta Verika (SIA „Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja), Juris Zviedris („K.Suns”), Māris Prombergs („Kino Bize”) un Sergejs Timoņins (izplatīšanas kompānijas „Spektrs” un „Kino Kults”). Saruna notika oktobra sākumā - to ir svarīgi piebilst šajos laikos, kad situācija mainās ne pa dienām, bet pa stundām.
Autors: Kristīne Matīsa


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi