Kinoblogeri iesaka: Ridlija Skota intervija

www.kinoblogeri.lv

17.09.2015

Savos 77 gados ražīgāks par mums visiem kopā, Ridlijs Skots ne tikai sēž pie viena galda ar Klintu Īstvudu un Vudiju Allenu, bet arī komandē pa 150 miljonu dolāru vērtai filmai katru gadu un negrasās apstāties.

Intervijā, kura veltīta viņa jaunākajai filmai Marsietis / The Martian, sers Ridlijs atklāj, kam noder komplekts puspudele vīna, šņabis un gleznošana, un dalās atmiņās par karjeras pirmsākumiem un iecienītākajiem autoriem, darīdams to tik neviltoti atklāti, kā to spēj tikai cilvēks, kurš filmēs (un dzīvos) ilgāk par mums visiem.

Lasi interviju šeit!

Loading
View on Instagram

Foto: Ekrānuzņēmums

Drukāt rakstu

Drukāt rakstu bez attēliem

Saistītie raksti

30.08.2018

Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika?

Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika? 1

Vai kinokritiķis ir tulks starp filmu un skatītāju, vai palīglīdzeklis tālākizglītībai? Vai arī kinokritiķa uzdevums ir “neliet ūdeni”, bet v...

21.04.2017

Bena Vītlija žanru kaleidoskops

Bena Vītlija žanru kaleidoskops 2

Tikai četras dienas pēc ASV pirmizrādes Latvijā uz ekrāniem nonāk eksplozīvs krimināltrilleris „Lodes pa gaisu! / Free Fire” (no 25. aprīļa k...

20.03.2017

Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

Nepareizs dārzenis ar pareizo drosmi

20. martā jau septīto reizi kinoteātrī “Forum Cinemas / Citadele” sākas kinofestivāls “Spektrs” nedēļas garumā – vairākas pirmizrādes, vairāk...

12.11.2016

Godīgi zagts no dzīves

Godīgi zagts no dzīves

Kinoteātrī “Forum Cinemas / Kino Citadele” šajās dienās notiek jau sestais kinofestivāls „Spektrs”, un programmā, kā ierasts, iekļauta arī kā...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

Berlināles "insaidera" piezīmes

Kinofestivāliem ir tāda īpatnība – cilvēks var tur iebrāzties, iesmelt savu dienišķā jaunā kino devu un aizbrāzties tālāk, nemaz neko neuzzinājis par to, ka varbūt šim konkrētajam festivālam ir 70 gadus gara vēsture, sarežģīta un dažādu likumsakarību veidota struktūra, kas nosaka, kāpēc tieši šīs jaunās filmas šogad trāpīsies skatītāja ceļā. Piemēram, Berlinālē, kas šogad 20. februārī patiešām tiks atklāta jau 70. reizi.

Ceļinieki un mājas Anša Bērziņa animācijā 1

Godinot Ansi Bērziņu kā vienu no latviešu profesionālās animācijas aizsācējiem, ir vērts ieskatīties viņa mākslinieciskā rokraksta savdabībā. Režisora Anša Bērziņa uzņemto filmu vērienīgajā amplitūdā iezīmējas vairāki caurviju motīvi, arī ceļinieks-varonis, kuru vada izziņas kāre, un māja kā simbols patvērumam un drošībai.

Kinoteātri tiekas Lisabonā

Kāpēc Alfonso Kuarona „Roma” tā arī nenonāca līdz Rīgas kinoteātriem? Vai DCP ir apreibinoša viela? Kāda jēga rādīt sarežģītas bulgāru drāmas? Un galu galā – vai kinoteātri drīz nomirs? Tādus un citādus jautājumus apcerēja „Kino Bizes” vadītājs Māris Prombergs, piedaloties Eiropas kinoteātru tīkla „Europa Cinemas” konferencē Lisabonā.

Īsfilmu gids 2ANNĀS

Kino gardēžiem šī nedēļa var izvērsties visai piesātināta un notikumiem bagāta, jo no pirmdienas, 10. februāra, līdz svētdienai, 16. februārim, norisinās 24. Rīgas Starptautiskais Īsfilmu festivāls 2ANNAS. Lai skatītājiem vieglāk orientēties festivāla 2ANNAS programmā, piedāvājam tā veidotāju komandas ieteikto 10 filmu izlasi, ko noteikti vērts redzēt.

Kritiķis nav svarīgāks par filmu

Aizvedu savas kinokritiķa profesionālās pārdomas pieredzes apmaiņā uz Roterdamu. Jo turienes starptautiskais kinofestivāls jau gadiem ir ne tikai vieta, kur vērot, kādā virzienā attīstās kino kā mākslas forma, bet arī ir Eiropā centrālais notikums kinokritiķiem – tur katru gadu visas pasaules kritiķi programmas "Critic's Choice" ietvaros reflektē par dažādiem savas profesijas aspektiem.

“Pilsēta pie upes”. Varoņa deheroizācija

Apskatot spēlfilmu “Pilsēta pie upes” režisora Viestura Kairiša daudzpusīgās radošās darbības, arī teātra un operas iestudējumu kontekstā, uzskatāmi redzama interese par sociālkritisku varoņa tēla deheroizāciju, ko apliecina gan Vāgnera Zīgfrīds, gan Raiņa Lāčplēsis Kairiša interpretācijā. Daiļkrāsotājs Ansis ir pavisam jauns varoņa tips, kas demonstrē “atgriešanos pie saknēm” kā arhetipisks Sprīdītis. Un svarīga atruna – māksla nepretendē uz vēsturisku precizitāti, citādi tā nebūtu māksla.

Ingvars, mazliet arī Ingimundurs

Pirmizrādīta 2019. gada Kannās, Hlinura Palmasona filma „Balta, balta diena / Hvitur, hvitur dagur” joprojām intensīvi ceļo pa kinofestivāliem un paralēli sāk iekarot arī kinoteātru repertuāru, no 30. janvāra – arī Rīgā. Aktieris Ingvars Sigurdsons, viens no islandiešu kino zīmoliem, par darbu šajā filmā apbalvots jau četros festivālos un tika nominēts Eiropas Kinoakadēmijas balvai, bet rudenī kopā ar filmu viesojās Rīgas starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF).

"Pilsēta pie upes". Maģiskie arhipelāgi

Viestura Kairiša jaunākā spēlfilma "Piļsāta pi upis" ir spēcīgs kino pārdzīvojums. Bet tā ir arī izaicinājums recenzenta analītiskajām spējām. Jo Kairiša darbs ir ar daudznozīmīgumu uzlādēts universs, turklāt mākslinieciski ļoti daudzveidīgs un ārkārtīgi bagātīgs teksts, tāpēc arī recenzentam ir ļoti daudz iespēju izvēlēties, kuriem filmas aspektiem pievērst skatienu. Šī recenzija būs kā pati filma – par vienu tēmu vairāk, par citu garāmskrejot, un ar superkopplānu beigās.

Ceļā ar Federiko Fellīni

2020. gada 20. janvārī Federiko Fellīni apritētu 100 gadu, viņš piedzima šajā datumā 1920. gadā, saulainajā Itālijas pilsētiņā Rimini. Itālijas gaisma, gribas domāt, ir ļoti pateicīga, lai tieši tur taptu filmas, kuras neizdziest no skatītāju atmiņas.

“Pilsēta pie upes”. Un debesis pār to

Savā jaunajā filmā “Piļsāta pi upis” scenārists Viesturs Kairišs ar režisoru Viesturu Kairišu sadarbojies ļoti auglīgi, atmetot lieko, bet nezaudējot atmiņām raksturīgo maigo ritmiku. „Kino vēstījumiem, kas pēc būtības atgādina prozu, vajadzētu saturēt arī vārdos neizsakāmo. Arī vizualitātei vajadzētu būt līdz galam nekonkretizējamai,” par to režisors ir pārliecināts jau sen.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls