Elīna Reitere iesaka: Džeimss Bonds un nakts dramaturģija

www.kinoblogeri.lv

12.10.2015

26. oktobrī Londonā pirmizrādi piedzīvos jaunākā bondiādes filma “James Bond: Spectre”. Tai var sagatavoties arī kinomīļi, izlasot kino pētnieka Andreasa Raušera analīzi par Džeimsa Bonda sērijas filmām, īpaši uzsverot nakts lomu šo filmu dramaturģijā.

Filmās par specaģentiem jau pirms Bonda naktij bija ierādīta īpaša vieta – dienas gaisma nozīmēja ikdienu un normalitāti, bet, iestājoties tumsai, sākās intriģējoši piedzīvojumi, nakts kalpoja kā estētisks, atmosfērisks un dramaturģisks elements. Taču, atšķirībā no saviem priekšgājējiem, Džeimss Bonds nakts intrigu varā nenokļūst nejauši. Tieši otrādi – nakts šķiet viņa otrās mājas.

Rakstu lasi šeit.

Loading
View on Instagram

Foto: Ekrānuzņēmums

Drukāt rakstu

Drukāt rakstu bez attēliem

Saistītie raksti

15.10.2015

Kad kino vairs nav tas kino, ko vēlies

Kad kino vairs nav tas kino, ko vēlies

Skatoties uz svaigākajiem notikumiem kino industrijā, pat pieredzējušākais, nosvērtākais un apķērīgākais kinomīlis (respektīvi, es) neiztur u...

30.08.2018

Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika?

Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika? 1

Vai kinokritiķis ir tulks starp filmu un skatītāju, vai palīglīdzeklis tālākizglītībai? Vai arī kinokritiķa uzdevums ir “neliet ūdeni”, bet v...

21.04.2017

Bena Vītlija žanru kaleidoskops

Bena Vītlija žanru kaleidoskops 2

Tikai četras dienas pēc ASV pirmizrādes Latvijā uz ekrāniem nonāk eksplozīvs krimināltrilleris „Lodes pa gaisu! / Free Fire” (no 25. aprīļa k...

20.03.2017

Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

20. martā jau septīto reizi kinoteātrī “Forum Cinemas / Citadele” sākas kinofestivāls “Spektrs” nedēļas garumā – vairākas pirmizrādes, vairāk...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

Mācību konstruktors “DAU”

“Pirmais kinoprojekts par izolāciju, uzņemts izolācijā, cilvēkiem, kas sēž izolācijā…” – tā režisors Iļja Hržanovskis saka par savu apjomīgo filmētā materiāla komplektu “DAU”, kas tiešsaistē pa daļām šobrīd “nāk” pie skatītājiem. Filma “DAU. Nataša” Berlinālē saņēma Sudraba lāci, bet tā ir tikai aisberga virsotne. Dziļāk slēpjas dīvaina kombinācija no realitātes šova, neticamām detaļām un totalitārisma atmosfēras…

„Cahiers du Cinéma” pēdējie svētki

Pirms vispasaules ārkārtas stāvokļa izsludināšanas kino sabiedrību pāršalca ziņa par leģendārā franču kinokritikas žurnāla „Cahiers du Cinéma / Kino burtnīcas” redakcijas gatavošanos demisijai. Reaģējot uz īpašnieku nomaiņu, žurnālisti zvanīja trauksmes zvanus par redakcionālās neatkarības apdraudējumu un kritikas vides degradāciju. Man laimējās apmeklēt „Cahiers” publisko diskusiju un tikt pie pēdējā līdzšinējās redakcijas veidotā numura, kas pilnībā veltīts kritikai. Turpmākās rindas ir retrospektīva reportāža par pasākumu un aprīļa numura saturu, par redakcijas demisiju un „Cahiers” skatu uz kritiku šodienas Francijā.

Džins ticis brīvībā. Kinoindustrijas digitālā dzīve

Divu mēnešu laikā virkne filmu festivālu un dokumentālo filmu forumu operatīvi pārcēlušies uz digitālo vidi. Vai „jaunajā realitātē” paliksim arī turpmāk, atklājot arvien jaunus tiešsaistes plusus, vai tomēr nepacietīgi gaidīsim iespēju atgriezties, kur bijām?

Maijs Ķeipenē. Pie Augusta

Maijā Ķeipenē virmo ne tikai pavasaris. Tur atkal skaidri materializējas doma, ko iedēstīja kinoforuma "Arsenāls" dibinātājs Augusts Sukuts (1947-2017), – par to, ka visi lielie gari vienmēr ir tepat. Aizsūti pastkarti Eizenšteinam, piezvani Čaplinam, ieskaties Potjomkina akā, izskaiti 24 kadrus sekundē, pasēdi pie Milžu galda – arī ar Augustu, kuram maijā atkal dzimšanas diena. Un atceries, ka nebūt ne visam šajā pasaulē ir jābūt izmērītam ar lietderības koeficientu.
Par to, kas ir Ķeipene, – fragmenti no grāmatas “Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture” un Agneses Zeltiņas fotoceļojums 2020. gada maija sākumā.

To nezināja pat Klusā Gerda

“Es nevaru klusēt. Es gribu liecināt, ka ir uzņemts pravietisks darbs,” raksta kinokritiķis Agris Redovičs, "Kino Rakstu" uzdevumā noskatījies Jevgeņija Paškēviča spēlfilmu “Ko zina Klusā Gerda”. Lasām tālāk – cerībā, ka šī būs viena no pirmajām pirmizrādēm kinoteātru rudens sezonā.

Karš un sieviete Jāņa Streiča filmās

Paradoksāli, ka tieši režisors Jānis Streičs ir vairākkārt pievērsies kara tēmai, labi saprotot, ka šīs filmas nekad neizraisīs tādu publikas interesi, kā viņa tautiskās vai romantiskās komēdijas. Tomēr varbūt tieši šī apziņa palīdzēja režisoram atbrīvoties no nepieciešamības patikt publikai, tā vietā meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus, Latvijas un padomju kino kontekstā novatorisku kino valodu.

“Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Trīs draugi, rokenrols un suns

Šajā pavasarī pirmizrādītās latviešu dokumentālās filmas nejauši savietojušās īpatnējā diptihā, kur līdzās jaunā režisora Matīsa Kažas divdesmitgadnieku paaudzes portretam filmā “Klejotāji” arī Aija Bley prezentē “stāstu par savu, piecdesmitgadnieku paaudzi” kinodarbā “Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Tā ir tā pati pazīstamā dziesma – veltīta visu paaudžu sapņotājiem.

Piecdesmitgadnieku pankroks

Režisores Aijas Bley dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli” stāsta par trim vīriem, kas tā vai citādi saistīti ar Latvijas mūzikas vēsturē un šodienā pazīstamo grupu „Inokentijs Mārpls”. Tomēr gandrīz vairāk tā stāsta par pusmūža krīzi un „normālības stereotipiem”, par līdzsvaru starp vēlmēm un to piepildījumu, un par Rudaka suni Odiņu.

Raksturu nemiers. Jura Poškus „Kolka Cool” un „Monotonija”

Kinozinātnieces Ingas Pērkones jaunā monogrāfija „Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino”, kas nupat iznākusi apgādā „Neputns”, analizē kinoaktieri kā unikālu parādību dažādās izpausmēs, pētot arī māksliniecisko raksturu veidošanas koncepcijas. Īpaša metode sadarbībai starp kinorežisoru un aktieru ansambli vērojama Jura Poškus spēlfilmās „Monotonija” (2007) un „Kolka Cool” (2011).

Brīvpusdienu sabiedrība

„Covid-19” krīzei ieilgstot, pamazām izgaismojas konceptuāli jautājumi, par kuriem šajā izņēmuma situācijā ir jārunā. Teiksim – kādā sabiedrībā mēs gribētu dzīvot tuvākajā nākotnē un ko īsti nozīmē „strādāt”? Šajā diskusijā iesaistās arī kinofilmas – piemēram, kinoteātra „Kino Bize” Mājas kino platformā tikko iekļautā Kristiāna Toda dokumentālā filma „Bezmaksas pusdienu sabiedrība / Free Lunch Society” (2017). Filmas tēmu komentē ekonomikas antrolopogs Andris Šuvajevs.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls