Kinoblogeri iesaka: Ridlija Skota intervija

www.kinoblogeri.lv

17.09.2015

Savos 77 gados ražīgāks par mums visiem kopā, Ridlijs Skots ne tikai sēž pie viena galda ar Klintu Īstvudu un Vudiju Allenu, bet arī komandē pa 150 miljonu dolāru vērtai filmai katru gadu un negrasās apstāties.

Intervijā, kura veltīta viņa jaunākajai filmai Marsietis / The Martian, sers Ridlijs atklāj, kam noder komplekts puspudele vīna, šņabis un gleznošana, un dalās atmiņās par karjeras pirmsākumiem un iecienītākajiem autoriem, darīdams to tik neviltoti atklāti, kā to spēj tikai cilvēks, kurš filmēs (un dzīvos) ilgāk par mums visiem.

Lasi interviju šeit!

Loading
View on Instagram

Foto: Ekrānuzņēmums

Drukāt rakstu

Drukāt rakstu bez attēliem

Saistītie raksti

30.08.2018

Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika?

Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika? 1

Vai kinokritiķis ir tulks starp filmu un skatītāju, vai palīglīdzeklis tālākizglītībai? Vai arī kinokritiķa uzdevums ir “neliet ūdeni”, bet v...

21.04.2017

Bena Vītlija žanru kaleidoskops

Bena Vītlija žanru kaleidoskops 2

Tikai četras dienas pēc ASV pirmizrādes Latvijā uz ekrāniem nonāk eksplozīvs krimināltrilleris „Lodes pa gaisu! / Free Fire” (no 25. aprīļa k...

20.03.2017

Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

20. martā jau septīto reizi kinoteātrī “Forum Cinemas / Citadele” sākas kinofestivāls “Spektrs” nedēļas garumā – vairākas pirmizrādes, vairāk...

12.11.2016

Godīgi zagts no dzīves

Godīgi zagts no dzīves

Kinoteātrī “Forum Cinemas / Kino Citadele” šajās dienās notiek jau sestais kinofestivāls „Spektrs”, un programmā, kā ierasts, iekļauta arī kā...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

Slovēņu pieteikums “Oskaram” – taktilais kino

Starp apmēram 90 filmām, kas novembrī tiek demonstrētas Losandželosā kā dažādu valstu pieteikumi ASV Kinoakadēmijas balvai par labāko ārzemju filmu, Slovēniju pārstāv filma “Mīlestības vēsture / Zgodovina ljubezni”, kas jau pabijusi Rīgā kopā ar tās režisori Soņu Prosencu. Viņa uzskata – mēs pārāk ļaujamies filmām, kas balstītas literatūras tradīcijā un pieredzē, lai gan kinovaloda piedāvā daudz plašāku spektru.

„Dvēseļu putenis”. Ja viņu dvēseles būtu puķes...

„Cik braši puiši, daiļas meitenes un skaista tauta!” – var atkārtot kāda britu virsnieka pirms 100 gadiem teiktos apbrīnas vārdus arī attiecībā uz mūsdienu latviešiem – aktieriem un "Dvēseļu puteņa" masu skatu dalībniekiem vēsturiskos kostīmos. Un garo, nogurdinošo filmēšanas procesu tā dalībnieki acīmredzami uztvēruši kā zināmu pienākumu, sakņu sajūtas stiprināšanu, cieņas izteikšanu valsts izcīnītājiem. Tas nepaliek nepamanīts.

Varis Brasla. Par visu dzīvi

Nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā 2019. gadā saņem kinorežisors Varis Brasla, un varam apgalvot, ka Kino Raksti to paredzēja jau sen – 2004. gada žurnālā toreizējais redaktors Agris Redovičs jau bija sagatavojis plašu un detalizētu paša režisora stāstījumu „par visu dzīvi” – par to pašu, kas tagad novērtēta ar Nacionālo kino balvu. Plašākas publikas uzmanībai pārceļam šo vērtīgo kultūrvēsturisko materiālu digitālā formātā, bagātinātu ar līdz šim nepublicētām fotogrāfijām no Rīgas Kino muzeja krājuma.

Dvēseļu puteņa nacionālais atvēziens 3

Mēģinājums “iepresēt filmā” vērienīgi episku literāru darbu ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem kinomākslā, jo vissvarīgāk šādā gadījumā ir nepazaudēt galveno – nevis sižeta līnijas, epizodes un tēlus, bet stāsta plūdumu, jūtu vilkmi un karstu elpu.

Tēvi ’88. Kad Vitālijs Manskis satiek Deividu Linču

Režisora Pētera Ķimeļa un producenta Jāņa Putniņa dokumentālā filma „Tēvi ‘88”, kas „Lielā Kristapa” programmā iekļauta kā ārpuskonkursa pirmizrāde, ļoti daudz pastāsta par to, kādi ir „vidējie latviešu vīrieši”, tomēr noteicošais tajā ir sievietes skatiens. Vīrieši tā īsti nemaz nespēj par to runāt.

Kira Muratova. Neesmu kaķis un neesmu Dievs

5. novembrī Kirai Muratovai būtu palikuši 85 gadi. Šis ir mans veltījums viņai nepiedzīvotajā jubilejā.

Jāks Kilmi. Gandrīz latviešu režisors

Igauņu superprofesionālis Jāks Kilmi šobrīd ir ļoti pieprasīts arī Latvijā – producenti viņu labprāt aicina savos projektos un „Lielais Kristaps” jau pat labākā režisora nomināciju piešķīris. Taču pirmoreiz Latvijas kinomīļu uzmanības lokā Jāks, kurš sevi sauc par „ideju dispečeru”, parādījās 21. gadsimta sākuma Arsenālos – kā izaicinošā un provocējošā „igauņu jaunā viļņa” autors.

Agneška Holanda. Ir vajadzīgs vilnis

Poļu režisore un Eiropas Kinoakadēmijas priekšsēdētāja Agneška Holanda viesojās Rīgā dažas dienas Rīgas Starptautiskā kinofestivāla laikā, un es viņai esmu pateicīga ne tikai par šo brīnišķīgo sarunu, bet arī par viņas ieteikumu noskatīties filmu "Maikste". Septiņdesmit gadu vecumā viņa stingri tur roku uz pulsa, sekojot gan Eiropas jaunākajam kino, gan politikai – Holanda Polijā bieži redzama, piedaloties protestos un citās akcijās.

„Karote”. Caur perfekcionisma prizmu

Lailas Pakalniņas filmu „Karote” pieņemts attiecināt uz dokumentālo kino, un patiešām – te nav ne inscenētu ainu, ne arī lomu atveidotāju. Tomēr dokumentālistikai vēlamā dzīves patiesība, lai gan šajā gadījumā neizsauc nekādas šaubas, izrādās izcelta aiz iekavām.

Nekas mūs neapturēs. Varbūt Vitgenšteins

Filma “Nekas mūs neapturēs” ir tipisks “vīrieša skatiena” paraugs, kādu to redzējām 20. gadsimta klasiskajā Holivudā. Kur šajā stāstā ir vieta sieviešu kārtas skatītājai? Un kas ir tā ideoloģiskā konstrukcija, kuras definīciju te redzam kā uz delnas?

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls