Elīna Reitere iesaka: Džeimss Bonds un nakts dramaturģija

www.kinoblogeri.lv

12.10.2015

26. oktobrī Londonā pirmizrādi piedzīvos jaunākā bondiādes filma “James Bond: Spectre”. Tai var sagatavoties arī kinomīļi, izlasot kino pētnieka Andreasa Raušera analīzi par Džeimsa Bonda sērijas filmām, īpaši uzsverot nakts lomu šo filmu dramaturģijā.

Filmās par specaģentiem jau pirms Bonda naktij bija ierādīta īpaša vieta – dienas gaisma nozīmēja ikdienu un normalitāti, bet, iestājoties tumsai, sākās intriģējoši piedzīvojumi, nakts kalpoja kā estētisks, atmosfērisks un dramaturģisks elements. Taču, atšķirībā no saviem priekšgājējiem, Džeimss Bonds nakts intrigu varā nenokļūst nejauši. Tieši otrādi – nakts šķiet viņa otrās mājas.

Rakstu lasi šeit.

Loading
View on Instagram

Foto: Ekrānuzņēmums

Drukāt rakstu

Drukāt rakstu bez attēliem

Saistītie raksti

15.10.2015

Kad kino vairs nav tas kino, ko vēlies

Kad kino vairs nav tas kino, ko vēlies

Skatoties uz svaigākajiem notikumiem kino industrijā, pat pieredzējušākais, nosvērtākais un apķērīgākais kinomīlis (respektīvi, es) neiztur u...

30.08.2018

Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika?

Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika? 1

Vai kinokritiķis ir tulks starp filmu un skatītāju, vai palīglīdzeklis tālākizglītībai? Vai arī kinokritiķa uzdevums ir “neliet ūdeni”, bet v...

21.04.2017

Bena Vītlija žanru kaleidoskops

Bena Vītlija žanru kaleidoskops 2

Tikai četras dienas pēc ASV pirmizrādes Latvijā uz ekrāniem nonāk eksplozīvs krimināltrilleris „Lodes pa gaisu! / Free Fire” (no 25. aprīļa k...

20.03.2017

Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

20. martā jau septīto reizi kinoteātrī “Forum Cinemas / Citadele” sākas kinofestivāls “Spektrs” nedēļas garumā – vairākas pirmizrādes, vairāk...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

„Jaungada taksometrs 2” – kur tradīcijai ir nozīme

Vai atceraties 2018. gada romantisko komēdiju "Jaungada taksometrs"? Kas tur spēlēja un kas tur notika? Ar "Jaungada taksometru 2" viss ir tāpat un vēl vairāk, turklāt pilnīgi skaidri izsekojama gan amerikāņu, gan krievu komēdiju tradīcija.

„Īrs / The Irishman”. Aizgājušo laiku ēnas

Mārtina Skorsēzes jaunākā spēlfilma “Īrs / The Irishman” īsā laikā kopš iznākšanas saņēmusi vairākas prestižas balvas un prognozes, kas liecina – „Oskara” balvu dalīšanā ar šo filmu būs jārēķinās. Tomēr kas īsti ir šī filma, kas pirmo nedēļu skatāma straumēšanas platformā "Netflix", – vai patiešām kinovēstures leģendu triumfāla atgriešanās, vai neizdevies pensionāru mēģinājums uzvilkt bikses, kas tik labi izskatījās pirms 30 un 40 gadiem?

„Valkātājs”. Par Pepiņu un citiem

Valkātāja tēls un stāsts ir arhetipisks – sākot jau ar Mozu un turpinot ar Ivanu Susaņinu –, bet Ivara Zviedra dokumentālā filma „Valkātājs” ir likumsakarīgs loks dialektiskas attīstības spirālē.

„Projām”. Ceļā uz totālo kino

Franču kinokritiķis Andrē Bazēns bija pārliecināts, ka kinematogrāfijas attīstības mērķis ir „totālais kino” – filma kā perfekta realitātes imitācija. Gints Zilbalodis ar filmu „Projām” pierāda, ka Bazēns ir maldījies – kino var būt kaut kas vairāk, nekā tikai realitātes attēlojums.

„Lielais Kristaps”. Realitāte sākusi runāt

Nacionālā kino balva „Lielais Kristaps” nu jau tradicionāli ne tikai sadala apbalvojumus filmu nozares labākajiem, bet arī sniedz iespēju vienā skatā aptvert šābrīža kopējo ainu Latvijas kinomākslā – plusus un mīnusus, tendences un problēmas, attīstības ceļus un iespējas. Arī šogad drīz pēc noslēguma ceremonijas Kino Raksti aicināja uz sarunu dažus „Lielā Kristapa” žūrijas pārstāvjus un vēl dažus citus ieinteresētus profesionāļus.

„Dvēseļu putenis”. Ja viņu dvēseles būtu puķes...

„Cik braši puiši, daiļas meitenes un skaista tauta!” – var atkārtot kāda britu virsnieka pirms 100 gadiem teiktos apbrīnas vārdus arī attiecībā uz mūsdienu latviešiem – aktieriem un "Dvēseļu puteņa" masu skatu dalībniekiem vēsturiskos kostīmos. Un garo, nogurdinošo filmēšanas procesu tā dalībnieki acīmredzami uztvēruši kā zināmu pienākumu, sakņu sajūtas stiprināšanu, cieņas izteikšanu valsts izcīnītājiem. Tas nepaliek nepamanīts.

Varis Brasla. Par visu dzīvi

Nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā 2019. gadā saņem kinorežisors Varis Brasla, un varam apgalvot, ka Kino Raksti to paredzēja jau sen – 2004. gada žurnālā toreizējais redaktors Agris Redovičs jau bija sagatavojis plašu un detalizētu paša režisora stāstījumu „par visu dzīvi” – par to pašu, kas tagad novērtēta ar Nacionālo kino balvu. Plašākas publikas uzmanībai pārceļam šo vērtīgo kultūrvēsturisko materiālu digitālā formātā, bagātinātu ar līdz šim nepublicētām fotogrāfijām no Rīgas Kino muzeja krājuma.

Dvēseļu puteņa nacionālais atvēziens 3

Mēģinājums “iepresēt filmā” vērienīgi episku literāru darbu ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem kinomākslā, jo vissvarīgāk šādā gadījumā ir nepazaudēt galveno – nevis sižeta līnijas, epizodes un tēlus, bet stāsta plūdumu, jūtu vilkmi un karstu elpu.

Kira Muratova. Neesmu kaķis un neesmu Dievs

5. novembrī Kirai Muratovai būtu palikuši 85 gadi. Šis ir mans veltījums viņai nepiedzīvotajā jubilejā.

Jāks Kilmi. Gandrīz latviešu režisors

Igauņu superprofesionālis Jāks Kilmi šobrīd ir ļoti pieprasīts arī Latvijā – producenti viņu labprāt aicina savos projektos un „Lielais Kristaps” jau pat labākā režisora nomināciju piešķīris. Taču pirmoreiz Latvijas kinomīļu uzmanības lokā Jāks, kurš sevi sauc par „ideju dispečeru”, parādījās 21. gadsimta sākuma Arsenālos – kā izaicinošā un provocējošā „igauņu jaunā viļņa” autors.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls