Mūsdienu vizuālās pārpilnības laikmeta uzvaras gājienā soļo klišejiski telefon-filmējumi sociālajos tīklos un taisnvirziena naratīvs kinoindustrijā, taču tam nav nekāda sakara ar cilvēka patieso dabu. Cilvēks taču nedomā lineāros stāstos, domas mēdz būt fragmentāras un vienmēr personīgas, nevis stereotipiskas. Līdzīgas īpašības raksturo tā saukto „eksperimentālo kino”, kuru savā bakalaura darbā pētījusi Ieva Ozoliņa, intervējot divus tēmas speciālistus – „Baltic Analog Lab” dibinātāju Ievu Balodi un kinorežisoru-sinefilu Jāni Putniņu.
Autors: Ieva Ozoliņa
Izrādījies, ka Latvijas kino industrijas “dzīve pēc Simtgades” ir dzīve ar „Covid-19”. Šajā situācijā, kad pāris pavasara mēnešu laikā kino jomā visā pasaulē ir notikušas milzu pārmaiņas un neviens vēl nevar paredzēt, kad un kā tās beigsies, “Kino Rakstu” līdzredaktore Elīna Reitere uz sarunu pirmsjāņu laikā aicināja Nacionālā Kino centra vadītāju Ditu Rietumu, lai pārrunātu NKC filmu projektu konkursu rezultātus un ieskicētu “Rūzvelta plānu” filmu nozarei.
Autors: Elīna Reitere
Tiešsaistes kultūras piedāvājumā vērtīgi ir ne tikai pilnmetrāžas formāti – filmas, seriāli, izrādes un tamlīdzīgi –, arī īso formu „vārtiņi” var pavērt ceļu uz dažādām piedzīvojumu piepildītām un informatīvi bagātām pasaulēm. Sociālo tīklu profili un konti, blogi un vlogi, radio un interneta raidījumi, pat Deivida Linča regulārās laika ziņas, kurās vienmēr spīd saule, – tik daudzveidīgi var bagātināt savu pieredzi kinematogrāfiskos tematos, ļaujoties Kino Rakstu autoru ieteikumiem.
Autors: Kino Raksti
„Art-house” kino straumēšanas platforma "Criterion Channel", atbalstot "Black Lives Matter" kustību, visā pasaulē bez maksas padarījusi pieejamu afroamerikāņu kino klasikas izlasi. Gaišas ādas krāsas cilvēki tikai mākslas formā var gūt priekšstatu, ko nozīmē būt pakļautam sistēmiskai rasu diskriminācijai, tomēr, izvēloties skatīties tumšādaino režisoru filmas, kas līdz šim bijušas nostumtas industrijas perifērijā, mēs katrs varam ieņemt aktīvu pozīciju, dekolonizējot savu klasisko kino kanonu, lai nebūtu vienkārši "skatītāji no malas", bet mācītos kļūt par līdztiesīgāku sabiedrību. [Elīna Reitere, Kino Raksti]
Autors: Sonora Broka
Seriāli, kādreizējā „plebeju izklaide”, jau sasnieguši līmeni, ko pieņemts atzīt par kinomākslu, un arī salīdzinājumā ar grāmatu lasīšanu seriāls vairs daudz neatpaliek, lai gan tradicionāli „filmas un citas bildes” tikušas nostumtas uz daudz zemāku vietu „izziņas panteonā”.
Autors: Kārlis Vērpe
