Toms Fords un Emma Stouna oriģinālā

Kinoblogeri

07.02.2017

Kinoblogeri iesaka izlasīt divus „The Hollywood Reporter” rakstus, uzmanības fokusā filmas „Nakts dzīvnieki / Nocturnal Animals” režisors Toms Fords un filmas „La La Land” zvaigzne Emma Stouna.

Slavenais dizainers, bet nu jau ne mazāk slavenais režisors Toms Fords atklāti un, kā mēdz teikt, bez cenzūras par sevi, darbu, privāto dzīvi un - kā tas viss kulminējās Nakts dzīvniekos.

Lasiet ŠEIT.

Jaunais Holivudas sirdsāķītis Emma Stouna - sulīgs dižraksts par lomu izvēli un dzīvi kameras priekšā, no Superbad līdz La La Land.

Lasiet ŠEIT.

Saistītie raksti

21.12.2016

Dziedāsim! Dejosim! Mīlēsim!

Dziedāsim! Dejosim! Mīlēsim!

…. un filmēsim mūziklus! – žanru, kas paceļ spārnos pat nelabojamu skeptiķi. Līdz Rīgas kinoteātru repertuāram nonācis Demjena Šazela mūzikls...

04.12.2016

Noktirne apdraudētai sugai

Noktirne apdraudētai sugai

Divas stundas kopā ar īpaši prasīgo un kino gaumē izsmalcināto Venēcijas kinofestivāla publiku 1700 vietu lielā, pārpildītā kino angārā, kur ...

04.03.2018

Likteņa medības ar svēto briedi

Likteņa medības ar svēto briedi

Grieķu režisora Jorga Lantima (Yorgos Lanthimos) mistiskā šausmu drāma ar sengrieķu traģēdijas oreolu „Svētā brieža nogalināšana / The Killin...

01.02.2018

Runāt vai mirt?

Runāt vai mirt?

Itāļu režisora Lukas Gvadanjīno jaunākā filma “Sauc mani savā vārdā / Call Me By Your Name” (2017) ir intīms, liriski pieklusināts un lēns, k...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

Vēsturnieks filmēšanas laukumā – Baltijas ceļā un citur

Svinot Baltijas ceļa vai jebkura cita vēsturiska notikuma atceri, ārkārtīgi iedarbīgs elements ir filma – vienlaikus dokumentāls un emocionāls vēstures atspulgs. Bet, lai filma spoguļotu daudzmaz korektu laikmeta ainu, tās radošajā komandā ļoti noderīgs ceļabiedrs ir vēsturnieks – cilvēks, kurš profesionāli trenēts “atrast nezināmo” un kritiski uztvert atrasto. Par zemūdens akmeņiem vēsturisku filmu veidošanā stāsta vairāku dokumentālo filmu scenāriju līdzautors, vēsturnieks Edgars Engīzers.

Sieviete Zvaigzne: Vija Artmane

„Viņa bija zvaigzne, kaut arī Padomju Savienībā zvaigžņu nebija” – šis apgalvojums pilnībā attiecināms uz izcilo aktrisi Viju Artmani (21.08.1929. – 11.10.2008.), kurai 2019. gada 21. augustā aprit 90 gadi. Kino Raksti šai jubilejai pielāgo “re-publikāciju” – kinozinātnieces Ingas Pērkones pētījumu, kas žurnālā tika iespiests 2008. gada nogalē, aktrisei aizejot mūžībā, un mazliet atšķirīgā redakcijā vēlāk kļuva par nodaļu grāmatā "Es varu tikai mīlēt... Sievietes tēls Latvijas filmās" (Neputns, 2008). Tātad – “Kāpēc starp visām jaunajām latviešu aktrisēm tieši Vijas Artmanes tēls izrādījās tik piemērots zvaigznes statusam, ka ir pat pārdzīvojis sistēmu, kurā radies?”

Maģiskās naktis un vīri, kas nogalināja itāļu kino

Pirms apmēram pusgadsimta itāļi no pelēkās realitātes glābās paši savā īpašajā žanrā “commedia all’italiana”, un tā piemiņai veltīta filma “Maģiskās naktis / Notti Magiche” (2018). Viena no vecuma neizbēgamajām blakusparādībām ir nostalģiska attieksme pret aizgājušajiem laikiem – agrāk zāle bija zaļāka, debesis zilākas un jaunieši vecus cilvēkus cienīja vairāk. Tieši šo fenomenu ar ironiju aplūko pieredzējušais itāļu režisors Paolo Virdzi (Paolo Virzì).

Eltons, Fredijs, Selma un citi: 21. gadsimta kinomūzikls 2

Mūziķu biogrāfijas varētu dēvēt par atsevišķu žanru, jo tās lielākoties sevī apvieno vairākus žanrus – biogrāfiju un muzikālu filmu, reizēm arī mūziklu, fantāziju, animāciju. Pēdējos divos gados iznākušas divas iespaidīgas un populāras mūziķu biogrāfijas – "Bohēmista rapsodija / Bohemian Rhapsody" (2018, režisors Braiens Singers) un "Rocketman" (2019, režisors Deksters Flečers). Un, lai arī šīs abas lentes neizbēgami tiek salīdzinātas, tās savā būtībā pieder pie dažādiem žanriem, vedinot pētīt mūzikla teritoriju, kas 21. gadsimtā krietni paplašinās.

Kino bez galvassāpēm. “Summer Sound 2019” dienasgrāmata

“Tie, kas sēž kino teltī, nevis tusē pludmalē, ir lohi!”- tā šogad klaigāja divas jautras meitenes festivālā “Summer Sound”. Tomēr Rīgas Kino muzeja kuratore Agnese Logina, kura jau otro gadu veidoja kino telts filmu programmu, šajās divās dienās piedzīvoja daudz vielas pārdomām un pieredzi nākamajām reizēm šādās situācijās, kad jāpiemeklē aizraujošs saturs skatītājiem, kuri nemaz tā īsti nav gribējuši skatīties kino.

Dokumentālistu sezonas apskats

Pirms kinorepertuāru vasaras klusās sezonas iestāšanās ir īstais laiks paskatīties atpakaļ uz nesenām un mazliet senākām Latvijas dokumentālajām filmām, kas pavasarī parādījās uz ekrāniem salīdzinoši lielā skaitā. Nepretendēju pieminēt ikvienu filmu, kura iznākusi uz ekrāniem pēc iepriekšējā rudens sezonas, drīzāk grasos ļauties impresijām, ko rosina astoņas visai dažādas dokumentālās filmas.

Superseriāls “Černobiļa”. Pļauka melošanas kultūrai 3

Amerikāņu kabeļtelevīzijas kanāla HBO un britu televīzijas kanāla "Sky" kopražojuma miniseriāls “Černobiļa / Chernobyl”, kuru no maija līdz jūnija sākumam demonstrēja HBO mājaslapā un tā sadarbības partneru vietnēs (Latvijā pieejams platformās "Shortcut" un LMT Viedtelevīzijā), rekordīsā laikā ir kļuvis par pasaulē populārāko seriālu. Piecās sērijās tas vēsta par kodolkatastrofu Černobiļas atomelektrostacijā un notikušā seku likvidāciju.

Laila un viņas svešvalodas

Aculiecinieka stāsts un pārdomas par režisores Lailas Pakalniņas dokumentālo filmu retrospektīvu Parīzē, Pompidū centrā, - divdesmit filmas divās maija nedēļās.

“Balstīts patiesos notikumos”

Kad filmas treilerī vai sākuma titros redzam uzrakstu “balstīts patiesos notikumos”, mēs nedomājam par to, vai ir kāds vēsturnieks, kas apliecinātu, ka filmā attēlotie notikumi ir patiešām vēsturiski patiesi. Mums pat neienāk prātā aizdomāties par to, kas vēstures nozīmē vispār filmās ir patiess.

Īstajā brīdī paklusēt. Latvijas filmu mūzika

Līdz ar valsts finansēto programmu "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" iespēja radīt jaunus mākslas darbus radās ne tikai kino industrijas darbiniekiem – plašās kino durvis pavēra iespējas strādāt, izpausties un nopelnīt arī citu radošo jomu pārstāvjiem. Reti kura filma mūsdienās spēj iztikt bez tā dēvētā skaņu celiņa jeb saundtreka, tāpēc šoreiz ne tik daudz par kino, bet par mūziku, kas tapusi un skan vairākos simtgades kino projektos. Un ne tikai.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls