Elīna Reitere iesaka: Lora Malvija un feminisma stūrakmeņi

27.04.2016

2015. gadā apritēja 40 gadi, kopš žurnālā „Screen” tika publicēts kino pētnieces un režisores Loras Malvijas raksts „Visual Pleasure in Narrative Cinema”, kas laika gaitā ir kļuvis ne vien par vienu no visvairāk citētajiem rakstiem kino teorijā, bet arī par vienu no visbūtiskākajiem feministiskās kino teorijas stūrakmeņiem. Visa 2015. gada garumā notika dažādi pasākumi, lai atzīmētu šo notikumu. Kino Raksti piedāvā nelielu rakstu izlasi, ko „The Cronicle of Higher Education” šajā sakarā publicēja gada nogalē.

Īpaša uzmanība jāpievērš pašas Loras Malvijas skaidrojumam, raugoties no šodienas skatpunkta uz savu ievērojamo veikumu. Viņa uzsver, ka šī eseja jālasa kā sava laika dokuments 70. gadu vidus notikumu kontekstā – tā nebūtu varējusi rasties ne ātrāk, ne vēlāk. Taču vienlaikus saknes šim rakstam meklējamas pašas Malvijas attieksmē pret Holivudas kino, kuru viņa mīl un izbauda, taču tā vietā, lai ienirstu un aizmirstos kinofilmas piedāvātajā pasaulē, viņa kļuva par kritisku tās analizētāju.

Tekstus angļu valodā lasiet ŠEIT.

Kā papildinot Loras Malvijas domu, lasāms kino zinātnieka Tobija Millera (Toby Miller) raksts, kas skaidro Malvijas tēžu nozīmi 70. gadu kino teorijas kontekstā.

Drukāt rakstu

Drukāt rakstu bez attēliem

Saistītie raksti

17.04.2020

„Pirmais tilts”. Digitālā misija

„Pirmais tilts”. Digitālā misija

Režisore Laila Pakalniņa, operators Gints Bērziņš un skaņu režisors Anrijs Krenbergs ir radījuši filmu, kurai aktuālā situācija piešķīrusi mi...

02.04.2020

Salna pavasarī. 3. daļa: #tekautkadbūsdarbs

Salna pavasarī. 3. daļa: #tekautkadbūsdarbs

Režisors montē mājās, kinotehnika stāv noliktavā, „dīkstāves pabalstiem” grūti piekļūt, bet Ivars Zviedris jau filmē „Covid-19” dienasgrāmatu...

01.04.2020

Salna pavasarī. 2. daļa: #filmastiešsaistē

Salna pavasarī. 2. daļa: #filmastiešsaistē

Rakstu sērijas otrajā daļā uzmanības centrā ir filmu demonstrēšana, kas piespiedu kārtā pārceļas vai nu uz rudeni, vai uz internetu. Laikā, k...

31.03.2020

Salna pavasarī. 1. daļa: #atbalstisavukinoteātri

Salna pavasarī. 1. daļa: #atbalstisavukinoteātri

Vīruss „Covid-19” uzkrita pasaulei kā „salna pavasarī”, kas Latvijas kinovēsturē ir tik hrestomātiska. Pēkšņi filmu nozarē viss ir tik ļoti c...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

„Laulības stāsts” un citas šķiršanās

Šķirties ir sāpīgi, nejēgā skumji un dārgi, tomēr vismaz no malas šķiršanās ir dramaturģiski aizraujoša – ne velti šī ir viena no kinematogrāfijā visbiežāk izspēlētajām attiecību figūrām, kā to rāda arī „Laulības dzīves ainas” (1973) vai „Krāmers pret Krāmeri” (1979). Zīmīga loma visās šajās filmās ir advokātiem vai (tas nav mazsvarīgi!) advokātēm.

Mācību konstruktors “DAU”

“Pirmais kinoprojekts par izolāciju, uzņemts izolācijā, cilvēkiem, kas sēž izolācijā…” – tā režisors Iļja Hržanovskis saka par savu apjomīgo filmētā materiāla komplektu “DAU”, kas tiešsaistē pa daļām šobrīd “nāk” pie skatītājiem. Filma “DAU. Nataša” Berlinālē saņēma Sudraba lāci, bet tā ir tikai aisberga virsotne. Dziļāk slēpjas dīvaina kombinācija no realitātes šova, neticamām detaļām un totalitārisma atmosfēras…

„Cahiers du Cinéma” pēdējie svētki

Pirms vispasaules ārkārtas stāvokļa izsludināšanas kino sabiedrību pāršalca ziņa par leģendārā franču kinokritikas žurnāla „Cahiers du Cinéma / Kino burtnīcas” redakcijas gatavošanos demisijai. Reaģējot uz īpašnieku nomaiņu, žurnālisti zvanīja trauksmes zvanus par redakcionālās neatkarības apdraudējumu un kritikas vides degradāciju. Man laimējās apmeklēt „Cahiers” publisko diskusiju un tikt pie pēdējā līdzšinējās redakcijas veidotā numura, kas pilnībā veltīts kritikai. Turpmākās rindas ir retrospektīva reportāža par pasākumu un aprīļa numura saturu, par redakcijas demisiju un „Cahiers” skatu uz kritiku šodienas Francijā.

Džins ticis brīvībā. Kinoindustrijas digitālā dzīve

Divu mēnešu laikā virkne filmu festivālu un dokumentālo filmu forumu operatīvi pārcēlušies uz digitālo vidi. Vai „jaunajā realitātē” paliksim arī turpmāk, atklājot arvien jaunus tiešsaistes plusus, vai tomēr nepacietīgi gaidīsim iespēju atgriezties, kur bijām?

Maijs Ķeipenē. Pie Augusta

Maijā Ķeipenē virmo ne tikai pavasaris. Tur atkal skaidri materializējas doma, ko iedēstīja kinoforuma "Arsenāls" dibinātājs Augusts Sukuts (1947-2017), – par to, ka visi lielie gari vienmēr ir tepat. Aizsūti pastkarti Eizenšteinam, piezvani Čaplinam, ieskaties Potjomkina akā, izskaiti 24 kadrus sekundē, pasēdi pie Milžu galda – arī ar Augustu, kuram maijā atkal dzimšanas diena. Un atceries, ka nebūt ne visam šajā pasaulē ir jābūt izmērītam ar lietderības koeficientu.
Par to, kas ir Ķeipene, – fragmenti no grāmatas “Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture” un Agneses Zeltiņas fotoceļojums 2020. gada maija sākumā.

To nezināja pat Klusā Gerda

“Es nevaru klusēt. Es gribu liecināt, ka ir uzņemts pravietisks darbs,” raksta kinokritiķis Agris Redovičs, "Kino Rakstu" uzdevumā noskatījies Jevgeņija Paškēviča spēlfilmu “Ko zina Klusā Gerda”. Lasām tālāk – cerībā, ka šī būs viena no pirmajām pirmizrādēm kinoteātru rudens sezonā.

Karš un sieviete Jāņa Streiča filmās

Paradoksāli, ka tieši režisors Jānis Streičs ir vairākkārt pievērsies kara tēmai, labi saprotot, ka šīs filmas nekad neizraisīs tādu publikas interesi, kā viņa tautiskās vai romantiskās komēdijas. Tomēr varbūt tieši šī apziņa palīdzēja režisoram atbrīvoties no nepieciešamības patikt publikai, tā vietā meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus, Latvijas un padomju kino kontekstā novatorisku kino valodu.

“Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Trīs draugi, rokenrols un suns

Šajā pavasarī pirmizrādītās latviešu dokumentālās filmas nejauši savietojušās īpatnējā diptihā, kur līdzās jaunā režisora Matīsa Kažas divdesmitgadnieku paaudzes portretam filmā “Klejotāji” arī Aija Bley prezentē “stāstu par savu, piecdesmitgadnieku paaudzi” kinodarbā “Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Tā ir tā pati pazīstamā dziesma – veltīta visu paaudžu sapņotājiem.

Piecdesmitgadnieku pankroks

Režisores Aijas Bley dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli” stāsta par trim vīriem, kas tā vai citādi saistīti ar Latvijas mūzikas vēsturē un šodienā pazīstamo grupu „Inokentijs Mārpls”. Tomēr gandrīz vairāk tā stāsta par pusmūža krīzi un „normālības stereotipiem”, par līdzsvaru starp vēlmēm un to piepildījumu, un par Rudaka suni Odiņu.

Raksturu nemiers. Jura Poškus „Kolka Cool” un „Monotonija”

Kinozinātnieces Ingas Pērkones jaunā monogrāfija „Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino”, kas nupat iznākusi apgādā „Neputns”, analizē kinoaktieri kā unikālu parādību dažādās izpausmēs, pētot arī māksliniecisko raksturu veidošanas koncepcijas. Īpaša metode sadarbībai starp kinorežisoru un aktieru ansambli vērojama Jura Poškus spēlfilmās „Monotonija” (2007) un „Kolka Cool” (2011).

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls