„Dvēseļu putenis”. Ja viņu dvēseles būtu puķes...

„Cik braši puiši, daiļas meitenes un skaista tauta!” – var atkārtot kāda britu virsnieka pirms 100 gadiem teiktos apbrīnas vārdus arī attiecībā uz mūsdienu latviešiem – aktieriem un "Dvēseļu puteņa" masu skatu dalībniekiem vēsturiskos kostīmos. Un garo, nogurdinošo filmēšanas procesu tā dalībnieki acīmredzami uztvēruši kā zināmu pienākumu, sakņu sajūtas stiprināšanu, cieņas izteikšanu valsts izcīnītājiem. Tas nepaliek nepamanīts.
Autors: Dainis Īvāns


Dvēseļu puteņa nacionālais atvēziens

Mēģinājums “iepresēt filmā” vērienīgi episku literāru darbu ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem kinomākslā, jo vissvarīgāk šādā gadījumā ir nepazaudēt galveno – nevis sižeta līnijas, epizodes un tēlus, bet stāsta plūdumu, jūtu vilkmi un karstu elpu.
Autors: Agris Redovičs


Tēvi ’88. Kad Vitālijs Manskis satiek Deividu Linču

Režisora Pētera Ķimeļa un producenta Jāņa Putniņa dokumentālā filma „Tēvi ‘88”, kas „Lielā Kristapa” programmā iekļauta kā ārpuskonkursa pirmizrāde, ļoti daudz pastāsta par to, kādi ir „vidējie latviešu vīrieši”, tomēr noteicošais tajā ir sievietes skatiens. Vīrieši tā īsti nemaz nespēj par to runāt.
Autors: Ilmārs Šlāpins


Nekas mūs neapturēs. Varbūt Vitgenšteins

Filma “Nekas mūs neapturēs” ir tipisks “vīrieša skatiena” paraugs, kādu to redzējām 20. gadsimta klasiskajā Holivudā. Kur šajā stāstā ir vieta sieviešu kārtas skatītājai? Un kas ir tā ideoloģiskā konstrukcija, kuras definīciju te redzam kā uz delnas?
Autors: Elīna Reitere


„Oļegs”: dzīves skola loham

“Nebiju cerējis, ka kādreiz gadīsies rakstīt slavas dziesmas latviešu kino, bet nu šoreiz nāksies,” raksta Vilis Lācītis, savulaik ļoti populārā “viesstrādnieku romāna”, grāmatas “Stroika ar skatu uz Londonu” autors. “Tikai nepadomājiet, ka es kaut ko saprotu no kino. Rakstu kā ierindas skatītājs, kas filmas “Oļegs” attēlotajā pasaulē dzīvojis pēdējos astoņpadsmit gadus, un ar roku uz sirds varu teikt, ka filma balstīta īstenībā. Tik traki kā protagonistam man nav gājis, bet tas jau ir kā džungļos – viens uzkāpj pitonam uz astes, bet citam palaimējas paiet garām, kamēr tas pierijies guļ.”
Autors: Vilis Lācītis


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi