Svinot Baltijas ceļa vai jebkura cita vēsturiska notikuma atceri, ārkārtīgi iedarbīgs elements ir filma – vienlaikus dokumentāls un emocionāls vēstures atspulgs. Bet, lai filma spoguļotu daudzmaz korektu laikmeta ainu, tās radošajā komandā ļoti noderīgs ceļabiedrs ir vēsturnieks – cilvēks, kurš profesionāli trenēts “atrast nezināmo” un kritiski uztvert atrasto. Par zemūdens akmeņiem vēsturisku filmu veidošanā stāsta vairāku dokumentālo filmu scenāriju līdzautors, vēsturnieks Edgars Engīzers.
Autors: Edgars Engīzers
„Viņa bija zvaigzne, kaut arī Padomju Savienībā zvaigžņu nebija” – šis apgalvojums pilnībā attiecināms uz izcilo aktrisi Viju Artmani (21.08.1929. – 11.10.2008.), kurai 2019. gada 21. augustā aprit 90 gadi. Kino Raksti šai jubilejai pielāgo “re-publikāciju” – kinozinātnieces Ingas Pērkones pētījumu, kas žurnālā tika iespiests 2008. gada nogalē, aktrisei aizejot mūžībā, un mazliet atšķirīgā redakcijā vēlāk kļuva par nodaļu grāmatā "Es varu tikai mīlēt... Sievietes tēls Latvijas filmās" (Neputns, 2008). Tātad – “Kāpēc starp visām jaunajām latviešu aktrisēm tieši Vijas Artmanes tēls izrādījās tik piemērots zvaigznes statusam, ka ir pat pārdzīvojis sistēmu, kurā radies?”
Autors: Inga Pērkone
Pirms apmēram pusgadsimta itāļi no pelēkās realitātes glābās paši savā īpašajā žanrā “commedia all’italiana”, un tā piemiņai veltīta filma “Maģiskās naktis / Notti Magiche” (2018). Viena no vecuma neizbēgamajām blakusparādībām ir nostalģiska attieksme pret aizgājušajiem laikiem – agrāk zāle bija zaļāka, debesis zilākas un jaunieši vecus cilvēkus cienīja vairāk. Tieši šo fenomenu ar ironiju aplūko pieredzējušais itāļu režisors Paolo Virdzi (Paolo Virzì).
Autors: Dace Čaure
Režisora Jāņa Ābeles spēlfilma “Jelgava ‘94”, Jāņa Joņeva populārā romāna ekranizācija, kas pirmizrādi piedzīvos jau šāgada septembrī, ir oficiāli atzīta par Latvijā pirmo filmu, kuras veidošanā ievēroti „zaļās domāšanas” principi. Ko tas nozīmē uzņemšanas grupai un kas notika filmēšanas laukumā, stāsta producente un „zaļās idejas” iniciatore Elizabete Palasiosa, filmēšanas laikā - Jura Podnieka studijas projektu vadītāja.
Autors: Elizabete Palasiosa
Latvijas kino teorētisko domu papildinājusi jauna grāmata – kinokritiķis un Kino Rakstu pastāvīgais autors Dmitrijs Rancevs laidis klajā jau otro bilingvālo izdevumu (latviešu un krievu valodā), apkopojot savus labākos rakstus un recenzijas, kas publicētas desmit gadu laikā kopš pirmās grāmatas. Par jauno grāmatu „Meditācijas un precizējumi. Kinokritiķa versija” un saistītām teritorijām sarunājas divi kolēģi profesionāļi – Dmitrijs Rancevs un Agris Redovičs.
Autors: Agris Redovičs
