Elīna Reitere iesaka: Lora Malvija un feminisma stūrakmeņi

27.04.2016

2015. gadā apritēja 40 gadi, kopš žurnālā „Screen” tika publicēts kino pētnieces un režisores Loras Malvijas raksts „Visual Pleasure in Narrative Cinema”, kas laika gaitā ir kļuvis ne vien par vienu no visvairāk citētajiem rakstiem kino teorijā, bet arī par vienu no visbūtiskākajiem feministiskās kino teorijas stūrakmeņiem. Visa 2015. gada garumā notika dažādi pasākumi, lai atzīmētu šo notikumu. Kino Raksti piedāvā nelielu rakstu izlasi, ko „The Cronicle of Higher Education” šajā sakarā publicēja gada nogalē.

Īpaša uzmanība jāpievērš pašas Loras Malvijas skaidrojumam, raugoties no šodienas skatpunkta uz savu ievērojamo veikumu. Viņa uzsver, ka šī eseja jālasa kā sava laika dokuments 70. gadu vidus notikumu kontekstā – tā nebūtu varējusi rasties ne ātrāk, ne vēlāk. Taču vienlaikus saknes šim rakstam meklējamas pašas Malvijas attieksmē pret Holivudas kino, kuru viņa mīl un izbauda, taču tā vietā, lai ienirstu un aizmirstos kinofilmas piedāvātajā pasaulē, viņa kļuva par kritisku tās analizētāju.

Tekstus angļu valodā lasiet ŠEIT.

Kā papildinot Loras Malvijas domu, lasāms kino zinātnieka Tobija Millera (Toby Miller) raksts, kas skaidro Malvijas tēžu nozīmi 70. gadu kino teorijas kontekstā.

Saistītie raksti

20.04.2019

Pelnu sanatorija. Cita kino pusē

Pelnu sanatorija. Cita kino pusē

Pirms trim gadiem, Dāvja Sīmaņa pirmajai pilnmetrāžas spēlfilmai "Pelnu sanatorija" (2016) iznākot uz ekrāniem, Kino Raksti lūdza mani kā "lē...

25.03.2019

Blakus. Events feisbukā un kas no tā iznāca

Blakus. Events feisbukā un kas no tā iznāca

Režisores Alises Zariņas filmā „Blakus” satiekas visdažādākie aspekti – gan tā sauktā „dzīves ceturkšņa krīze”, kas raksturīga konkrētam vecu...

17.02.2019

Berlināle 2019. Režijas „Lācis”

Berlināle 2019. Režijas „Lācis”

Režisore Angela Šaneleka Berlinālē saņēma Sudraba lāci par labāko režiju filmā „Es biju mājās, bet... / Ich war Zuhause, aber....”. Pieci vāc...

11.02.2019

Berlināle 2019. Sākums

Berlināle 2019. Sākums

Ierodoties Potsdamas laukumā, gāju pret straumi. Pretī nāca Hanna Šigula, Toms Tikvers, Fatihs Akins, vesela rinda slavenu vācu producentu un...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

Varis Brasla. Ļoti personiski

“Stāstīt par Vari ir tāpat, kā aktierim tēlot pozitīvos varoņus – neinteresanti. Labs, labs un vēl labāks...” Tomēr 25. aprīlī Varis Brasla svin apaļu jubileju, tāpēc kostīmu māksliniece Skaidra Deksne, kura ar režisoru kopā strādājusi astoņās spēlfilmās, mēģina atcerēties arī vēl citas krāsas režisora portretā.

Pastaiga ar Jonu Meku un citas Pasaules lietas

No 25.-28. aprīlim kinoteātrī “Kino Bize” notiek jau par regulāru Rīgas kinofestivālu spektra sastāvdaļu kļuvušais Rīgas Pasaules filmu festivāls, kura rīkotāji ir “Kino Bizes” pārstāvji (festivāla producente Ieva Lange) un kuratori no Igaunijas – Karlo Kubero, filmu autors un vizuālais antropologs, un Daniels Alens, arī filmu veidotājs. Atklāšanas seansa centrā 25. aprīļa vakarā - leģendārā kinopasaules personība Jons Meks un Viktora Freiberga ievadvārdi, bet pārējo festivāla piedāvājumu apskata kinozinātniece Zane Balčus.

“Humorists”. Nav smieklīgi

Ja filmā sieviete romantiskā ainā pēkšņi aizskrien uz tualeti un vemj, tas var nozīmēt tikai vienu – viņa ir stāvoklī. Ja filmā to pašu izdara vīrietis, tas var nozīmēt divas lietas – vai nu viņš ir piedzēries lopā un tā ir komēdija, vai arī viņam pēc brīža atklāsies vēzis un AIDS, un tad, skaidrs, tā ir drāma.

Pelnu sanatorija. Cita kino pusē

Pirms trim gadiem, Dāvja Sīmaņa pirmajai pilnmetrāžas spēlfilmai "Pelnu sanatorija" (2016) iznākot uz ekrāniem, Kino Raksti lūdza mani kā "lēnā kino / slow cinema" speciālisti to izanalizēt lēnā kino kontekstā. Pasūtītais raksts tagad ir izvērties arī par tā sauktās lēnās kritikas piemēru – kritiķis nekaunīgi atļaujas nepakļauties kinoindustrijas moloha prasībai ražot recenzijas tad, kad nepieciešamība pēc šādas ēsmas publikai ir vislielākā, un publicē savu apceri tad, kad iecerēto hipotēzi ir iespējams pierādīt.

Marta Elīna Martinsone. Neviens nav ne stulbs, ne inteliģents

Starp trīspadsmit režisoriem, kuru topošās filmas atbalstītas 2019. gada Nacionālā Kino centra filmu ražošanas konkursā, debitante ir tikai viena – Marta Elīna Martinsone, kura Latvijas kinovidē tieši pēdējā gada laikā iekarojusi uzmanību ar visdažādākajiem talantiem.

1906. Simtgadē ar popkorna turzu

Gandrīz pirms mēneša pie skatītājiem nonākusi pēdējā no Latvijas Simtgades filmām – Gata Šmita krimināldrāma “1906”. Filma jau gana plaši apskatīta no dažādām perspektīvām – īpašā (iespējams, pelnītā) nežēlastībā kritusi režisora piezīme, ka šī ir “džeku filma”, citi analizē vēsturisko patiesīgumu. Šī raksta autoram ir patīkamā privilēģija filmu apskatīt tad, kad šīs tēmas jau aprunātas un filmu redzējusi pietiekami daudzskaitlīga publika. Plānoju šo priekšrocību pilnasinīgi izmantot, tādēļ esiet brīdināti – spoileri "ziher" būs!

Vīriešu draudzība. "1906" un "Klases salidojums"

Visu šķietami plašo kinomākslas (tāpat arī literatūras un citu mākslu) tēmu un sižetu loku var reducēt uz dažiem pamatlielumiem, un viens no tiem ir “vīriešu draudzība”. Tieši vīriešu draudzības spēks un vājums, iespējams, ir vienīgais, kas kopīgs divām nesen iznākušām Latvijas filmām – Andreja Ēķa "Klases salidojumam" un Gata Šmita "1906".

Blakus. Events feisbukā un kas no tā iznāca

Režisores Alises Zariņas filmā „Blakus” satiekas visdažādākie aspekti – gan tā sauktā „dzīves ceturkšņa krīze”, kas raksturīga konkrētam vecumam, gan autentiska, pasaules kontekstā universāla un laikmetīga sievietes pieredze, gan Latvijas kino tradīciju atbalsis. Tomēr Zariņas gadījums ir unikāls ar to, ka atrast līdziniekus Latvijas kino vēsturē ir grūti. Viņa ir pati par sevi.

1906. Māja, ko uzcēla džeki 14

Režisors Gatis Šmits savu Simtgades filmu „1906” publiskajā telpā definē kā „džeku filmu”, bet kinozinātniece Inga Pērkone saskata, ka tā būvēta kā brīnumpasaka, kura precīzi iederas Latvijas brīvības cīņu melodrāmu rindā.

Filma "Blakus". Māksla salauzt žanru

Katram latvietim ir nācies atbildēt uz kaitinošo jautājumu: “Kur tu šogad svinēsi Jāņus?”. Uz šīs striktās sociālās konvencijas fona Alisei Zariņai ar komandu ir izdevies brīnums – organisks, ticams, smieklīgs un aizkustinošs stāsts par mīlestību, izvēlēm un pieaugšanu.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls