Andžejs Vajda. In memoriam

Svētdien 90 gadu vecumā mūžībā aizgājis kinorežisors Andžejs Vajda (Andrzej Wajda, 6.03.1926.-9.10.2016.). “Pēdējais poļu režisors,” saka viņa talanta cienītāji dzimtenē, kas šogad tieši Andžeja Vajdas filmu “Powidoki” izvirzījusi kā Polijas oficiālo pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai kategorijā Labākā ārzemju filma. Viens Oskars Vajdam jau ir – 2000. gadā piešķirta goda balva par mūža ieguldījumu, tāpat kā Eiropas Kino akadēmijas balva par mūža ieguldījumu jau 1990. gadā, Berlināles Goda Zelta lācis 2006. gadā, Goda Cēzars Francijā… Ja tas vispār ir svarīgi.
Kino Rakstos Andžeja Vajdas piemiņai – fragments no Augusta Sukuta grāmatas “Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture”.
Autors: Kino Raksti


“...tā, ka acs še nevarēja vēlēties neko vairāk...”

30. septembrī 80 gadu jubileju svin izcila personība – kinokritiķis Miks Savisko, viens no Latvijas kinoprocesa profesionālākajiem urdītājiem, vērtētājiem un motoriem jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem. Kino Raksti ar lepnumu piedāvā “Odu kinoviedajam Mikam Savisko”, kuru rakstījis cits spožs prāts, Mika Savisko draugs un kolēģis, kultūrkritiķis un mākslas zinātnieks Jānis Borgs. Par visu – par “padomju televīzijas klostera diētu” un leģendāro raidījumu “Kino un mēs” (ar iespēju noskatīties divas sarunas!), par tikpat leģendāro žurnālu “Māksla” un tā vēlāko reinkarnāciju “Māksla +”, par Mika Savisko “marabu stārķa eleganci” un citām svarīgām lietām.
Autors: Jānis Borgs


Lorijas Andersones gaišās skumjas

Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma (“Baltic Sea Docs”) ietvaros 7. septembrī pulksten 21:00 kinoteātrī “K.Suns” skatāma Lorijas Andersones filma “Suņa sirds / Heart of a Dog” (2015), seanss arī 10. septembrī 19:00 un vēlāk oktobrī, Starptautiskā Rīgas kinofestivāla (Riga IFF) ietvaros.
“Nav viegli rakstīt par Loriju Andersoni,” apgalvo mūzikas speciālists Kaspars Ozols.
Autors: Kaspars Ozols


Gunārs Piesis. Dienasgrāmata

Kinorežisoram Gunāram Piesim 19. jūnijā apritētu 85. Portāls filmas.lv piedāvā tiešsaistē skatīties Nacionālā Kino centra restaurētu Gunāra Pieša filmu „Sprīdītis” (1985), bet Kino Raksti ieskatās šīs filmas tapšanas laikā rakstītajā režisora dienasgrāmatā, kas 2012. gadā nonāca Rīgas Kino muzeja krājumā kā dāvinājums kopā ar apmēram 300 citām „vienībām” no Gunāra Pieša rakstu un fotogrāfiju arhīva. Pārdomas par kinomākslas attīstību, kinokritikas sūtību un filmu veidošanas procesu, bet arī skarbi un nesaudzīgi vārdi par sevi un citiem.
Autors: Kino Raksti


Laimdonis Grasmanis un „elefantības”

2016. gada 12. maijā aprit 100 gadu, kopš dzimis viens no pirmajiem Latvijas kinomāksliniekiem, talantīgais scenogrāfs Laimdonis Grasmanis (1916-1970), brīžiem arī izdomas bagāts bohēmists un „elefantību meistars” (lietojot paša Grasmaņa izgudrotu teicienu), tomēr pamatā kaislīgs gleznotājs („Trīne mirst vai pirts deg – ir jāmālē!” – vēl viens Grasmaņa teiciens). Tēva piemiņu rūpīgi kopj žurnāliste un rakstniece Ilze Būmane-Grasmane, tapušas jau vairākas grāmatas (arī šogad viena iznāk apgādā "Mansards"), bet tieši 12. maijā Teātra muzejā tiek atklāta Laimdoņa Grasmaņa gleznu un citu darbu izstāde.
Autors: Ilze Būmane-Grasmane


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi