„Lielais Kristaps”. Realitāte sākusi runāt

Nacionālā kino balva „Lielais Kristaps” nu jau tradicionāli ne tikai sadala apbalvojumus filmu nozares labākajiem, bet arī sniedz iespēju vienā skatā aptvert šābrīža kopējo ainu Latvijas kinomākslā – plusus un mīnusus, tendences un problēmas, attīstības ceļus un iespējas. Arī šogad drīz pēc noslēguma ceremonijas Kino Raksti aicināja uz sarunu dažus „Lielā Kristapa” žūrijas pārstāvjus un vēl dažus citus ieinteresētus profesionāļus.
Autors: Kino Raksti


Kino Rakstu ceļvedis "Lielajā Kristapā 2019"

Šis gads kino nozarē bijis pārsteigumu pilns - spēcīgi darbi piepilda gan spēlfilmu, gan animācijas, gan dokumentālā kino kategorijas. Spēcīgas filmas pelnījušas arī spēcīgas atbalsis - šogad Kino Rakstu lappusēs esam dziļi pētījuši un karsti strīdējušies par gada spilgtākajiem darbiem. Lielā Kristapa atklāšanas priekšvakarā Kino Raksti veic ikgadējo inventarizāciju, piedāvājot vienkopus pārlasīt, ko esam domājuši un rakstījuši par nominētajām filmām. Patīkamu lasīšanu!
Autors: Kino Raksti


Aloizs Brenčs un pēctecība. Kāpēc Latvijā nav kriminālkino?

Latvijas kinovidē 2019 ir režisora Aloiza Brenča (1929-1998) jubilejas gads, un arī Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskajā konferencē „Kultūras krustpunkti” trešajā dienā audiovizuālās mākslas speciālisti visu rītu runāja tikai par Aloizu Brenču un viņa garīgo mantojumu. Pirmoreiz šī tēma tika aktualizēta jau vasarā, režisora jubilejas dienās, kad Nacionālais Kino centrs rīkoja kinoprofesionāļu diskusiju par Latvijas filmu nozares daudzveidībai būtisku jautājumu – kāpēc Aloizam Brenčam nav sekotāju?
Autors: Kino Raksti


Spiegu filmu valdzinājums

Režisoru Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālā filma „Spiegs, kurš mans tēvs” atgādina par spiegu filmām vispār – kā specifisku kino žanru, kas, tāpat kā vesterns, atdzimst arvien no jauna. Atšķirība tikai tā, ka vesterns ir un paliks ierobežots vēsturiskajā laikā un vietā, bet spiegu filmas iet līdzi vēstures gaitai un to evolūcija ir visai atkarīga no politiskās konjunktūras.
Autors: Agris Redovičs


“Spiegs, kurš mans tēvs”, “Sarkanais mežs” un varaskāre

Gandrīz ikvienas latviešu dzimtas stāsts slēpj sevī daudz vairāk spēcīgas, nesakonstruētas dramaturģijas un paradoksālu sižetu, nekā vidēji statistisks “izdomāts” scenārijs filmai vai seriālam – to pēc paša pieredzes var apgalvot režisors Pēteris Krilovs, kurš savu filmu kontekstā rūpīgi pētījis vēstures dokumentus dažādos pēckara periodos, arī tajos, kurus aktualizē dokumentālā filma “Spiegs, kurš mans tēvs” vai Simtgades seriāls “Sarkanais mežs”.
Autors: Pēteris Krilovs


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi