Kira Muratova. Neesmu kaķis un neesmu Dievs

5. novembrī Kirai Muratovai būtu palikuši 85 gadi. Šis ir mans veltījums viņai nepiedzīvotajā jubilejā.
Autors: Marta Elīna Martinsone


Denī Kotē: spoki, klaidoņi un brīvība filmēt

Šogad Riga IFF piedāvājumā iekļauta īpašā programma “Jaunais Kanādas kino”, un divas ļoti dažādas filmas šajā programmā uzņēmis režisors Denī Kotē, kurš ierodas Rīgā uz savu filmu seansiem. Režisore Liene Linde pirms diviem gadiem Karlovi Varu kinofestivālā strādāja Kotē vadītā meistarklasē; no tā laika viņai saglabājies gan plašs priekšstats par Kanādas kino, gan atmiņas par daudziem iedvesmojošiem meistara padomiem, ieskaitot “alerģiju pret bezjēdzīgu naudas tērēšanu” un darba principu “maucam ar tiem līdzekļiem, kas mums ir”.
Autors: Liene Linde


Viktors Freibergs. Kinomāna slimības vēsture

„Varbūt nav vērts mocīties, ņemties un nīkuļot pie ārstiem, bet vienkārši izbaudīt to, cik vēl atlicis. Un varbūt atlicis nemaz nav tik maz, to man nepateiks neviens, kaut arī zinātu. Varbūt man vispār nekas nekaiš un visi tie tumori, MTS suspecta, ekstirpācija un citi latīniskie un no angļu valodas tik eleganti pārņemtie vārdi nemaz neattiecas uz mani, jo es taču varu paiet, varu domāt, dzert vīnu ar draugiem, ēst lazaņju un arī lasīt lekcijas studentiem...”
Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) ietvaros atvēršanas svētkus piedzīvos kinozinātnieka un arī Kino Rakstu autora Viktora Freiberga ļoti personiskā un ļoti kinematogrāfiskā grāmata „Kinomāna slimības vēsture”. Ieskatam – grāmatas fragments.
Autors: Viktors Freibergs


Atmiņas un cirks. Motīvi Ilonas Brūveres filmās

Režisores Ilonas Brūveres filmogrāfijā ir īss ieraksts par kinožurnāla "Māksla" 1990. gada 1. numuru – 12 minūtes garu filmiņu ar nosaukumu "Atmiņas par cirku" (Rīgas dokumentālo filmu studija). Es sāktu tieši ar to, ja man būtu jāraksta režisores daiļradei veltīts raksts (bet es to nedaru. Kāpēc to darīt ir bīstami – skat. nākamajā rindkopā! Es rakstu tikai subjektīvas piezīmes.)
Autors: Vilnis Vējš


Sieviete Zvaigzne: Vija Artmane

„Viņa bija zvaigzne, kaut arī Padomju Savienībā zvaigžņu nebija” – šis apgalvojums pilnībā attiecināms uz izcilo aktrisi Viju Artmani (21.08.1929. – 11.10.2008.), kurai 2019. gada 21. augustā aprit 90 gadi. Kino Raksti šai jubilejai pielāgo “re-publikāciju” – kinozinātnieces Ingas Pērkones pētījumu, kas žurnālā tika iespiests 2008. gada nogalē, aktrisei aizejot mūžībā, un mazliet atšķirīgā redakcijā vēlāk kļuva par nodaļu grāmatā "Es varu tikai mīlēt... Sievietes tēls Latvijas filmās" (Neputns, 2008). Tātad – “Kāpēc starp visām jaunajām latviešu aktrisēm tieši Vijas Artmanes tēls izrādījās tik piemērots zvaigznes statusam, ka ir pat pārdzīvojis sistēmu, kurā radies?”
Autors: Inga Pērkone


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi