Elīna Reitere iesaka: Džeimss Bonds un nakts dramaturģija

www.kinoblogeri.lv

12.10.2015

26. oktobrī Londonā pirmizrādi piedzīvos jaunākā bondiādes filma “James Bond: Spectre”. Tai var sagatavoties arī kinomīļi, izlasot kino pētnieka Andreasa Raušera analīzi par Džeimsa Bonda sērijas filmām, īpaši uzsverot nakts lomu šo filmu dramaturģijā.

Filmās par specaģentiem jau pirms Bonda naktij bija ierādīta īpaša vieta – dienas gaisma nozīmēja ikdienu un normalitāti, bet, iestājoties tumsai, sākās intriģējoši piedzīvojumi, nakts kalpoja kā estētisks, atmosfērisks un dramaturģisks elements. Taču, atšķirībā no saviem priekšgājējiem, Džeimss Bonds nakts intrigu varā nenokļūst nejauši. Tieši otrādi – nakts šķiet viņa otrās mājas.

Rakstu lasi šeit.

Loading
View on Instagram

Foto: Ekrānuzņēmums

Saistītie raksti

15.10.2015

Kad kino vairs nav tas kino, ko vēlies

Kad kino vairs nav tas kino, ko vēlies

Skatoties uz svaigākajiem notikumiem kino industrijā, pat pieredzējušākais, nosvērtākais un apķērīgākais kinomīlis (respektīvi, es) neiztur u...

30.08.2018

Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika?

Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika? 1

Vai kinokritiķis ir tulks starp filmu un skatītāju, vai palīglīdzeklis tālākizglītībai? Vai arī kinokritiķa uzdevums ir “neliet ūdeni”, bet v...

21.04.2017

Bena Vītlija žanru kaleidoskops

Bena Vītlija žanru kaleidoskops 2

Tikai četras dienas pēc ASV pirmizrādes Latvijā uz ekrāniem nonāk eksplozīvs krimināltrilleris „Lodes pa gaisu! / Free Fire” (no 25. aprīļa k...

20.03.2017

Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

20. martā jau septīto reizi kinoteātrī “Forum Cinemas / Citadele” sākas kinofestivāls “Spektrs” nedēļas garumā – vairākas pirmizrādes, vairāk...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

“Spiegs, kurš mans tēvs”, “Sarkanais mežs” un varaskāre

Gandrīz ikvienas latviešu dzimtas stāsts slēpj sevī daudz vairāk spēcīgas, nesakonstruētas dramaturģijas un paradoksālu sižetu, nekā vidēji statistisks “izdomāts” scenārijs filmai vai seriālam – to pēc paša pieredzes var apgalvot režisors Pēteris Krilovs, kurš savu filmu kontekstā rūpīgi pētījis vēstures dokumentus dažādos pēckara periodos, arī tajos, kurus aktualizē dokumentālā filma “Spiegs, kurš mans tēvs” vai Simtgades seriāls “Sarkanais mežs”.

Atmiņas un cirks. Motīvi Ilonas Brūveres filmās

Režisores Ilonas Brūveres filmogrāfijā ir īss ieraksts par kinožurnāla "Māksla" 1990. gada 1. numuru – 12 minūtes garu filmiņu ar nosaukumu "Atmiņas par cirku" (Rīgas dokumentālo filmu studija). Es sāktu tieši ar to, ja man būtu jāraksta režisores daiļradei veltīts raksts (bet es to nedaru. Kāpēc to darīt ir bīstami – skat. nākamajā rindkopā! Es rakstu tikai subjektīvas piezīmes.)

„Spiegs, kurš mans tēvs”. Vairāk par tēvu 2

Dokumentālās filmas „Spiegs, kurš mans tēvs” intriģējošais „titulvaronis”, dubultaģents Imants Lešinskis bija ļoti spilgta un harizmātiska, lai gan, protams, neafišēta parādība Latvijas padomjlaiku vēsturē. Literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, kura padziļināti pētījusi padomju Latvijas kultūras sakarus ar trimdas latviešiem, pat pieļauj, ka Lešinskis ilgus gadus avīzes „Dzimtenes Balss” pielikumā "Svešuma balss" ar pseidonīmu publicējis fantāzijas romānus turpinājumos…

“Spiegs, kurš mans tēvs”. Aukstā kara ērkšķi

No 6. septembra Latvijas kinoteātru repertuārā atrodama dokumentālā filma „Spiegs, kurš mans tēvs”, un par tās autoriem uzskatāmi gan scenāristi un režisori Jāks Kilmi un Gints Grūbe, gan galvenā varone – tulkotāja Ieva Lešinska-Geibere, kura šajā filmā šķetina sava tēva, divu varu dubultaģenta stāstu. Rekonstruēta pagātne, ceļojumi laikā un šodienas atskārsmes – šādu paralēlo realitāšu krustpunktos veidojas attiecību drāma.

Amerikāņu sapnis „Netflix” piedāvājumā

Ņemot vērā faktu, ka straumēšanas platformu piedāvājums ieņem arvien svarīgāku vietu kinoskatītāja ikdienas pieredzē, Kino Raksti tur roku uz pulsa arī šajā vidē, un šobrīd viena no „karstākajām” parādībām „Netflix” izlasē – ne tikai kinematogrāfisku, bet arī sociālpolitisku iemeslu dēļ – ir dokumentālā filma „Amerikāņu fabrika / American Factory” (2019), pieejama arī Latvijā. Filmu Kino Rakstos apskata politoloģe Inta Lase, liekot lietā savu starptautisko pieredzi mediju eksperta un EDSO novērotāja statusā.

Tarantīno - ar mīlestību no Holivudas

Kamēr daudzas filmas par filmām (un, būsim godīgi, filmas arī par citām tēmām) patiesībā ir režisoru mēģinājumi tikt galā ar savām neirozēm, Kventina Tarantīno filma „Reiz Holivudā / Once Upon A Time In Hollywood” izskatās dzimusi no tīras kinomīlestības.

Šī kamera tev ir par smagu!

„Bieži, runājot par vīrišķo un sievišķo skatienu kinofilmās, mēs domājam par režisoriem vai stāstiem un aizmirstam, ka visburtiskākajā nozīmē skatienu iemieso kamera un cilvēks, kas aiz tās stāv. Un šis cilvēks gandrīz nekad nav sieviete,” raksta režisore Alise Zariņa, kura tomēr arī pati ir bijusi kameras otrā pusē. Pēc izstādes „Euro Femmes” aicinājuma viņa izpētījusi fenomenu „sieviete-kinooperatore” dažādos laikos un dažādās valstīs.

Audrius Stonis. Pataustīt mūžību

„Veidot filmu „Laika tilti” bija unikāla izdevība,” saka pasaulslavenais lietuviešu dokumentālists Audrius Stonis, kuru nu jau gandrīz var uzskatīt arī par latviešu dokumentālistu, jo viņš kopā ar režisori Kristīni Briedi radījis vienu no festivālos pieprasītākajām Latvijas Simtgades filmām. Sarunā ar kinodramaturgu un režisoru Ivo Briedi Stonis atzīstas, ka viņa galvenais instruments ir kinovaloda, bet runātu vārdu savās filmās ielaidis tikai pirms pieciem gadiem.

“Jelgava ‘94” – pirmā “zaļā” filma Latvijā

Režisora Jāņa Ābeles spēlfilma “Jelgava ‘94”, Jāņa Joņeva populārā romāna ekranizācija, kas pirmizrādi piedzīvos jau šāgada septembrī, ir oficiāli atzīta par Latvijā pirmo filmu, kuras veidošanā ievēroti „zaļās domāšanas” principi. Ko tas nozīmē uzņemšanas grupai un kas notika filmēšanas laukumā, stāsta producente un „zaļās idejas” iniciatore Elizabete Palasiosa, filmēšanas laikā - Jura Podnieka studijas projektu vadītāja.

Filmas vasaras frekvencē

Ir tāda tradīcija — vairāki Rīgas kinoteātri jūlijā dodas tādā kā vasaras miegā, žurnāli sacer “vasaras filmu izlases”, it kā šajā gadalaikā cilvēks kino skatītos kaut kā citādāk. Patiesībā arī vasarā vienkārši vajag skatīties labu kino – no “Pilsoņa Keina” līdz “Ezera sonātei”.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls