Elīna Reitere iesaka: Lora Malvija un feminisma stūrakmeņi

27.04.2016

2015. gadā apritēja 40 gadi, kopš žurnālā „Screen” tika publicēts kino pētnieces un režisores Loras Malvijas raksts „Visual Pleasure in Narrative Cinema”, kas laika gaitā ir kļuvis ne vien par vienu no visvairāk citētajiem rakstiem kino teorijā, bet arī par vienu no visbūtiskākajiem feministiskās kino teorijas stūrakmeņiem. Visa 2015. gada garumā notika dažādi pasākumi, lai atzīmētu šo notikumu. Kino Raksti piedāvā nelielu rakstu izlasi, ko „The Cronicle of Higher Education” šajā sakarā publicēja gada nogalē.

Īpaša uzmanība jāpievērš pašas Loras Malvijas skaidrojumam, raugoties no šodienas skatpunkta uz savu ievērojamo veikumu. Viņa uzsver, ka šī eseja jālasa kā sava laika dokuments 70. gadu vidus notikumu kontekstā – tā nebūtu varējusi rasties ne ātrāk, ne vēlāk. Taču vienlaikus saknes šim rakstam meklējamas pašas Malvijas attieksmē pret Holivudas kino, kuru viņa mīl un izbauda, taču tā vietā, lai ienirstu un aizmirstos kinofilmas piedāvātajā pasaulē, viņa kļuva par kritisku tās analizētāju.

Tekstus angļu valodā lasiet ŠEIT.

Kā papildinot Loras Malvijas domu, lasāms kino zinātnieka Tobija Millera (Toby Miller) raksts, kas skaidro Malvijas tēžu nozīmi 70. gadu kino teorijas kontekstā.

Saistītie raksti

09.12.2018

Jaungada taksometrs. Mēness redzamā puse

Jaungada taksometrs. Mēness redzamā puse

Taksometrs ir viena no kino standartsituācijām, līdzīgi kā „sieviete kāpņu galā” vai „varonis, kas skatās ārā pa logu”. Svarīgs ir tālākais –...

30.11.2018

Rādīt / nerādīt. Skatīties / neskatīties

Rādīt / nerādīt. Skatīties / neskatīties 2

Vai labi audzinātai kinozinātņu doktorei pieklātos preses konferencē lēkt kājās un kliegt, ja Verners Hercogs runā pilnīgas muļķības? Un vai ...

25.11.2018

Uzvarētājs ir kino. „Lielā Kristapa” žūrijas saruna

Uzvarētājs ir kino. „Lielā Kristapa” žūrijas saruna 1

Nacionālās kino balvas lielākais ieguvums ir fakts, ka aizvadītā gada labāko Latvijas filmu izlasi uzmanīgi un ieinteresēti noskatās pieredzē...

27.10.2018

Emīlija Atefa par trim dienām Kiberonā un vēl

Emīlija Atefa par trim dienām Kiberonā un vēl

Riga IFF programmā „Berlinale 2018 Riga” iekļauta arī Emīlijas Atefas drāma par Romiju Šneideri „3 dienas Kiberonā”. Kino Rakstu Vācijas kore...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

In memoriam: Bernardo Bertoluči

Itāļu kinoamatieris, kurš iefiltrējies lielajā kino, lai ieviestu tajā mazliet nekārtības un protesta, tā uzturot dzīvu "joie de vivre" dzirksti un laikmetam ļaujot ienākt pa plaši atvērtām durvīm, - tas ir Bernardo Bertoluči (1941-2018). Viņš nāk no laika, kad kino atļāvās domāt ar vērienu, kad kino spēja piepildīt sapņus, kad kino bija ierocis, kas gribēja un varēja kaut mazliet mainīt pasaules kursu.

Jaungada taksometrs. Mēness redzamā puse

Taksometrs ir viena no kino standartsituācijām, līdzīgi kā „sieviete kāpņu galā” vai „varonis, kas skatās ārā pa logu”. Svarīgs ir tālākais – vai filma piedāvā nestandarta risinājumu, vai tikai vāju nospiedumu no daudzkārt redzētā. Tas, protams, atkarīgs no scenārista un režisora, bet kinozinātniece Elīna Reitere atklājusi, ka par režisoru Māri Martinsonu mēs Latvijā zinām tikai pusi.

Festivālu gada fināls Tallinā

Sācies marta beigās ar Viļņas "Kino Pavasari", Baltijas kinoindustrijas gads uzņem straujus apgriezienus rudenī, uzmetot mutuli Rīgā un tad, novembra pašās beigās, akcentiem aizceļojot uz Igauniju – uz Tallinas “Melnajām naktīm”.

ArteKino.com – festivāls tiešsaistē

Visu decembri interneta festivāls ArteKino.com piedāvā iespēju tiešsaistē bez maksas noskatīties desmit jaunas un ievērības cienīgas art-house pilnmetrāžas filmas, ko veidojuši jauni režisori no dažādām Eiropas valstīm. Portāls "Kino Raksti" jau otro gadu ir festivāla "ArteKino.com" sadarbības partneris Latvijā.

Rādīt / nerādīt. Skatīties / neskatīties 2

Vai labi audzinātai kinozinātņu doktorei pieklātos preses konferencē lēkt kājās un kliegt, ja Verners Hercogs runā pilnīgas muļķības? Un vai dokumentālas filmas autoriem ir jāatklāj savs viedoklis, ja arī viņu filmas varoņi runā muļķības? Šādi un līdzīgi jautājumi nodarbina Elīnu Reiteri pēc festivāla „DOK Leipzig” apmeklēšanas.

“Lustrum”. Mazie pirkstiņi 2

Daudzi gaidīja šo filmu, gan gribēdami, gan negribēdami sagaidīt. Kas nu tur būs? Kam būs norautas maskas? “Čekas maisu” tēma jau ilgstoši viļāta medijos un, gluži dabiski, tas atbalsojās sabiedrībā. Īpaši kultūras, mākslas cilvēki ar aizdomām glūnēja viens uz otru – vai tu esi vai neesi “maisos”?

Pa saulei? Pret sauli?

„Nekad nebiju domājis, ka varētu sacerēt mūziku teātrim, kur nu vēl kino,” atzīstas Juris Kaukulis, Jauno Jāņu orķestra „kapelmeistars”, sajūsmināts par kopdarbu ar Latvijas animācijas granddāmu Rozi Stiebru. Viņas ieskatā galvenais bijis – veidot filmu tā, lai patīk pašiem, tad jau var cerēt, ka patiks vēl kādam. Un nu, tieši Latvijas valsts svētku dienās, latviešu folkloras tēlos, simbolos un noskaņās balstītā pilnmetrāžas animācijas filma „Saule brauca debesīs” ir uzsākusi ceļu pie skatītājiem.

Tēvs Nakts. Varonības ne-banalitāte 2

Režisors Dāvis Sīmanis vairās no vērienīgiem dramaturģiskiem sarežģījumiem, globālām vizuālām konstrukcijām, afektētas montāžas un vispār – skaļām intonācijām. Filma “Tēvs Nakts” ir emocionāli slāpēta pat tad, kad ekrāns stāsta par kliedzoši traģiskiem notikumiem, un režisors drīkst ar pilnu atbildību atteikties no melodramatiskiem paņēmieniem, lai arī pats materiāls tā vien vilina „izspiest asariņu” no skatītāja.

Malāstāvētāja atmiņu liecība Rolanda Kalniņa lietā

“Būtībā viņi visi šai sīkajā jezgā, neapzinādamies, ko dara, veic kolektīvu Mākslas nodevības aktu. Tā ir filma par mums! 60. gadu vidus latviešu kinematogrāfistu grupas portrets, kurā redzami mākslinieki… ar pašdarbnieku dvēselēm. Iekļaujot portretā sevi (filmas varonis Cēzars Kalniņš, arī autodidakts, ir režisora uzvārda brālis), Rolands Kalniņš cenšas sniegt iespējami godīgu un patiesu liecību”. Tas, protams, ir par filmu “Četri balti krekli”, un to pirms 30 gadiem žurnālā “Māksla” rakstīja kinokritiķis Mihails (Miks) Savisko – viens no diviem dižajiem kinoteorētiķu prātiem, kas šogad saņem “Lielā Kristapa” balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

"Tēvs Nakts". Skatītāji un liecinieki

Dāvja Sīmaņa jaunākā spēlfilma “Tēvs Nakts” par Žaņa Lipkes varoņdarbu, Otrā pasaules kara laikā glābjot ebrejus, jāvērtē divās koordinātu sistēmās. Kā politisks kino, kas veic būtisku pienesumu Latvijas kultūras atmiņas veidošanā, un kā autonoms mākslas darbs, kurā svarīga vieta ierādīta skatītājam kā funkcijai. Bet filmu var lasīt arī kā pieredzējuša kinoskatītāja dienasgrāmatu vai arhetipisku mītu par "varoņa ceļojumu" ar visiem pienācīgajiem elementiem.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls