Toms Fords un Emma Stouna oriģinālā

Kinoblogeri

07.02.2017

Kinoblogeri iesaka izlasīt divus „The Hollywood Reporter” rakstus, uzmanības fokusā filmas „Nakts dzīvnieki / Nocturnal Animals” režisors Toms Fords un filmas „La La Land” zvaigzne Emma Stouna.

Slavenais dizainers, bet nu jau ne mazāk slavenais režisors Toms Fords atklāti un, kā mēdz teikt, bez cenzūras par sevi, darbu, privāto dzīvi un - kā tas viss kulminējās Nakts dzīvniekos.

Lasiet ŠEIT.

Jaunais Holivudas sirdsāķītis Emma Stouna - sulīgs dižraksts par lomu izvēli un dzīvi kameras priekšā, no Superbad līdz La La Land.

Lasiet ŠEIT.

Drukāt rakstu

Drukāt rakstu bez attēliem

Saistītie raksti

21.12.2016

Dziedāsim! Dejosim! Mīlēsim!

Dziedāsim! Dejosim! Mīlēsim!

…. un filmēsim mūziklus! – žanru, kas paceļ spārnos pat nelabojamu skeptiķi. Līdz Rīgas kinoteātru repertuāram nonācis Demjena Šazela mūzikls...

04.12.2016

Noktirne apdraudētai sugai

Noktirne apdraudētai sugai

Divas stundas kopā ar īpaši prasīgo un kino gaumē izsmalcināto Venēcijas kinofestivāla publiku 1700 vietu lielā, pārpildītā kino angārā, kur ...

10.12.2019

“The Lighthouse / Bāka”. Caur ārprātu uz gaismu

“The Lighthouse / Bāka”. Caur ārprātu uz gaismu

Vīrišķo dēmonu sadursme vientuļā salā, neatvairāmi trauksmaini Vilema Defo un Roberta Patinsona tēli, un falliskais simbols abiem pa vidu. Hi...

16.10.2019

Riga IFF. „Suvenīrs”: Jūtu audzināšana

Riga IFF. „Suvenīrs”: Jūtu audzināšana

Šāgada Sandensas kinofestivāla smeldzīgākais kinodarbs un lielās žūrijas balvas ieguvējs, britu režisores Džoenas Hogas “Suvenīrs” ir jutekli...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

Salna pavasarī. 2. daļa: #filmastiešsaistē

Rakstu sērijas otrajā daļā uzmanības centrā ir filmu demonstrēšana, kas piespiedu kārtā pārceļas vai nu uz rudeni, vai uz internetu. Laikā, kad kinoteātri ir slēgti un fiziska pulcēšanās aizliegta, producentiem jāizvēlas, kad un kur rīkot pirmizrādi, festivāliem jāizvēlas, notikt vai nenotikt, bet skatītāji paliek mājās un pulcējas virtuāli, intensīvi apmeklējot straumēšanas platformas.

Salna pavasarī. 1. daļa: #atbalstisavukinoteātri

Vīruss „Covid-19” uzkrita pasaulei kā „salna pavasarī”, kas Latvijas kinovēsturē ir tik hrestomātiska. Pēkšņi filmu nozarē viss ir tik ļoti citādāk, ka nepieciešams vesels pētījums, lai noskaidrotu, kas vispār notiek. Šai rakstu sērijai būs trīs daļas – par kinoteātru izdzīvošanas stratēģiju, par straumēšanas uzplaukumu, par situāciju Latvijas filmu ražošanā –, un Kino Raksti sāk to publicēt, pirms autore uzrakstījusi visu līdz galam – neparasti apstākļi pieprasa arī citādāk reaģēt uz tiem.

Spēle ar melnbaltiem kauliņiem. Makss fon Sidovs: In memoriam

Raksts par aktieri Maksu fon Sidovu (Max von Sydow, 10.04.1929. – 8.03.2020.) ir “attālināts” no viņa nāves dienas – un pamatotu iemeslu dēļ. Brīdī, kad kinoarhīva meklētājā ierakstu viņa vārdu, no visām pusēm sāk birt filmas un tēli, jo Makss fon Sidovs ir pilnvērtīgi dzīvojis vismaz trīs paaudžu kinoekrānos, no ekrāniem runājis vismaz septiņās dažādās valodās, strādājis ar desmitiem dažādu režisoru un iemiesojis desmitiem dažādu tēlu, no kuriem mums katram noteikti ir kāds savs, par kuru iesaukties: „Ā, tas ir TAS aktieris!“

„Lēdijas portrets ugunī”. Ja šī būtu sievietes pasaule

Franču režisore Selīna Siama (Céline Schiamma) veido sievišķīgas filmas – šā vārda labākajā un drosmīgākajā nozīmē. Viņas darbi nekoncentrējas uz traumu, sociālo kritiku vai netaisnību, viņu neinteresē stipri pārcilvēki, bet gan "cilvēki parastie". Tomēr vismaz vienā nozīmē Siamas filmas ir radikālas – proti, viņu kā režisori neinteresē vīrieši, tie tiek atbīdīti otrajā plānā vai pat izbīdīti no kadra vispār.

Sērgu mācība kinofilmās

Džims nesaprašanā klīst pa pilnīgi izmirušu Londonas centru – pa Vestminsteras tiltu, gar parlamenta ēkām un Jātnieku parādes laukumu līdz pat Sv. Pāvila katedrālei un Sitijai. Gustavs fon Ašenbahs, uzkrāsojies un sapucējies, nespēkā slapstās pa krēslainām Venēcijas ieliņām, laukumiem un arkādēm, kur deg tikai ugunskuri, bet nav neviena cilvēka, izņemot noskrandušus ubagus. Šīs divas epizodes ir pirmās, kas nāk prātā, iedomājoties par klasisku epidēmijas attēlojumu kinomākslā. Tomēr "katastrofu filmas" kaut kādā ziņā arī nomierina skatītāju, liekot domāt, ka "tik traki jau nebūs".

“Klejotāji”. Un tad iejaucās Kaža

Kādā dziļā naktī vienā no Rīgas naktslokāliem man gadījās iesaistīties sensitīva rakstura diskusijā ar Valteru Dakšu – vienu no Matīsa Kažas dokumentālās filmas "Klejotāji" galvenajiem varoņiem. Jaunais grāmatizdevējs Dakša faktiski lūdza manu konsultāciju par to, kā prasmīgāk reaģēt uz režisora Matīsa Kažas nemitīgajām provokācijām filmēšanas gaitā.

“Klejotāji”. Par tiem, kas meklē savu vietu

Režisors Matīss Kaža savu jauno dokumentālo filmu „Klejotāji” apzīmē kā stāstu par savu paaudzi, un filmā patiešām saskatāmas paralēles ar dažādiem kinovēsturē zināmiem „paaudžu portretiem”, īpaši ar Jura Podnieka hrestomātisko filmu „Vai viegli būt jaunam?”(1986).

Producenta adrenalīns. Salidojumi, taksometri, KEF un citi

„Klases salidojumi” un „Jaungada taksometri”, „Kriminālās ekselences fonds” un „Svingeri”… Visas šīs un vēl dažas pēdējos gados uzņemtas filmas vieno fakts, ka tās ražotas bez valsts finansējuma. Ko tas liecina par Latvijas filmu nozari? Kā dažādi finansējuma avoti ietekmē rezultātu? Un ko šāda tendence sola skatītājam? – par šīm un vēl citām tēmām diskutē nozares profesionāļi.

Kāds labums no „Klases salidojumiem”?

Latvijā ir iznākusi jauna komēdija, taču nebaidieties, viss nav nemaz tik slikti! Turpmākajās rindās apsolos atrast vismaz četrus plusus Andreja Ēķa radošās komandas jaunajam cepumam, dāņu franšīzes „Klassefesten” otrajam rimeikam ar nosaukumu „Klases salidojums 2”, un arī sniegt atbildi uz virsraksta jautājumu.

Ceļinieki un mājas Anša Bērziņa animācijā 1

Godinot Ansi Bērziņu kā vienu no latviešu profesionālās animācijas aizsācējiem, ir vērts ieskatīties viņa mākslinieciskā rokraksta savdabībā. Režisora Anša Bērziņa uzņemto filmu vērienīgajā amplitūdā iezīmējas vairāki caurviju motīvi, arī ceļinieks-varonis, kuru vada izziņas kāre, un māja kā simbols patvērumam un drošībai.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls