Anjēze Varda. Autentiskā pieticība

Sākam jau pierast, ka Latvijas kinorepertuārā atrodamas ASV Kinoakadēmijas balvām nominētas spēlfilmas, taču šogad situācija ir vēl lieliskāka – Rīgā joprojām var noskatīties arī filmu, kas nupat nominēta “Oskaram” kā viena no piecām labākajām pilnmetrāžas dokumentālajām filmām – franču režisores Anjēzes Vardas “Sejas, ciemi / Visages, Villages / Faces, Places” (2017).
Autors: Laura Lizuma


Augusts Sukuts. Kaut kam ir jāturpinās

Tas laikmets ir noslēdzies. Durvis gan, protams, tā uzreiz neaizcērtas, katram tagad savas atmiņas drūzmējas prātā, kur Sukuts = Arsenāls un Arsenāls = Sukuts. Bet viņam patika pašam režisēt visu, arī to, kas mums par viņu jāatceras. Piemēram, to, kā piedzima pirmais starptautiskais kinoforums „Arsenāls“ pirms trīsdesmit gadiem, izmainot mūsu visu dzīves – pat tiem, kas vēl nebija piedzimuši.
Autors: Kino Raksti


Māris Rudzītis. Personiski atbildīgs

„Vai tad var ierakties kā skudra tikai skuju un zariņu pārvilkšanā no viena koka uz otru?” Un - "izlaist tikai ražošanas vienības ir par maz, biedri. Nevis ražošanas vienības mēs veidojam, bet gan savu latviešu kinomākslu savā mazajā republikā!” Kaismīgais nacionālā kino patriots, ar analītisku prātu un asu mēli apveltītais kinooperators Māris Rudzītis (19.12.1932. – 24.07.1973.) ir viena no būtiskākajām personībām Latvijas kinovēsturē. Viņš nodzīvoja tikai četrdesmit vienu gadu, toties spilgti un vērtīgi. 2017. gada 19. decembrī Mārim Rudzītim aprit 85.
Autors: Kristīne Matīsa


Režisora galvā

Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” programmas atklāšana 9. novembrī būs vienlaikus arī Goda seanss un īpaša Latvijas zīmētās animācijas filmu izlase, jo balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā saņems Latvijas divdimensiju animācijas pamatlicēji, režisori un producenti Roze Stiebra un Ansis Bērziņš – jaudīgs un joprojām nerimstošs radošais tandēms kopš 20. gadsimta 70. gadu sākuma.
Autors: Ieva Viese-Vigula


Vai eksistē „Anša Epnera metode”?

Leģendārā kinorežisora un pedagoga Anša Epnera 80. dzimšanas dienā, 26. oktobrī, Latvijas Kultūras akadēmija rīko zinātnisku konferenci „Dzīve Nr. 1. Ansis Epners”, kurā 11 referenti no dažādiem aspektiem pēta Meistara personību un radošo darbību. 1992. gada vasarā tikko dibinātā LKA uzņēma pirmo kinorežijas kursu, kas Latvijas kinovēsturē jau iegājis kā „Epnera kurss”; nav apšaubāms, ka Epnera pedagoģiskā darbība ir būtiski ietekmējusi Latvijas filmu nozares tagadni un nākotni. Kā viņš to darīja? Pēta Epnera kursa absolvente Kristīne Želve.
Autors: Kristīne Želve


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi