Elīna Reitere iesaka: Džeimss Bonds un nakts dramaturģija

www.kinoblogeri.lv
12.10.2015

26. oktobrī Londonā pirmizrādi piedzīvos jaunākā bondiādes filma “James Bond: Spectre”. Tai var sagatavoties arī kinomīļi, izlasot kino pētnieka Andreasa Raušera analīzi par Džeimsa Bonda sērijas filmām, īpaši uzsverot nakts lomu šo filmu dramaturģijā.

Filmās par specaģentiem jau pirms Bonda naktij bija ierādīta īpaša vieta – dienas gaisma nozīmēja ikdienu un normalitāti, bet, iestājoties tumsai, sākās intriģējoši piedzīvojumi, nakts kalpoja kā estētisks, atmosfērisks un dramaturģisks elements. Taču, atšķirībā no saviem priekšgājējiem, Džeimss Bonds nakts intrigu varā nenokļūst nejauši. Tieši otrādi – nakts šķiet viņa otrās mājas.

Rakstu lasi šeit. 

Foto: Ekrānuzņēmums

Saistītie raksti

15.10.2015 Kad kino vairs nav tas kino, ko vēlies

Kad kino vairs nav tas kino, ko vēlies

Skatoties uz svaigākajiem notikumiem kino industrijā, pat pieredzējušākais, nosvērtākais un apķērīgākais kinomīlis (respektīvi, es) neiztur u...
30.08.2018 Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika?

Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika? 1

Vai kinokritiķis ir tulks starp filmu un skatītāju, vai palīglīdzeklis tālākizglītībai? Vai arī kinokritiķa uzdevums ir “neliet ūdeni”, bet v...
21.04.2017 Bena Vītlija žanru kaleidoskops

Bena Vītlija žanru kaleidoskops 2

Tikai četras dienas pēc ASV pirmizrādes Latvijā uz ekrāniem nonāk eksplozīvs krimināltrilleris „Lodes pa gaisu! / Free Fire” (no 25. aprīļa k...
20.03.2017 Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

20. martā jau septīto reizi kinoteātrī “Forum Cinemas / Citadele” sākas kinofestivāls “Spektrs” nedēļas garumā – vairākas pirmizrādes, vairāk...



Komentāri:





Šim rakstam vēl nav komentāru

Jaunākie raksti:

11.11.2019

„Dvēseļu putenis”. Ja viņu dvēseles būtu puķes...

„Cik braši puiši, daiļas meitenes un skaista tauta!” – var atkārtot kāda britu virsnieka pirms 100 gadiem teiktos apbrīnas vārdus arī attiecībā uz mūsdienu latviešiem – aktieriem un "Dvēseļu puteņa" masu skatu dalībniekiem vēsturiskos kostīmos. Un garo, nogurdinošo filmēšanas procesu tā dalībnieki acīmredzami uztvēruši kā zināmu pienākumu, sakņu sajūtas stiprināšanu, cieņas izteikšanu valsts izcīnītājiem. Tas nepaliek nepamanīts.

 10.11.2019

Varis Brasla. Par visu dzīvi

Nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā 2019. gadā saņem kinorežisors Varis Brasla, un varam apgalvot, ka Kino Raksti to paredzēja jau sen – 2004. gada žurnālā toreizējais redaktors Agris Redovičs jau bija sagatavojis plašu un detalizētu paša režisora stāstījumu „par visu dzīvi” – par to pašu, kas tagad novērtēta ar Nacionālo kino balvu. Plašākas publikas uzmanībai pārceļam šo vērtīgo kultūrvēsturisko materiālu digitālā formātā, bagātinātu ar līdz šim nepublicētām fotogrāfijām no Rīgas Kino muzeja krājuma.

 09.11.2019

Dvēseļu puteņa nacionālais atvēziens 3

Mēģinājums “iepresēt filmā” vērienīgi episku literāru darbu ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem kinomākslā, jo vissvarīgāk šādā gadījumā ir nepazaudēt galveno – nevis sižeta līnijas, epizodes un tēlus, bet stāsta plūdumu, jūtu vilkmi un karstu elpu.

 08.11.2019

Tēvi ’88. Kad Vitālijs Manskis satiek Deividu Linču

Režisora Pētera Ķimeļa un producenta Jāņa Putniņa dokumentālā filma „Tēvi ‘88”, kas „Lielā Kristapa” programmā iekļauta kā ārpuskonkursa pirmizrāde, ļoti daudz pastāsta par to, kādi ir „vidējie latviešu vīrieši”, tomēr noteicošais tajā ir sievietes skatiens. Vīrieši tā īsti nemaz nespēj par to runāt.

 07.11.2019

Kino Rakstu ceļvedis "Lielajā Kristapā 2019"

Šis gads kino nozarē bijis pārsteigumu pilns - spēcīgi darbi piepilda gan spēlfilmu, gan animācijas, gan dokumentālā kino kategorijas. Spēcīgas filmas pelnījušas arī spēcīgas atbalsis - šogad Kino Rakstu lappusēs esam dziļi pētījuši un karsti strīdējušies par gada spilgtākajiem darbiem. Lielā Kristapa atklāšanas priekšvakarā Kino Raksti veic ikgadējo inventarizāciju, piedāvājot vienkopus pārlasīt, ko esam domājuši un rakstījuši par nominētajām filmām. Patīkamu lasīšanu!

Redakcijas izvēle:

30.10.2019

Agneška Holanda. Ir vajadzīgs vilnis

Poļu režisore un Eiropas Kinoakadēmijas priekšsēdētāja Agneška Holanda viesojās Rīgā dažas dienas Rīgas Starptautiskā kinofestivāla laikā, un es viņai esmu pateicīga ne tikai par šo brīnišķīgo sarunu, bet arī par viņas ieteikumu noskatīties filmu "Maikste". Septiņdesmit gadu vecumā viņa stingri tur roku uz pulsa, sekojot gan Eiropas jaunākajam kino, gan politikai – Holanda Polijā bieži redzama, piedaloties protestos un citās akcijās.

 28.10.2019

“Nemirstīgie / Immortal”. Vīles uz āru

Šī šķietami vienkāršā dokumentālā filma saņēmusi jau trīs nozīmīgu starptautisku festivālu galvenās balvas un pārstāvēs Igauniju sacensībā par "dokumentālo Oskaru". Tumsas, gaismas un ledus spēles režisores Ksenijas Ohapkinas filmā “Nemirstīgie” patiesībā atsedz bīstamus cilvēku programmēšanas mehānismus.

 22.10.2019

„Karote”. Caur perfekcionisma prizmu

Lailas Pakalniņas filmu „Karote” pieņemts attiecināt uz dokumentālo kino, un patiešām – te nav ne inscenētu ainu, ne arī lomu atveidotāju. Tomēr dokumentālistikai vēlamā dzīves patiesība, lai gan šajā gadījumā neizsauc nekādas šaubas, izrādās izcelta aiz iekavām.

14.10.2019

Nekas mūs neapturēs. Varbūt Vitgenšteins

Filma “Nekas mūs neapturēs” ir tipisks “vīrieša skatiena” paraugs, kādu to redzējām 20. gadsimta klasiskajā Holivudā. Kur šajā stāstā ir vieta sieviešu kārtas skatītājai? Un kas ir tā ideoloģiskā konstrukcija, kuras definīciju te redzam kā uz delnas?

 13.10.2019

Viktors Freibergs. Kinomāna slimības vēsture

„Varbūt nav vērts mocīties, ņemties un nīkuļot pie ārstiem, bet vienkārši izbaudīt to, cik vēl atlicis. Un varbūt atlicis nemaz nav tik maz, to man nepateiks neviens, kaut arī zinātu. Varbūt man vispār nekas nekaiš un visi tie tumori, MTS suspecta, ekstirpācija un citi latīniskie un no angļu valodas tik eleganti pārņemtie vārdi nemaz neattiecas uz mani, jo es taču varu paiet, varu domāt, dzert vīnu ar draugiem, ēst lazaņju un arī lasīt lekcijas studentiem...”
Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) ietvaros atvēršanas svētkus piedzīvos kinozinātnieka un arī Kino Rakstu autora Viktora Freiberga ļoti personiskā un ļoti kinematogrāfiskā grāmata „Kinomāna slimības vēsture”. Ieskatam – grāmatas fragments.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds
Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"
Foto kvartāls