Toms Fords un Emma Stouna oriģinālā

Kinoblogeri

07.02.2017

Kinoblogeri iesaka izlasīt divus „The Hollywood Reporter” rakstus, uzmanības fokusā filmas „Nakts dzīvnieki / Nocturnal Animals” režisors Toms Fords un filmas „La La Land” zvaigzne Emma Stouna.

Slavenais dizainers, bet nu jau ne mazāk slavenais režisors Toms Fords atklāti un, kā mēdz teikt, bez cenzūras par sevi, darbu, privāto dzīvi un - kā tas viss kulminējās Nakts dzīvniekos.

Lasiet ŠEIT.

Jaunais Holivudas sirdsāķītis Emma Stouna - sulīgs dižraksts par lomu izvēli un dzīvi kameras priekšā, no Superbad līdz La La Land.

Lasiet ŠEIT.

Drukāt rakstu

Drukāt rakstu bez attēliem

Saistītie raksti

21.12.2016

Dziedāsim! Dejosim! Mīlēsim!

Dziedāsim! Dejosim! Mīlēsim!

…. un filmēsim mūziklus! – žanru, kas paceļ spārnos pat nelabojamu skeptiķi. Līdz Rīgas kinoteātru repertuāram nonācis Demjena Šazela mūzikls...

04.12.2016

Noktirne apdraudētai sugai

Noktirne apdraudētai sugai

Divas stundas kopā ar īpaši prasīgo un kino gaumē izsmalcināto Venēcijas kinofestivāla publiku 1700 vietu lielā, pārpildītā kino angārā, kur ...

10.12.2019

“The Lighthouse / Bāka”. Caur ārprātu uz gaismu

“The Lighthouse / Bāka”. Caur ārprātu uz gaismu

Vīrišķo dēmonu sadursme vientuļā salā, neatvairāmi trauksmaini Vilema Defo un Roberta Patinsona tēli, un falliskais simbols abiem pa vidu. Hi...

16.10.2019

Riga IFF. „Suvenīrs”: Jūtu audzināšana

Riga IFF. „Suvenīrs”: Jūtu audzināšana

Šāgada Sandensas kinofestivāla smeldzīgākais kinodarbs un lielās žūrijas balvas ieguvējs, britu režisores Džoenas Hogas “Suvenīrs” ir jutekli...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

„Laulības stāsts” un citas šķiršanās

Šķirties ir sāpīgi, nejēgā skumji un dārgi, tomēr vismaz no malas šķiršanās ir dramaturģiski aizraujoša – ne velti šī ir viena no kinematogrāfijā visbiežāk izspēlētajām attiecību figūrām, kā to rāda arī „Laulības dzīves ainas” (1973) vai „Krāmers pret Krāmeri” (1979). Zīmīga loma visās šajās filmās ir advokātiem vai (tas nav mazsvarīgi!) advokātēm.

Mācību konstruktors “DAU”

“Pirmais kinoprojekts par izolāciju, uzņemts izolācijā, cilvēkiem, kas sēž izolācijā…” – tā režisors Iļja Hržanovskis saka par savu apjomīgo filmētā materiāla komplektu “DAU”, kas tiešsaistē pa daļām šobrīd “nāk” pie skatītājiem. Filma “DAU. Nataša” Berlinālē saņēma Sudraba lāci, bet tā ir tikai aisberga virsotne. Dziļāk slēpjas dīvaina kombinācija no realitātes šova, neticamām detaļām un totalitārisma atmosfēras…

„Cahiers du Cinéma” pēdējie svētki

Pirms vispasaules ārkārtas stāvokļa izsludināšanas kino sabiedrību pāršalca ziņa par leģendārā franču kinokritikas žurnāla „Cahiers du Cinéma / Kino burtnīcas” redakcijas gatavošanos demisijai. Reaģējot uz īpašnieku nomaiņu, žurnālisti zvanīja trauksmes zvanus par redakcionālās neatkarības apdraudējumu un kritikas vides degradāciju. Man laimējās apmeklēt „Cahiers” publisko diskusiju un tikt pie pēdējā līdzšinējās redakcijas veidotā numura, kas pilnībā veltīts kritikai. Turpmākās rindas ir retrospektīva reportāža par pasākumu un aprīļa numura saturu, par redakcijas demisiju un „Cahiers” skatu uz kritiku šodienas Francijā.

Džins ticis brīvībā. Kinoindustrijas digitālā dzīve

Divu mēnešu laikā virkne filmu festivālu un dokumentālo filmu forumu operatīvi pārcēlušies uz digitālo vidi. Vai „jaunajā realitātē” paliksim arī turpmāk, atklājot arvien jaunus tiešsaistes plusus, vai tomēr nepacietīgi gaidīsim iespēju atgriezties, kur bijām?

Maijs Ķeipenē. Pie Augusta

Maijā Ķeipenē virmo ne tikai pavasaris. Tur atkal skaidri materializējas doma, ko iedēstīja kinoforuma "Arsenāls" dibinātājs Augusts Sukuts (1947-2017), – par to, ka visi lielie gari vienmēr ir tepat. Aizsūti pastkarti Eizenšteinam, piezvani Čaplinam, ieskaties Potjomkina akā, izskaiti 24 kadrus sekundē, pasēdi pie Milžu galda – arī ar Augustu, kuram maijā atkal dzimšanas diena. Un atceries, ka nebūt ne visam šajā pasaulē ir jābūt izmērītam ar lietderības koeficientu.
Par to, kas ir Ķeipene, – fragmenti no grāmatas “Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture” un Agneses Zeltiņas fotoceļojums 2020. gada maija sākumā.

To nezināja pat Klusā Gerda

“Es nevaru klusēt. Es gribu liecināt, ka ir uzņemts pravietisks darbs,” raksta kinokritiķis Agris Redovičs, "Kino Rakstu" uzdevumā noskatījies Jevgeņija Paškēviča spēlfilmu “Ko zina Klusā Gerda”. Lasām tālāk – cerībā, ka šī būs viena no pirmajām pirmizrādēm kinoteātru rudens sezonā.

Karš un sieviete Jāņa Streiča filmās

Paradoksāli, ka tieši režisors Jānis Streičs ir vairākkārt pievērsies kara tēmai, labi saprotot, ka šīs filmas nekad neizraisīs tādu publikas interesi, kā viņa tautiskās vai romantiskās komēdijas. Tomēr varbūt tieši šī apziņa palīdzēja režisoram atbrīvoties no nepieciešamības patikt publikai, tā vietā meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus, Latvijas un padomju kino kontekstā novatorisku kino valodu.

“Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Trīs draugi, rokenrols un suns

Šajā pavasarī pirmizrādītās latviešu dokumentālās filmas nejauši savietojušās īpatnējā diptihā, kur līdzās jaunā režisora Matīsa Kažas divdesmitgadnieku paaudzes portretam filmā “Klejotāji” arī Aija Bley prezentē “stāstu par savu, piecdesmitgadnieku paaudzi” kinodarbā “Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Tā ir tā pati pazīstamā dziesma – veltīta visu paaudžu sapņotājiem.

Piecdesmitgadnieku pankroks

Režisores Aijas Bley dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli” stāsta par trim vīriem, kas tā vai citādi saistīti ar Latvijas mūzikas vēsturē un šodienā pazīstamo grupu „Inokentijs Mārpls”. Tomēr gandrīz vairāk tā stāsta par pusmūža krīzi un „normālības stereotipiem”, par līdzsvaru starp vēlmēm un to piepildījumu, un par Rudaka suni Odiņu.

Raksturu nemiers. Jura Poškus „Kolka Cool” un „Monotonija”

Kinozinātnieces Ingas Pērkones jaunā monogrāfija „Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino”, kas nupat iznākusi apgādā „Neputns”, analizē kinoaktieri kā unikālu parādību dažādās izpausmēs, pētot arī māksliniecisko raksturu veidošanas koncepcijas. Īpaša metode sadarbībai starp kinorežisoru un aktieru ansambli vērojama Jura Poškus spēlfilmās „Monotonija” (2007) un „Kolka Cool” (2011).

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls