Elīna Reitere iesaka: Lora Malvija un feminisma stūrakmeņi

27.04.2016

2015. gadā apritēja 40 gadi, kopš žurnālā „Screen” tika publicēts kino pētnieces un režisores Loras Malvijas raksts „Visual Pleasure in Narrative Cinema”, kas laika gaitā ir kļuvis ne vien par vienu no visvairāk citētajiem rakstiem kino teorijā, bet arī par vienu no visbūtiskākajiem feministiskās kino teorijas stūrakmeņiem. Visa 2015. gada garumā notika dažādi pasākumi, lai atzīmētu šo notikumu. Kino Raksti piedāvā nelielu rakstu izlasi, ko „The Cronicle of Higher Education” šajā sakarā publicēja gada nogalē.

Īpaša uzmanība jāpievērš pašas Loras Malvijas skaidrojumam, raugoties no šodienas skatpunkta uz savu ievērojamo veikumu. Viņa uzsver, ka šī eseja jālasa kā sava laika dokuments 70. gadu vidus notikumu kontekstā – tā nebūtu varējusi rasties ne ātrāk, ne vēlāk. Taču vienlaikus saknes šim rakstam meklējamas pašas Malvijas attieksmē pret Holivudas kino, kuru viņa mīl un izbauda, taču tā vietā, lai ienirstu un aizmirstos kinofilmas piedāvātajā pasaulē, viņa kļuva par kritisku tās analizētāju.

Tekstus angļu valodā lasiet ŠEIT.

Kā papildinot Loras Malvijas domu, lasāms kino zinātnieka Tobija Millera (Toby Miller) raksts, kas skaidro Malvijas tēžu nozīmi 70. gadu kino teorijas kontekstā.

Drukāt rakstu

Drukāt rakstu bez attēliem

Saistītie raksti

28.12.2019

Kino Raksti iesaka: Ko skatīties brīvdienās

Kino Raksti iesaka: Ko skatīties brīvdienās

Visai paredzamajos svētku rituālos labi iederas arī kas negaidīts – kāda jauna pasaule, kuru var pavērt labs kino. Šāgada brīvdienu virtene v...

22.12.2019

"Dvēseļu putenis". Ko viņi redzēja

"Dvēseļu putenis". Ko viņi redzēja 1

Ziemassvētkos filmas "Dvēseļu putenis" skatītāju skaits varbūt jau būs sasniedzis 220 000, sava neapstrīdama vieta Latvijas kinovēsturē šai f...

01.12.2019

„Projām”. Ceļā uz totālo kino

„Projām”. Ceļā uz totālo kino

Franču kinokritiķis Andrē Bazēns bija pārliecināts, ka kinematogrāfijas attīstības mērķis ir „totālais kino” – filma kā perfekta realitātes i...

28.11.2019

„Lielais Kristaps”. Realitāte sākusi runāt

„Lielais Kristaps”. Realitāte sākusi runāt

Nacionālā kino balva „Lielais Kristaps” nu jau tradicionāli ne tikai sadala apbalvojumus filmu nozares labākajiem, bet arī sniedz iespēju vie...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

Ceļā ar Federiko Fellīni

2020. gada 20. janvārī Federiko Fellīni apritētu 100 gadu, viņš piedzima šajā datumā 1920. gadā, saulainajā Itālijas pilsētiņā Rimini. Itālijas gaisma, gribas domāt, ir ļoti pateicīga, lai tieši tur taptu filmas, kuras neizdziest no skatītāju atmiņas.

“Pilsēta pie upes”. Un debesis pār to

Savā jaunajā filmā “Piļsāta pi upis” scenārists Viesturs Kairišs ar režisoru Viesturu Kairišu sadarbojies ļoti auglīgi, atmetot lieko, bet nezaudējot atmiņām raksturīgo maigo ritmiku. „Kino vēstījumiem, kas pēc būtības atgādina prozu, vajadzētu saturēt arī vārdos neizsakāmo. Arī vizualitātei vajadzētu būt līdz galam nekonkretizējamai,” par to režisors ir pārliecināts jau sen.

„Izmisums”. Tumšās matērijas šķetinot

Traumatisku notikumu transcendence, kas spēj kopā savīt pagātnes un tagadnes takas, mākslā nav jauns temats – šo motīvu apspēlējuši gan Dostojevskis, gan Prusts, gan Streičs, gan Finčers. Bet režisors Kārlis Lesiņš pieder paaudzei, kas nekautrējas mūžīgās tēmās iepludināt autobiogrāfiskus motīvus.

Viesturs Kairišs, Dainis Īvāns. Pie upes

Mājai ir jābūt ar trim logiem uz upi, lai var redzēt upi nākam, slīdam garām un aizejam. Tāpēc Viesturs Kairišs pie savas mājas Latgalē izcirta krūmus, lai redzētu visu – pagātni, tagadni un nākotni. Par pilsētu pie upes ir arī Kairiša jaunā filma, un nākamā būs par barikāžu laiku, kuru tik intensīvi piedzīvoja publicists Dainis Īvāns. Bet Atmoda viņiem abiem sākās ar upi. Un upe var būt arī laika motīvs.

Ko mums svilpo “Svilpotāji”?

Rīgas starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF) turpina piedāvāt repertuārā filmas, kas Rīgā līdz šim piedzīvojušas tikai vienu seansu festivāla programmas ietvaros. No sadaļas “Festivals Selection” nāk rumāņu režisora Kornelju Porumboju kriminālkomēdija “Svilpotāji / La Gomera” (2019) - gandrīz komēdija, gandrīz "film noir"...

Piļsāta pi upis. Aizkadri

Kino Raksti turpina aizkadru fotogaleriju sēriju, iepazīstinot ar atkal jaunu Latvijas filmu, kas drīz nonāks kinoteātru repertuārā. No 17. janvāra skatītāju vērtējumam tiks nodota Viestura Kairiša melodrāma “Piļsāta pi upis”, kas uzņemta latgaliešu valodā un uz daudzo varas maiņu fona, kuras 30.-40. gados bija jāpiedzīvo kādas mazpilsētas iedzīvotājiem, izspēlē mīlas trijstūri starp daiļkrāsotāju Ansi un viņa divām mīlestībām – Ziseli un Naigu.

Kino Rakstu Gada virsotnes 2019 – filmas un personības

Gada pēdējā dienā nu jau tradicionāli apkopojam vienā virtenē tos rakstus, kas izpelnījušies vislielāko lasītāju interesi, un priecīgi apliecinām, ka Latvijas kino saglabā savas pozīcijas ne tikai skatītāju, bet arī lasītāju uzmanības lokā. Tomēr kino ir pasaules māksla, kas ceļo pāri ģeogrāfiskām robežām, un to pierāda arī Kino Rakstu publikāciju spektrs. Lūk, šāgada 15 populārākie raksti!

"Dvēseļu putenis". Ko viņi redzēja 1

Ziemassvētkos filmas "Dvēseļu putenis" skatītāju skaits varbūt jau būs sasniedzis 220 000, sava neapstrīdama vieta Latvijas kinovēsturē šai filmai jau ir. Tomēr vēsturiskais kino ir kā divdabis, kas sevī apvieno gan skatienu atpakaļ pagātnē, gan vēršanos pie tagadnes un nākotnes skatītāja. Ko Latvijas skatītājam šodien vēsta filma, kurā saduras pirms 90 gadiem tapuša romāna vērtību sistēma ar pieredzi, ko nesis 21. gadsimts?

„Jaungada taksometrs 2” – kur tradīcijai ir nozīme

Vai atceraties 2018. gada romantisko komēdiju "Jaungada taksometrs"? Kas tur spēlēja un kas tur notika? Ar "Jaungada taksometru 2" viss ir tāpat un vēl vairāk, turklāt pilnīgi skaidri izsekojama gan amerikāņu, gan krievu komēdiju tradīcija.

„Valkātājs”. Par Pepiņu un citiem

Valkātāja tēls un stāsts ir arhetipisks – sākot jau ar Mozu un turpinot ar Ivanu Susaņinu –, bet Ivara Zviedra dokumentālā filma „Valkātājs” ir likumsakarīgs loks dialektiskas attīstības spirālē.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls