#Repertuārā

Kinoteātra „Splendid Palace” repertuārā (pēc viena seansa oktobrī, Riga IFF programmā) parādās Eiropas kino klasiķes Anjēzes Vardas (1928-2019) pēdējā filma „Varda par Agnès”, ko Rīgā tulko kā „Anjēze par Vardā”. Pasaules pirmizrādi šī pašrefleksija par leģendārās režisores „kinematogrāfisko pagā...

Kino Raksti turpina aizkadru fotogaleriju sēriju, iepazīstinot ar atkal jaunu Latvijas filmu, kas drīz nonāks kinoteātru repertuārā. No 17. janvāra skatītāju vērtējumam tiks nodota Viestura Kairiša melodrāma “Piļsāta pi upis”, kas uzņemta latgaliešu valodā un uz daudzo varas maiņu fona, kuras 30....

#Recenzija

Ziemassvētkos filmas "Dvēseļu putenis" skatītāju skaits varbūt jau būs sasniedzis 220 000, sava neapstrīdama vieta Latvijas kinovēsturē šai filmai jau ir. Tomēr vēsturiskais kino ir kā divdabis, kas sevī apvieno gan skatienu atpakaļ pagātnē, gan vēršanos pie tagadnes un nākotnes skatītāja. Ko Lat...

#Pētījumi

Latvijas kinotelpā 2019. gads bija arī Aloiza Brenča (1929-1996) jubilejas gads, un tas mudināja šajā laikā vairākkārt pievērsties režijas klasiķa atstātajam mantojumam, īpaši kriminālžanra darbiem. Vēsturnieks Toms Zariņš konstatē, ka viena no populārākajām Aloiza Brenča filmām „Mirāža” (1983), ...

#Recenzija

Būšu godīga – kad dokumentālā filma “Koris. Diriģents. Kamēr…" ieguva “Lielā Kristapa” balvu kā labākā debijas filma, es pie sevis nobrīnījos. Nezināma režisora pašdarbības rezultātā tapis darbs par, kā man likās, ļoti ierobežotu tēmu, kas interesēs vien pašus koristus...

#Festivāli

FIPRESCI žūrija Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā ir ļoti ievērojams pakāpiens, kur nokļūt kinokritiķim no Latvijas, un tur šajā rudenī pabija Zane Balčus, Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma jaunā vadītāja. Tātad Kino Raksti šoreiz apskata dokumentālistiem ļoti svarīgo festivālu “no ie...

#Repertuārā

Vīrišķo dēmonu sadursme vientuļā salā, neatvairāmi trauksmaini Vilema Defo un Roberta Patinsona tēli, un falliskais simbols abiem pa vidu. Hipnotisks, klaustrofobisks, patoloģisks, lunātisks, vizuāli nevainojams ceļojums zemapziņas dzīlēs un melnbaltās kino estētikas triumfs – tā ir uzlecošā aut...

#Repertuārā

Vai atceraties 2018. gada romantisko komēdiju "Jaungada taksometrs"? Kas tur spēlēja un kas tur notika? Ar "Jaungada taksometru 2" viss ir tāpat un vēl vairāk, turklāt pilnīgi skaidri izsekojama gan amerikāņu, gan krievu komēdiju tradīcija.

#Repertuārā

Mārtina Skorsēzes jaunākā spēlfilma “Īrs / The Irishman” īsā laikā kopš iznākšanas saņēmusi vairākas prestižas balvas un prognozes, kas liecina – „Oskara” balvu dalīšanā ar šo filmu būs jārēķinās. Tomēr kas īsti ir šī filma, kas pirmo nedēļu skatāma straumēšanas platformā "Netflix", – vai patiešā...

#Latvijas filma

Valkātāja tēls un stāsts ir arhetipisks – sākot jau ar Mozu un turpinot ar Ivanu Susaņinu –, bet Ivara Zviedra dokumentālā filma „Valkātājs” ir likumsakarīgs loks dialektiskas attīstības spirālē.

#Recenzija

Franču kinokritiķis Andrē Bazēns bija pārliecināts, ka kinematogrāfijas attīstības mērķis ir „totālais kino” – filma kā perfekta realitātes imitācija. Gints Zilbalodis ar filmu „Projām” pierāda, ka Bazēns ir maldījies – kino var būt kaut kas vairāk, nekā tikai realitātes attēlojums.

#Sarunas

Starp apmēram 90 filmām, kas novembrī tiek demonstrētas Losandželosā kā dažādu valstu pieteikumi ASV Kinoakadēmijas balvai par labāko ārzemju filmu, Slovēniju pārstāv filma “Mīlestības vēsture / Zgodovina ljubezni”, kas jau pabijusi Rīgā kopā ar tās režisori Soņu Prosencu. Viņa uzskata – mēs pārā...

#Recenzija

„Cik braši puiši, daiļas meitenes un skaista tauta!” – var atkārtot kāda britu virsnieka pirms 100 gadiem teiktos apbrīnas vārdus arī attiecībā uz mūsdienu latviešiem – aktieriem un "Dvēseļu puteņa" masu skatu dalībniekiem vēsturiskos kostīmos. Un garo, nogurdinošo filmēšanas procesu tā dalībniek...

#Pētījumi

Nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā 2019. gadā saņem kinorežisors Varis Brasla, un varam apgalvot, ka Kino Raksti to paredzēja jau sen – 2004. gada žurnālā toreizējais redaktors Agris Redovičs jau bija sagatavojis plašu un detalizētu paša režisora stāstījumu „p...

#Recenzija

Mēģinājums “iepresēt filmā” vērienīgi episku literāru darbu ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem kinomākslā, jo vissvarīgāk šādā gadījumā ir nepazaudēt galveno – nevis sižeta līnijas, epizodes un tēlus, bet stāsta plūdumu, jūtu vilkmi un karstu elpu.