Elīna Reitere iesaka: Lora Malvija un feminisma stūrakmeņi

27.04.2016

2015. gadā apritēja 40 gadi, kopš žurnālā „Screen” tika publicēts kino pētnieces un režisores Loras Malvijas raksts „Visual Pleasure in Narrative Cinema”, kas laika gaitā ir kļuvis ne vien par vienu no visvairāk citētajiem rakstiem kino teorijā, bet arī par vienu no visbūtiskākajiem feministiskās kino teorijas stūrakmeņiem. Visa 2015. gada garumā notika dažādi pasākumi, lai atzīmētu šo notikumu. Kino Raksti piedāvā nelielu rakstu izlasi, ko „The Cronicle of Higher Education” šajā sakarā publicēja gada nogalē.

Īpaša uzmanība jāpievērš pašas Loras Malvijas skaidrojumam, raugoties no šodienas skatpunkta uz savu ievērojamo veikumu. Viņa uzsver, ka šī eseja jālasa kā sava laika dokuments 70. gadu vidus notikumu kontekstā – tā nebūtu varējusi rasties ne ātrāk, ne vēlāk. Taču vienlaikus saknes šim rakstam meklējamas pašas Malvijas attieksmē pret Holivudas kino, kuru viņa mīl un izbauda, taču tā vietā, lai ienirstu un aizmirstos kinofilmas piedāvātajā pasaulē, viņa kļuva par kritisku tās analizētāju.

Tekstus angļu valodā lasiet ŠEIT.

Kā papildinot Loras Malvijas domu, lasāms kino zinātnieka Tobija Millera (Toby Miller) raksts, kas skaidro Malvijas tēžu nozīmi 70. gadu kino teorijas kontekstā.

Saistītie raksti

17.02.2019

Berlināle 2019. Režijas „Lācis”

Berlināle 2019. Režijas „Lācis”

Režisore Angela Šaneleka Berlinālē saņēma Sudraba lāci par labāko režiju filmā „Es biju mājās, bet... / Ich war Zuhause, aber....”. Pieci vāc...

11.02.2019

Berlināle 2019. Sākums

Berlināle 2019. Sākums

Ierodoties Potsdamas laukumā, gāju pret straumi. Pretī nāca Hanna Šigula, Toms Tikvers, Fatihs Akins, vesela rinda slavenu vācu producentu un...

05.02.2019

7 miljardi gadu... zīmējot savu telpu.

7 miljardi gadu... zīmējot savu telpu.

Kamēr Jāņa Ābeles otrā pilnmetrāžas spēlfilma "Jelgava ‘94" vēl tiek montēta, pēc viena seansa Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF)...

10.01.2019

Noķer mani, ja vari

Noķer mani, ja vari

“Arhīva dokumenti nemelo. Taču ticēt tiem arī nedrīkst.” – tā raksta vācu vēsturnieks Aksels Geiss, kurš pētījis VDR drošības dienesta “Stasi...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

Lotes ceļojums dziļumā

Lotes filmu attīstība virzās no haotiskā un pārsātinātā uz skaidro un vienkāršo – viss mazliet no otra gala, bet tas ir normāli, jo tā jau ir Lote no neprognozējamā Izgudrotāju ciema! Bet, kā filmas izskaņā pauž arī Lotes gudrie un mīlošie vecāki – bērns nepiedzimst par izgudrotāju, vispirms viņam ir jāļauj daudz un kārtīgi izspēlēties.

Pieminot Šūru

“Šūrs kinostudijā bija visizpalīdzīgākais,” tā savulaik rakstīja režisors Aivars Freimanis, kurš savos humoristiskajos stāstos iemūžinājis daudz un dažādus kinostudijas laika piedzīvojumus. 1985. gadā piefiksētais stāstiņš „Ceļojums ar burku” ir veltīts tikai un vienīgi Šūram – operatoram Modrim Resnajam (16.03.1935.- 16.02.2019.), kura piemiņai te šo stāstu pārpublicējam.

Ozons, Dievs un Baznīca

Berlināles Sudraba lāci saņēma franču režisors Fransuā Ozons par filmu „Dieva žēlastība / Grâce à Dieu” – savai līdzšinējai radošajai dzīvei pilnīgi neraksturīgu darbu, kura centrā nav sievietes un vēstījuma fokuss ir vairāk sociāli aktuāls, nekā mākslinieciski pārsteidzošs. Filma, kuru 20. februārī sāk demonstrēt Francijā, ir tematiski ļoti būtiska arī Latvijai, jo arī šeit katoļu baznīcas mācītājus mēdz apsūdzēt mazu zēnu izmantošanā.

Viss par aktiermākslu

Nodaļa no topošās grāmatas "Ekrāna skatuve. Aktiermāksla Latvijas filmās" – veltījums kino un teātra režisoram, pedagogam un arī aktierim Pēterim Krilovam dzimšanas dienā!
Šis raksts tapis, lielā mērā pateicoties tām zināšanām gan par aktieriem, gan par mākslu un dzīvi vispār, ko autore guvusi no Pētera Krilova kopīgā darba gados Latvijas Kultūras akadēmijā! Paldies, Pēteri, un lai Tevī nezūd iedvesmotāja gars!

Berlināle 2019. Režijas „Lācis”

Režisore Angela Šaneleka Berlinālē saņēma Sudraba lāci par labāko režiju filmā „Es biju mājās, bet... / Ich war Zuhause, aber....”. Pieci vācu kinokritiķi pēc pirmizrādes nevarēja vienoties, „par ko ir filma”, bet Elīnai Reiterei radās jautājums, vai filmas interpretāciju kritiķis drīkst saistīt ar autora biogrāfijas faktiem.

Favorīte. Galma intrigas caur durvju actiņu

Kad 2009. gadā vēl mazzināmā grieķu režisora Jorga Lantima (Yorgos Lanthimos) filma „Acuzobs / Kynodontas” tika nominēta ASV Akadēmijas balvai ārzemju filmu kategorijā, žūrijas seansā tā tika nicināta un izsvilpta, jo ne katrs Holivudā bija gatavs pieņemt tik neērtu, šokējošu stāstu. Kopš šī atgadījuma ir pagājuši gandrīz desmit gadi, un Lantims atkal ir „Oskaru” nominantu vidū, ar filmu „Favorīte” pārliecinoši pretendējot uz balvu desmit kategorijās.

Kam no Maskačkas bail?

Edmunda Jansona jaunā pilnmetrāžas animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, kas tapusi sadarbībā ar Polijas animācijas studiju “Letko”, ir veidota pēc Luīzes Pastores grāmatas “Maskačkas stāsts” (2013, 2018) motīviem. Tāpēc, dodoties uz kino ar bērnu, kurš somā lepni ielicis šo grāmatu , jo tā viņam ir pati mīļākā, nevilšus nonāc diezgan sarežģītā situācijā. Tad ir gan “pirmkārt”, gan “otrkārt” un, pēc filmas varoņu teiktā, ir jābūt arī treškārt, citādi pirmie divi neskaitās…

Latvijas animācijas bums un pilnmetrāža 2

Šobrīd Latvijas animācijā briest nepieredzēts pilnmetrāžas bums – apmēram gada garumā pie skatītājiem nonāks septiņas filmas. Viena no tām, “Jēkabs Mimmi un runājošie suņi”, tapa studijā „Atom Art”, kas ir arī centrālā Latvijas Animācijas asociācijas tikšanās vieta. Vairākās sarunās te apspriestas gan Latvijas jaunās filmas – gatavās un vēl gaidāmās -, gan pasaules pieredze pilnmetrāžas animācijā, gan „Oskaram” nominētā „Suņu sala / The Dogs Island”.

Filma ar dārzu galvenajā lomā

Jaunā spēlfilma „Vecā dārza noslēpums” asprātīgi un precīzi rezumē mūsdienu Latviju un rāda jaunas tendences studijas „F.O.R.M.A.” ģimenes filmu kontekstā, tomēr liek arī atcerēties, ka bērnus nevajag uzskatīt par dumjākiem, nekā viņi ir.

“Zaglēni”. Vai ģimeni var izvēlēties?

Šobrīd, iespējams, pazīstamākā japāņu mūsdienu režisora Hirokazu Kore-edas filma “Zaglēni / Shoplifters” ātri tika iemīlēta ne vien pašu mājās Japānā, bet arī pasaulē. Tā režisoram atnesa prestižo “Zelta palmas zaru” Kannu kinofestivālā un nupat arī nomināciju “Oskaram” labākās ārzemju filmas kategorijā – un ne bez iemesla. “Zaglēni” tiek dēvēti par Kore-edas karjeras kulmināciju gan iegūtās balvas, gan inteliģentā viegluma dēļ, ar kādu režisors pievēršas ģimeniskuma nozīmes meklējumiem. Viņš ir pavadījis ilgus gadus, pētot attiecības – gan iekšējās, gan ārējās –, un nu radījis odu cilvēcībai, kurā pasaule ir gatava klausīties.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls