Toms Fords un Emma Stouna oriģinālā

Kinoblogeri

07.02.2017

Kinoblogeri iesaka izlasīt divus „The Hollywood Reporter” rakstus, uzmanības fokusā filmas „Nakts dzīvnieki / Nocturnal Animals” režisors Toms Fords un filmas „La La Land” zvaigzne Emma Stouna.

Slavenais dizainers, bet nu jau ne mazāk slavenais režisors Toms Fords atklāti un, kā mēdz teikt, bez cenzūras par sevi, darbu, privāto dzīvi un - kā tas viss kulminējās Nakts dzīvniekos.

Lasiet ŠEIT.

Jaunais Holivudas sirdsāķītis Emma Stouna - sulīgs dižraksts par lomu izvēli un dzīvi kameras priekšā, no Superbad līdz La La Land.

Lasiet ŠEIT.

Saistītie raksti

21.12.2016

Dziedāsim! Dejosim! Mīlēsim!

Dziedāsim! Dejosim! Mīlēsim!

…. un filmēsim mūziklus! – žanru, kas paceļ spārnos pat nelabojamu skeptiķi. Līdz Rīgas kinoteātru repertuāram nonācis Demjena Šazela mūzikls...

04.12.2016

Noktirne apdraudētai sugai

Noktirne apdraudētai sugai

Divas stundas kopā ar īpaši prasīgo un kino gaumē izsmalcināto Venēcijas kinofestivāla publiku 1700 vietu lielā, pārpildītā kino angārā, kur ...

04.03.2018

Likteņa medības ar svēto briedi

Likteņa medības ar svēto briedi

Grieķu režisora Jorga Lantima (Yorgos Lanthimos) mistiskā šausmu drāma ar sengrieķu traģēdijas oreolu „Svētā brieža nogalināšana / The Killin...

01.02.2018

Runāt vai mirt?

Runāt vai mirt?

Itāļu režisora Lukas Gvadanjīno jaunākā filma “Sauc mani savā vārdā / Call Me By Your Name” (2017) ir intīms, liriski pieklusināts un lēns, k...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

Lotes ceļojums dziļumā

Lotes filmu attīstība virzās no haotiskā un pārsātinātā uz skaidro un vienkāršo – viss mazliet no otra gala, bet tas ir normāli, jo tā jau ir Lote no neprognozējamā Izgudrotāju ciema! Bet, kā filmas izskaņā pauž arī Lotes gudrie un mīlošie vecāki – bērns nepiedzimst par izgudrotāju, vispirms viņam ir jāļauj daudz un kārtīgi izspēlēties.

Pieminot Šūru

“Šūrs kinostudijā bija visizpalīdzīgākais,” tā savulaik rakstīja režisors Aivars Freimanis, kurš savos humoristiskajos stāstos iemūžinājis daudz un dažādus kinostudijas laika piedzīvojumus. 1985. gadā piefiksētais stāstiņš „Ceļojums ar burku” ir veltīts tikai un vienīgi Šūram – operatoram Modrim Resnajam (16.03.1935.- 16.02.2019.), kura piemiņai te šo stāstu pārpublicējam.

Ozons, Dievs un Baznīca

Berlināles Sudraba lāci saņēma franču režisors Fransuā Ozons par filmu „Dieva žēlastība / Grâce à Dieu” – savai līdzšinējai radošajai dzīvei pilnīgi neraksturīgu darbu, kura centrā nav sievietes un vēstījuma fokuss ir vairāk sociāli aktuāls, nekā mākslinieciski pārsteidzošs. Filma, kuru 20. februārī sāk demonstrēt Francijā, ir tematiski ļoti būtiska arī Latvijai, jo arī šeit katoļu baznīcas mācītājus mēdz apsūdzēt mazu zēnu izmantošanā.

Viss par aktiermākslu

Nodaļa no topošās grāmatas "Ekrāna skatuve. Aktiermāksla Latvijas filmās" – veltījums kino un teātra režisoram, pedagogam un arī aktierim Pēterim Krilovam dzimšanas dienā!
Šis raksts tapis, lielā mērā pateicoties tām zināšanām gan par aktieriem, gan par mākslu un dzīvi vispār, ko autore guvusi no Pētera Krilova kopīgā darba gados Latvijas Kultūras akadēmijā! Paldies, Pēteri, un lai Tevī nezūd iedvesmotāja gars!

Berlināle 2019. Režijas „Lācis”

Režisore Angela Šaneleka Berlinālē saņēma Sudraba lāci par labāko režiju filmā „Es biju mājās, bet... / Ich war Zuhause, aber....”. Pieci vācu kinokritiķi pēc pirmizrādes nevarēja vienoties, „par ko ir filma”, bet Elīnai Reiterei radās jautājums, vai filmas interpretāciju kritiķis drīkst saistīt ar autora biogrāfijas faktiem.

Favorīte. Galma intrigas caur durvju actiņu

Kad 2009. gadā vēl mazzināmā grieķu režisora Jorga Lantima (Yorgos Lanthimos) filma „Acuzobs / Kynodontas” tika nominēta ASV Akadēmijas balvai ārzemju filmu kategorijā, žūrijas seansā tā tika nicināta un izsvilpta, jo ne katrs Holivudā bija gatavs pieņemt tik neērtu, šokējošu stāstu. Kopš šī atgadījuma ir pagājuši gandrīz desmit gadi, un Lantims atkal ir „Oskaru” nominantu vidū, ar filmu „Favorīte” pārliecinoši pretendējot uz balvu desmit kategorijās.

Kam no Maskačkas bail?

Edmunda Jansona jaunā pilnmetrāžas animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, kas tapusi sadarbībā ar Polijas animācijas studiju “Letko”, ir veidota pēc Luīzes Pastores grāmatas “Maskačkas stāsts” (2013, 2018) motīviem. Tāpēc, dodoties uz kino ar bērnu, kurš somā lepni ielicis šo grāmatu , jo tā viņam ir pati mīļākā, nevilšus nonāc diezgan sarežģītā situācijā. Tad ir gan “pirmkārt”, gan “otrkārt” un, pēc filmas varoņu teiktā, ir jābūt arī treškārt, citādi pirmie divi neskaitās…

Latvijas animācijas bums un pilnmetrāža 2

Šobrīd Latvijas animācijā briest nepieredzēts pilnmetrāžas bums – apmēram gada garumā pie skatītājiem nonāks septiņas filmas. Viena no tām, “Jēkabs Mimmi un runājošie suņi”, tapa studijā „Atom Art”, kas ir arī centrālā Latvijas Animācijas asociācijas tikšanās vieta. Vairākās sarunās te apspriestas gan Latvijas jaunās filmas – gatavās un vēl gaidāmās -, gan pasaules pieredze pilnmetrāžas animācijā, gan „Oskaram” nominētā „Suņu sala / The Dogs Island”.

Filma ar dārzu galvenajā lomā

Jaunā spēlfilma „Vecā dārza noslēpums” asprātīgi un precīzi rezumē mūsdienu Latviju un rāda jaunas tendences studijas „F.O.R.M.A.” ģimenes filmu kontekstā, tomēr liek arī atcerēties, ka bērnus nevajag uzskatīt par dumjākiem, nekā viņi ir.

“Zaglēni”. Vai ģimeni var izvēlēties?

Šobrīd, iespējams, pazīstamākā japāņu mūsdienu režisora Hirokazu Kore-edas filma “Zaglēni / Shoplifters” ātri tika iemīlēta ne vien pašu mājās Japānā, bet arī pasaulē. Tā režisoram atnesa prestižo “Zelta palmas zaru” Kannu kinofestivālā un nupat arī nomināciju “Oskaram” labākās ārzemju filmas kategorijā – un ne bez iemesla. “Zaglēni” tiek dēvēti par Kore-edas karjeras kulmināciju gan iegūtās balvas, gan inteliģentā viegluma dēļ, ar kādu režisors pievēršas ģimeniskuma nozīmes meklējumiem. Viņš ir pavadījis ilgus gadus, pētot attiecības – gan iekšējās, gan ārējās –, un nu radījis odu cilvēcībai, kurā pasaule ir gatava klausīties.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls