Elīna Reitere iesaka: Lora Malvija un feminisma stūrakmeņi

27.04.2016

2015. gadā apritēja 40 gadi, kopš žurnālā „Screen” tika publicēts kino pētnieces un režisores Loras Malvijas raksts „Visual Pleasure in Narrative Cinema”, kas laika gaitā ir kļuvis ne vien par vienu no visvairāk citētajiem rakstiem kino teorijā, bet arī par vienu no visbūtiskākajiem feministiskās kino teorijas stūrakmeņiem. Visa 2015. gada garumā notika dažādi pasākumi, lai atzīmētu šo notikumu. Kino Raksti piedāvā nelielu rakstu izlasi, ko „The Cronicle of Higher Education” šajā sakarā publicēja gada nogalē.

Īpaša uzmanība jāpievērš pašas Loras Malvijas skaidrojumam, raugoties no šodienas skatpunkta uz savu ievērojamo veikumu. Viņa uzsver, ka šī eseja jālasa kā sava laika dokuments 70. gadu vidus notikumu kontekstā – tā nebūtu varējusi rasties ne ātrāk, ne vēlāk. Taču vienlaikus saknes šim rakstam meklējamas pašas Malvijas attieksmē pret Holivudas kino, kuru viņa mīl un izbauda, taču tā vietā, lai ienirstu un aizmirstos kinofilmas piedāvātajā pasaulē, viņa kļuva par kritisku tās analizētāju.

Tekstus angļu valodā lasiet ŠEIT.

Kā papildinot Loras Malvijas domu, lasāms kino zinātnieka Tobija Millera (Toby Miller) raksts, kas skaidro Malvijas tēžu nozīmi 70. gadu kino teorijas kontekstā.

Drukāt rakstu

Drukāt rakstu bez attēliem

Saistītie raksti

27.06.2020

Dita Rietuma: „Mēs nezinām, kur esam šajā stāstā”

Dita Rietuma: „Mēs nezinām, kur esam šajā stāstā”

Izrādījies, ka Latvijas kino industrijas “dzīve pēc Simtgades” ir dzīve ar „Covid-19”. Šajā situācijā, kad pāris pavasara mēnešu laikā kino j...

21.06.2020

Īsie formāti tiešsaistē – ko izvēlēties

Īsie formāti tiešsaistē – ko izvēlēties

Tiešsaistes kultūras piedāvājumā vērtīgi ir ne tikai pilnmetrāžas formāti – filmas, seriāli, izrādes un tamlīdzīgi –, arī īso formu „vārtiņi”...

17.04.2020

„Pirmais tilts”. Digitālā misija

„Pirmais tilts”. Digitālā misija

Režisore Laila Pakalniņa, operators Gints Bērziņš un skaņu režisors Anrijs Krenbergs ir radījuši filmu, kurai aktuālā situācija piešķīrusi mi...

02.04.2020

Salna pavasarī. 3. daļa: #tekautkadbūsdarbs

Salna pavasarī. 3. daļa: #tekautkadbūsdarbs

Režisors montē mājās, kinotehnika stāv noliktavā, „dīkstāves pabalstiem” grūti piekļūt, bet Ivars Zviedris jau filmē „Covid-19” dienasgrāmatu...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

“Piena zobi”. Savieno punktiņus pats

Latvijas kinorepertuārā ienākusi spēlfilma "Piena zobi / Babyteeth" – austrāliešu teātra, televīzijas un kino režisores Šenonas Mērfijas pilnmetrāžas debija, kas plašāku atpazīstamību ieguvusi ar nomināciju pagājušā gada Venēcijas kinofestivāla galvenajam konkursam, kur filmas aktieri arī saņēma balvas. Filma iekļaujas pēdējā desmitgadē atkal aktuālajā "fatālo tīņu" žanrā.

Eksperimentālais kino. Personīgs, patiess un apzināts

Mūsdienu vizuālās pārpilnības laikmeta uzvaras gājienā soļo klišejiski telefon-filmējumi sociālajos tīklos un taisnvirziena naratīvs kinoindustrijā, taču tam nav nekāda sakara ar cilvēka patieso dabu. Cilvēks taču nedomā lineāros stāstos, domas mēdz būt fragmentāras un vienmēr personīgas, nevis stereotipiskas. Līdzīgas īpašības raksturo tā saukto „eksperimentālo kino”, kuru savā bakalaura darbā pētījusi Ieva Ozoliņa, intervējot divus tēmas speciālistus – „Baltic Analog Lab” dibinātāju Ievu Balodi un kinorežisoru-sinefilu Jāni Putniņu.

Nākotne ir analoga. Dizaina filmu festivāls

Analogais dzīvesveids, ilgtspējība un retro-futūrisms ir tēmas, kas iedvesmo uz alternatīvu mūsu pārdigitalizētajai ikdienai. Trīs nākamās nedēļas nogales, no 31. jūlija līdz 15. augustam, Kuldīgā gaidāmas sešas Latvijas pirmizrādes dokumentālajām filmām, kas iekļautas Dizaina filmu festivāla programmā.

Kristofers Nolans. Sinefila laika labirinti

Cilvēks, kurš sagrāva stereotipus par supervaroņu filmām, pasaules slavu iekaroja ar skandināvu filmas rimeiku un savās filmās vislabprātāk spēlējas ar laika ritējumu – tas ir kinorežisors Kristofers Nolans (1970), autodidakts ar ambiciozu vērienu.

Melodrāma – no ieročiem līdz asarām

Vai taisnība, ka uzņemt vesternu ir smalki, bet uzņemt melodrāmu – kauns? Vai tomēr tas ir tikai viens no nepelnīti pielipinātiem stereotipiem šai racionālajai struktūrai, kas kinovēstures simt gadu laikā ir pamatīgi mainījusies?

Par dokumentālo kino – „pēc Hamburgas protokola”

„Tīra patiesība bez mānīšanās; vērtējums, kas brīvs no īslaicīgu apstākļu ietekmes un savtīgām interesēm,” – apmēram tā būtu skaidrojama idioma „pēc Hamburgas protokola”. Tādu vērtēšanu un apspriešanu dokumentālais kino patiešām būtu pelnījis, un cerības ir – nosvinēta ideja par leģendāro dokumentālistu simpoziju gara atdzimšanu, gaidām festivālu „ArtDocFest / Riga” rudenī.

Mans mīļākais karš. Un patiesība

Jaunākais saviļņojums Latvijas animācijā – režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas filma „Mans mīļākais karš” saņēmusi galveno balvu Ansī starptautiskajā animācijas festivālā, kategorijā „Contrechamp”, turklāt dažas dienas vēlāk tai pievienojās arī kritiķu apvienības „SensCritique” balva. Kas īsti ir dokumentālā animācija un kāpēc tā liek pētniekiem atgriezties pie jautājumiem par realitātes atveidojumu kino?

Dita Rietuma: „Mēs nezinām, kur esam šajā stāstā”

Izrādījies, ka Latvijas kino industrijas “dzīve pēc Simtgades” ir dzīve ar „Covid-19”. Šajā situācijā, kad pāris pavasara mēnešu laikā kino jomā visā pasaulē ir notikušas milzu pārmaiņas un neviens vēl nevar paredzēt, kad un kā tās beigsies, “Kino Rakstu” līdzredaktore Elīna Reitere uz sarunu pirmsjāņu laikā aicināja Nacionālā Kino centra vadītāju Ditu Rietumu, lai pārrunātu NKC filmu projektu konkursu rezultātus un ieskicētu “Rūzvelta plānu” filmu nozarei.

Īsie formāti tiešsaistē – ko izvēlēties

Tiešsaistes kultūras piedāvājumā vērtīgi ir ne tikai pilnmetrāžas formāti – filmas, seriāli, izrādes un tamlīdzīgi –, arī īso formu „vārtiņi” var pavērt ceļu uz dažādām piedzīvojumu piepildītām un informatīvi bagātām pasaulēm. Sociālo tīklu profili un konti, blogi un vlogi, radio un interneta raidījumi, pat Deivida Linča regulārās laika ziņas, kurās vienmēr spīd saule, – tik daudzveidīgi var bagātināt savu pieredzi kinematogrāfiskos tematos, ļaujoties Kino Rakstu autoru ieteikumiem.

Paralēlā kinovēsture. „Black Lives” uz ekrāna

„Art-house” kino straumēšanas platforma "Criterion Channel", atbalstot "Black Lives Matter" kustību, visā pasaulē bez maksas padarījusi pieejamu afroamerikāņu kino klasikas izlasi. Gaišas ādas krāsas cilvēki tikai mākslas formā var gūt priekšstatu, ko nozīmē būt pakļautam sistēmiskai rasu diskriminācijai, tomēr, izvēloties skatīties tumšādaino režisoru filmas, kas līdz šim bijušas nostumtas industrijas perifērijā, mēs katrs varam ieņemt aktīvu pozīciju, dekolonizējot savu klasisko kino kanonu, lai nebūtu vienkārši "skatītāji no malas", bet mācītos kļūt par līdztiesīgāku sabiedrību. [Elīna Reitere, Kino Raksti]

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls