KINO Raksti

Radītāju asociācija Latvijas animācijā

08.09.2021
Radītāju asociācija Latvijas animācijā
Ilustrācijas autore - Asociācijas jaunbiedre, animācijas studente Digne Briģe, 2021

Turpinot iepazīt Latvijas filmu nozari caur profesionālo organizāciju spektru, Kino Raksti dod vārdu Latvijas Animācijas asociācijai.

ANNA ZAČA: Iepazīstot filmu nozari jau desmit gadu garumā, esmu secinājusi, ka gan Latvijā, gan ārvalstīs animācijas cilvēki ir atšķirīgi, un šo atšķirību izteikti jūtu ne tikai es, par to runā arī citi nozares pārstāvji. Varam tikai minēt, varbūt tas tāpēc, ka animācijas cilvēki rada no nulles – viņi rada pasauli, nevis vada to, kā piemēram, spēlfilmā. Tur režisoram nākas ieņemt lomu, kurā viņš ir vadītājs un noteicējs, bet animācijā cilvēks ir radītājs. Un tik bieži viņš, piemēram, mēnesi animē un tad izmet to, ko ir radījis. Tādu darbu nevar strādāt bez humora un empātijas.

Raksta autore, Latvijas  Animācijas asociācijas vadītāja Anna Zača un Vladimirs Leščovs MIFA filmu tirgū 2018. gadā

Pirmais mērķis – uz tirgu

Latvijas Animācijas asociācija tika dibināta 2016. gadā kā rezultāts ilgām nozares profesionāļu sarunām par šādas institūcijas nepieciešamību. Kādu dienu, malkojot kafiju Blaumaņa ielas kafejnīcā, saņēmu zvanu no Sabīnes Andersones, animācijas studijas Atom Art producentes, viņa piedāvāja man iesaistīties asociācijas veidošanas procesā un uzņemties tās vadību. Tobrīd mana pieredze animācijā bija saistīta ar pētniecību, izstāžu veidošanu un kinoseansu rīkošanu, šāda institucionālā darbība šķita pamatīgs izaicinājums. Diezgan satraukta par iespējamo rezultātu, devos uz tikšanos, kur mani gaidīja Latvijas animācijas smagsvari, starp tiem bijušie studiju biedri Edmunds Jansons un Kārlis Vītols, bet arī cilvēki, kurus pazinu tikai kā vārdus animācijas filmu titros vai pašas rakstītajos referātos.

Pirmajā sapulcē noskaidrojās, ka viena no sāpīgākajām tēmām un šķērslis asociācijas dibināšanai ir potenciālā vadītāja jeb “lietu bīdītāja” trūkums un, lai vai cik savādi tas izklausītos, arī debates par piemērotāko nosaukumu. Saņēmusi visu drosmi Latvijas radošo animācijas dižgaru priekšā, izdvesu visneradošāko, visgarlaicīgāko, taču, manuprāt, loģiskāko nosaukuma piedāvājumu, kas vēl šodien rotā biedrības rekvizītus, – “Latvijas Animācijas asociācija”. Tā mūsmāju filmu nozare zaudēja iespēju savu nevalstisko sektoru papildināt ar biedrību “Baloža” jeb “Baltijas Animācijas loža” vai citu amizantu variantu.

Taču cīņa par interesantāko nosaukumu nebūt nebija pēdējais radošais izaicinājums asociācijas dibināšanas procesā. Kādā no sekojošajām sapulcēm tika lemts, ka visi asociācijas biedri iesniegs savas logo versijas konkursam. Astoņi biedri no sešpadsmit iesniedza skices, starp tiem Jurģis Krāsons, Vladimirs Leščovs, Edmunds Jansons, Kārlis Vītols, Ieva Viese-Vigula, Indra Sproģe un Egīls Mednis, bet balsojumā piedalījās visi. Aizklāta balsojuma rezultātā uzvarēja Edmunda Jansona veidotais logo, kurā nosaukuma iniciāļi sper drošu soli nezināmajā.

Visupirmais taustāmais asociācijas mērķis bija uzsākt Latvijas dalību specializētajā animācijas tirgū MIFA, kas notiek Ansī festivāla ietvaros Francijā (nu jau tā kļuvusi par ikgadēju tradīciju). Sākotnēji tas bija neliels stends, kurā bieži izskanēja joki par slavenajām Rīgas šprotēm. Četri kvadrātmetri bija viss, ko varējām atļauties, izmantojot biedru resursus un valsts institūciju atbalstu, līdz ar to mums bija jācenšas pievērst sev uzmanību, izmantojot radošumu, kas asociācijas biedriem ir pieejams atliku likām.

Kāds no asociācijas biedriem, sauksim viņu par biedru V., kādu gadu mēģināja visus pārliecināt par ideju, ka tirgus stenda dizainam jāizmanto Rīgas Centrāltirgus tēls, jāved uz Franciju kartupeļi, burkāni, kāposti; par laimi vai nožēlu, šī ideja netika realizēta. Pāris gadus Latvijas stendu rotāja glīti, krāsaini putuplasta elementi, kas veidoti, balstoties Edmunda Jansona logo dizainā. Šo elementu nogādāšana uz Franciju bija tikai pirmā ar tiem saistītā problēma. Protams, aiz pieraduma taupīt visu un visur, putuplasti devās uz Ansī pilsētu tirgus stenda darbinieku čemodānos. No rīta sastapāmies lidostā un pārkravājām somas, mēģinot atrast vietu šiem izmērā lielajiem bezsvara objektiem, kas cīņā par vietu nododamajā bagāžā izkonkurēja dažu labu kurpju pāri. Kad putuplasti ieradās Francijā, tie tika glīti pielīmēti uz stenda sienām mākslinieka virtuālā virsvadībā, bet nākamajā rītā mūs sagaidīja otrā ar tiem saistītā problēma – ierodoties uz pirmo tirgus darba dienu, atklājām, ka tie visi mitrumā nokrituši.

Ieva Vaichovska, Sabīne Andersone, Anna Zača, Ieva Viese-Vigula un Eva Erdmane-Durandina Latvijas Animācijas stendā MIFA tirgū 2018. gadā

Lai vai cik grūts bija sākums, šobrīd, pēc vairākiem gadiem, Latvijas dalība Ansī tirgū šķiet pašsaprotama un loģiska, tagad tā tiek nodrošināta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Jau divus gadus stendā atrodams Latvijas animācijai veltīts katalogs, kura tapšanu atbalsta Nacionālais Kino centrs. Šis katalogs tiek izķerts ļoti strauji, katru reizi kāds pienāk pie stenda ar vārdiem: “Man tā patīk jūsu animācija, jūs uzreiz var atšķirt!”

Neskatoties uz to, ka izceļamies uz citu valstu fona un Latvijas animācija tik tiešām plaukst, mūs vēl joprojām bieži jauc ar Igauniju vai Lietuvu. Nu, tādēļ jau mēs tur stāvam un katra citā valodā (angļu, franču, vācu un krievu) cītīgi skaidrojam apmeklētājiem, kas mēs esam, kur atrodamies un ko darām. Pēdējā laikā esam guvuši vairāk elpas un telpas, liekot spēkus kopā ar kaimiņiem, jo tirgū vienmēr sastopamies ar izteiktu interesi par Baltijas valstīm, tāpēc likās tikai loģiski apvienoties, lai piesaistītu lielāku uzmanību un turpat arī parādītu, ka esam trīs tik dažādas animācijas. Ja mūsu plānus neizjauktu Covid, arī šogad, ceturto gadu pēc kārtas, Ansī filmu tirgū būtu kopīgs deviņus kvadrātmetrus liels Baltijas stends.

Virzienu un biedru dažādība

Tā kā pārstāvniecība vissvarīgākā ir tieši indivīdiem, māksliniekiem, kas veido autoranimācijas vieni vai nelielā komandā, asociācija jau sākotnēji tika veidota tā, lai šīm balsīm būtu tāds pats svars kā lielākajiem spēlētājiem – studijām. 

Tā sauktā „viena cilvēka studija” ir ļoti raksturīga animācijas producēšanas forma Latvijā, turpretim, piemēram, Igaunijā arī autorfilmas top lielāko studiju paspārnē.

Animācijas nozarē iesaistīto speciālistu spektrs ir ļoti plašs, taču asociācijā stājušies tie profesionāļi, kas ir unikāli animācijas veidošanā un dzīves ciklā, – režisori, mākslinieki, producenti, animācijas kritiķi un kuratori. Mūsu slavenākais vienpatis Gints Zilbalodis saka: „Latvijā animatori ir ļoti dažādi, tie strādā dažādās tehnikās un darba stilos, tāpēc ir vērtīgi, ka ir kaut kas tāds, kas mūs visus apvieno, bet nekādā veidā neierobežo. Tas ir ļoti labi – satikties un atbalstīt citam citu. Man bija noderīgi uzreiz pēc skolas, neko nezinot par visādām praktiskām lietām, satikt domubiedrus, kas palīdzēja ar padomiem par finansēm, par to, kā filmas veido. Tāda vieta, kur satikt domubiedrus un kolēģus. Redzu, ka arī turpmāk tiek atbalstīti jaunie, arī studenti un cilvēki, kas tikko beiguši studijas.”

Digne Briģe, 2021 ilustrācija

Asociācijas biedru dažādība, vienlaikus bagātinot un sarežģījot, ietekmē arī asociācijas formu un darbības virzienus. Piemēram, organizatoriskas ieceres, kas atvieglo studiju darbu, var pamatīgi iedragāt indivīdu, kas producē savu autorkino. Tādēļ

asociācijas uzdevums ir apzināt, vērot un izprast animācijas ekosistēmu Latvijā un censties kultivēt visu tās organismu attīstību.

Neatņemama asociācijas darbības sastāvdaļa ir lūkoties uz globālajām animācijas vēsmām un atrast Latvijas lomu tajās. Līdz ar Baltijas valstu simtgadi auga arī interese par mūsu animācijas vēsturi, tāpēc, atsaucoties vairāku festivālu vēlmēm pēc retrospektīvas Latvijas filmu izlases, tapa arī pirmais pētnieciskais projekts Latvijas Animācijas simtgades filmu izlase, viens no daudzajiem starptautisko viesprogrammu projektiem. Šis bija brīdis, kad visi trīs rakstošie asociācijas biedri (Anna Zača, Ieva Viese un Uldis Mākulis) atrotīja piedurknes, lai ķertos pie sava pirmā kopprojekta. “Vēl pirms dažiem gadiem bija sajūta, ka mēs kā cilvēki, kas par animāciju grib kaut ko teoretizēt un pētīt, esam uzradušies pilnīgi no citas planētas, un neviens nesaprot, kas tas vispār ir, ko mēs darām. Satikšanās asociācijā bija atbilde, ka šis vājprāts nav tikai individuāls.” (Ieva Viese Vigula).

Pašmāju animācijas pētniecība ir bijis pamats labākai izpratnei par Latvijas animācijas situāciju šodien un tās vietu pasaules kontekstā, un šis skatpunkts lieti noderējis, aprakstot Latvijas animācijas specifiku un īpatnības starptautiskai auditorijai. Piecu gadu laikā Latvijas fokusa programmas viesojušās Šveicē, Francijā, Slovākijā, Lielbritānijā, Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, tuvāko gadu laikā plānoti notikumi arī Kiprā, Portugālē, Nīderlandē, Argentīnā, Taivānā un Japānā.

Dace Rīdūze, Reinis Pētersons, Anna Zača, Edmunds Jansons, Lizete Upīte, Kārlis Vītols, Uldis Mākulis, Gints Zilbalodis, Jurģis Krāsons un Ieva Vaichovska, jeb Latvijas delegācija Bādenē, festivālā “Fantoche” 2018

Ārvalstu animācijas speciālisti un kino apmeklētāji visbiežāk atzinīgi novērtē Latvijas animāciju un parāda arī labas zināšanas par mūsu autoriem; situāciju reizēm pat nevar salīdzināt ar pašmāju izpratni par šo mediju. Tādēļ par vienu no uzdevumiem asociācijas darbā izvirzīta vietējo skatītāju (tai skaitā kinokritiķu) izglītošana animācijas medijā.

Kopiena paplašinās

„Pirmais, kas nāk prātā, domājot par asociāciju, ir kopienas sajūta. Mēs esam bariņš ar foršām idejām un darba spējām. Un vēl asociācija noteikti dod tādu patīkamu kustības sajūtu, ka dzīve notiek. Šobrīd manā pašas dzīvē ir klusāks posms, bet jūtos droši, jo esmu mūsu animācijas grupā. Nav sajūtas, ka esmu kaut kur  pazudusi. Redzu, ka viss apkārt kustas un varēšu ar joni atgriezties,” saka animācijas režisore un māksliniece Lizete Upīte.

Oficiāli kā asociācijas dibinātāji statūtos minēti tās pirmie valdes locekļi – Edmunds Jansons, Gints Zilbalodis, Jurģis Krāsons, Kārlis Vītols, Nils Skapāns, Sabīne Andersone, Roberts Vinovskis, Vladimirs Leščovs un Anna Zača –, taču ap asociācijas ideju jau sākotnēji rosījās vairāk entuziastu. Šobrīd asociācijā ir gandrīz 30 biedru, un līdz ar jaunajām vēsmām nozarē to kļūs tikai vairāk. Aizvien biežāk “animācijā neiesvētītas” studijas un producenti pievēršas šim medijam – piemēram, režisors un producents Matīss Kaža šobrīd strādā kopā ar Gintu Zilbalodi pie viņa jaunās pilmetrāžas filmas Straume. Producents Uldis Cekulis jau iestājies asociācijā, viņš šobrīd strādā pie četriem animācijas filmu projektiem ar režisoriem Nilu Skapānu, Uģi Olti un Kristu Burāni. Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena asociācijai pievienojās īsi pirms brīža, kad uzsāka darbu pie savas nākamās pilnmetrāžas animācijas filmas Trakmakāns.

„Esmu sapratusi, ka animācija ir pasaule, kurā savas dzīves laikā  vēlos uzturēties visvairāk. Kļūšana par Latvijas animācijas asociācijas biedru man nozīmē vērtīgu iespēju iepazīties ar cilvēkiem, kam animācija ir sirdslieta; mēs visi vēlamies veidot abpusējus radošos tiltus stāstiem un tēliem, kas vēl tikai gaida, lai tajos iedvestu kustības dvašu. Redzu asociāciju kā būtisku elementu, veidojot savstarpēju, stabilu  komunikāciju ar visiem, kam animācija ir svarīga plašākās sabiedriskajās robežās,” saka asociācijas jaunbiedre, animācijas studente Anete Grīnberga.

Līdzās Animācijas asociācijai veidojas arī Animatoru ģilde, kas pagaidām darbojas kā slēgta sociālo tīklu kopiena.

“Ģilde šobrīd ir kā komūna, kas dalās ar darba iespējām, padomiem, smieklīgām un skumjām mēmēm. Te mēs sākam apjaust, kādas ir iespējas un grūtības animatora darbā kā profesijā. Ģildē varam pasmieties par, teiksim, traģikomisku brīdi, kad nevari vairākas nedēļas uzanimēt vienu sekundi; ja ikdienā apkārt ir ar animāciju nesaistīti cilvēki, viņi šādus izaicinājumus neizprot. Es gribētu, lai ģilde ir vieta, kur atrast noderīgas zināšanas, sākot no programmām un pamācībām, beidzot ar sadarbības partneriem, skolotājiem, mācekļiem. Un lai tā ir vieta, kur var vienkārši palūgt iedrošinājumu, ja kādreiz ir strupceļa sajūta.” (Ieva Viese-Vigula)

Ikdiena rušinot un ravējot

Ja salīdzinām asociācijas darbību pirms pieciem gadiem un tagad, progress ir ļoti jūtams. Sākotnējā darbības formā mēs vienkārši reaģējām uz iespējām, tagad varam izsvērti un pārdomāti virzīties uz lielākiem mērķiem. Nav mazsvarīgi, ka asociācija var algot darbinieku, kaut uz nepilnu slodzi, un dažkārt piesaistīt tam arī kādu palīgu. Tagad Latvijas Animācijas asociācija bieži tiek aicināta izteikt viedokli un strādāt filmu nozarei nozīmīgās darba grupās, par to mēs ļoti priecājamies, jo darbs šajās grupās palīdz ieraudzīt animācijas vietu kultūrā, filmu nozarē, valsts tēla veidošanā, saprast tā saucamo “lielo bildi”.

„Mēs pirms tam bijām tik ļoti nošķirti katrs savā studijā, nekomunicējām, nebija neviena, kas sabiedrībā pārstāv animatoru vēlmes un vajadzības. Šobrīd Latvijas animācija piedzīvo uzplaukumu un, man liekas, tā nav sagadīšanās, ka tieši šajā laikā Kino centra stratēģiskajos pasākumos ir klāt LAA, kas sludina animāciju, arī ārpus Latvijas. Gan jau arī ilgtermiņā vairāk jutīsim, ka šie ir netiešie guvumi.” (Gints Zilbalodis)

Piemēram, līdz ar valsts kultūras pamatnostādņu izstrādi tika veidota arī filmu nozares stratēģija, un asociācija tika aicināta darba grupā. Lai adekvāti varētu piedalīties grupas darbā, mēs kopīgi izveidojām savu redzējumu par Latvijas animācijas situāciju un nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem tuvāko septiņu gadu nogrieznī.

Ļubļanas festivāls (2019), diskusija par Baltijas animāciju. Kopā ar Lietuvas kolēģēm arī LAA - Edmunds Jansons, Sabīne Andersone, Zane Oborenko, Anna Zača. Sarunu vada Igors Prasels

„Asociācija ir ārkārtīgi svarīgs instruments, ar kuru nozarē strādājošie profesionāļi var risināt visus ar nozari saistītos jautājumus gan iekšēji, gan ārēji. Nereti asociācija ir vieta, kur apkopot domas un saskaņot viedokļus par to, kas nepieciešams, lai nozare varētu attīstīties tālāk, un balss, ar kuras palīdzību komunicēt šīs vajadzības ar institūcijām un sadarbības partneriem,” atzīst producents Roberts Vinovskis.

Dažādas stratēģiskas sarunas ir atklājušas daudz dažādu vajadzību, mazas un lielākas; tās mēs arī plānojam pamazām rušināt tuvākajā nākotnē. Protams, neiztiksim ar rušināšanu vien, nāksies arī raut dažas lietas ar saknēm laukā. Piemēram, frāzi: “Multenes jau tikai bērni skatās!”
Asociācijai ir grandiozi nākotnes plāni; cerams, kaut kripatiņa no tiem realizēsies šajā sarežģītajā laikā. Nākamo piecu gadu laikā plānojam turpināt un paplašināt iesāktos darbības virzienus ar jauna veida aktivitātēm – piemēram, ceram atklāt animācijai veltītu rezidenci un rīkot notikumus Liepājā.

Latvijas Animācijas asociācijas Mājas lapa
Latvijas Animācijas asociācijas Facebook lapa

Foto no publicitātes materiāliem

Komentāri

Šim rakstam vēl nav komentāru!



Saistītie raksti



Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
 
Sabiedrības integrācijas fonds
 
Kultūras ministrija
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan