Svinot animāciju

28. oktobris tiem, kurus interesē animācija, ir diena ar īpašu vēsturisku nozīmi – šajā datumā 1892. gadā Šarls Emīls Reno pirmo reizi parīziešu publikai izrādīja animācijas filmas jeb Optisko teātri, 110 gadus vēlāk pasaulē sāka atzīmēt Animācijas dienu. Kino Raksti piedāvā svētkus svinēt, noskatoties vairākas labas, Latvijas animācijas speciālistu ieteiktas filmas no visas pasaules.

Šarla Emīla Reno Optiskajā teātrī, atšķirībā no ierīces priekštečiem zootropa un praksinoskopa, tika izmantotas perforētas, apzīmētas lentas, līdz ar to agrāko attēla kustību ciklos aizstāja tā virzība un attīstība. Izgudrotājs pats stāvēja pie ierīces un grieza to uz priekšu, Grevina muzeja zāles pustumsā papildinādams kustīgos zīmējumus ar savu balsi.

Publikas interese par Reno izgudrojumu diemžēl jau drīz apsīka kāda cita jaunuma dēļ – to aizēnoja brāļu Limjēru kinematogrāfs. Un tā animācijas krāsainie un liriskie attēli, kas vēsturiski apsteidza kino, drīz vien atkāpās filmētu kadru hipnotiskā reālisma priekšā.

Kad nākotnē animācija atguva vietu uz ekrāna, tā jau izmantoja fotogrāfijas starpposmu (tiesa, pa laikam parādoties režisoriem, kas ķērās pie tiešas filmlentas apstrādāšanas). Bet 1910. gadā satriektais Reno niknuma uzplūdā iesvieda savas animētās filmas Sēnā.

Reno izgudrojums tomēr nenogrima aizmirstības dzīlēs. Atceroties viņa pirms vairāk nekā simts gadiem paveikto, 2002. gadā Starptautiskā Animācijas asociācija ASIFA 28. oktobrī iedibināja Starptautisko Animācijas dienu, ko ar dažādiem pasākumiem atzīmē vairāk nekā 40 valstīs.

Arī Latvijā šiem svētkiem ir neliela, bet eleganta vēsture,

tajā ietilpst pat Lotes Reinigeres smalkās siluetu animācijas filmas Prinča Ahmeda piedzīvojumi / Die Abendteuer des Prinzen Achmed (1926) demonstrēšana orķestra pavadībā 2006. gadā kinoteātra Splendid Palace (tolaik Rīga) Lielajā zālē; izrādi organizēja animācijas entuziasts Uldis Mākulis.

Šogad Kino Raksti piedāvā svētkus atzīmēt, noskatoties vairāku latviešu animācijas gardēžu ieteiktās filmas un iepazīstoties ar viņu pamatojumu savai izvēlei.

Animācijas dienas pasākumu rīkotājs Rīgā,
kultūras menedžeris
Uldis Mākulis iesaka:  

Dialogos ir rotaļīga un humoristiska igauņu režisora Ulo Pikova (Ülo Pikkov) filma. Tajā vienkāršiem līdzekļiem, zīmējumus ieskrāpējot 35 mm filmā, tiek radīta skeču parāde, kas negarlaiko. Dialogos izcili apliecina, ka animācija var būt arī tikai joks – tas ir leģitīmi un veselīgi.
Dialogos
(2008, Joonisfilm, Igaunija, 00:04:47)

Links uz filmu – ŠEIT.

Animācijas programmu kuratore un pētniece
Anna Veilande-Kustikova iesaka:

Starptautiskajā animācijas dienā jūsu acu baudījumam iesaku palūkoties uz filigrāno Raiena Larkina (Ryan Larkin) otas deju un dažiem lieliskiem 60. gadu tipāžiem.
Walking
(1968, Kanāda, 00:05:06)

Links uz filmu – ŠEIT.

Animācijas režisors Vladimirs Leščovs iesaka:

Zviedru režisora Jūnasa Odela filma, kura arī pēc 26 gadiem ir ļoti aktuāla gan klasiskās animācijas, gan mūsdienu tehnoloģiju kontekstā.
Revolver
(1993, FilmTecknarna, Zviedrija, 00:07:53)

Links uz filmu – ŠEIT.

Animācijas režisore Anete Melece iesaka:

Es nesen biju Bristolē, kur apciemoju Aardman Animations studiju. Viņi šogad atzīmē apaļu 40 gadu jubileju, un jubileja taču jānosvin – ar Nika Pārka filmām, piemēram.
Creature Comforts
(1989, Aardman Animation, Lielbritānija, 00:05:16)

Links uz filmu – ŠEIT.

Nu un, ja ir vēl kāds, kas nav redzējis Villiju, tad protams, tas tūliņ jānoskatās. Šī filma ir meistardarbs vairākos līmeņos.
Oh, Willy...
(2012, Emma De Swaef & Marc James Roels, Beļģija, 00:16:42)

Links uz filmu – ŠEIT.

Animācijas režisors Edmunds Jansons iesaka:  

Divas, manuprāt, jaukas animācijas no svaigākajām. Abas diezgan eksperimentālas, un abas par lidotājiem. Un abas smaržo pēc brīvības, lūk:
G-AAAH (2016, Lizzy Hobbs, 00:01:21)

Links uz filmu – ŠEIT.

un
Mynarski Death Plummet (2014, Matthew Rankin, 00:07:46)

Links uz filmu – ŠEIT.

Raksta autore, animācijas pētniece Ieva Viese iesaka:

Un noslēgumā, atzīmējot to, ka ir ne tikai animācijas svētki, bet arī beigas darba nedēļai, piedāvāju uzlūgt uz deju biroja tehniku jeb noskatīties Čela Vaita filmu Horeogrāfija fotokopētājam, kas pilnībā veidota no fotokopētājā iegūtiem attēliem.
Choreography for Copy Machine (Photocopy Cha Cha)
(1992, Chel White, 00:03:36)

Links uz filmu – ŠEIT.

Saistītie raksti



Komentāri:





Šim rakstam vēl nav komentāru


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi