Elīna Reitere iesaka: Lora Malvija un feminisma stūrakmeņi

27.04.2016

2015. gadā apritēja 40 gadi, kopš žurnālā „Screen” tika publicēts kino pētnieces un režisores Loras Malvijas raksts „Visual Pleasure in Narrative Cinema”, kas laika gaitā ir kļuvis ne vien par vienu no visvairāk citētajiem rakstiem kino teorijā, bet arī par vienu no visbūtiskākajiem feministiskās kino teorijas stūrakmeņiem. Visa 2015. gada garumā notika dažādi pasākumi, lai atzīmētu šo notikumu. Kino Raksti piedāvā nelielu rakstu izlasi, ko „The Cronicle of Higher Education” šajā sakarā publicēja gada nogalē.

Īpaša uzmanība jāpievērš pašas Loras Malvijas skaidrojumam, raugoties no šodienas skatpunkta uz savu ievērojamo veikumu. Viņa uzsver, ka šī eseja jālasa kā sava laika dokuments 70. gadu vidus notikumu kontekstā – tā nebūtu varējusi rasties ne ātrāk, ne vēlāk. Taču vienlaikus saknes šim rakstam meklējamas pašas Malvijas attieksmē pret Holivudas kino, kuru viņa mīl un izbauda, taču tā vietā, lai ienirstu un aizmirstos kinofilmas piedāvātajā pasaulē, viņa kļuva par kritisku tās analizētāju.

Tekstus angļu valodā lasiet ŠEIT.

Kā papildinot Loras Malvijas domu, lasāms kino zinātnieka Tobija Millera (Toby Miller) raksts, kas skaidro Malvijas tēžu nozīmi 70. gadu kino teorijas kontekstā.

Drukāt rakstu

Drukāt rakstu bez attēliem

Saistītie raksti

01.12.2019

„Projām”. Ceļā uz totālo kino

„Projām”. Ceļā uz totālo kino

Franču kinokritiķis Andrē Bazēns bija pārliecināts, ka kinematogrāfijas attīstības mērķis ir „totālais kino” – filma kā perfekta realitātes i...

28.11.2019

„Lielais Kristaps”. Realitāte sākusi runāt

„Lielais Kristaps”. Realitāte sākusi runāt

Nacionālā kino balva „Lielais Kristaps” nu jau tradicionāli ne tikai sadala apbalvojumus filmu nozares labākajiem, bet arī sniedz iespēju vie...

18.10.2019

Riga IFF. Liberté / Brīvība: naktī, mežā, citur

Riga IFF. Liberté / Brīvība: naktī, mežā, citur

Katalāņu režisora Alberta Serras filma “Brīvība / Liberte” ir varbūt vislielākais izaicinājums šāgada Riga IFF programmā – režisors, kura dar...

14.10.2019

Nekas mūs neapturēs. Varbūt Vitgenšteins

Nekas mūs neapturēs. Varbūt Vitgenšteins

Filma “Nekas mūs neapturēs” ir tipisks “vīrieša skatiena” paraugs, kādu to redzējām 20. gadsimta klasiskajā Holivudā. Kur šajā stāstā ir viet...

Vai pieslēgties ar Facebook.com

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

„Valkātājs”. Par Pepiņu un citiem

Valkātāja tēls un stāsts ir arhetipisks – sākot jau ar Mozu un turpinot ar Ivanu Susaņinu –, bet Ivara Zviedra dokumentālā filma „Valkātājs” ir likumsakarīgs loks dialektiskas attīstības spirālē.

„Projām”. Ceļā uz totālo kino

Franču kinokritiķis Andrē Bazēns bija pārliecināts, ka kinematogrāfijas attīstības mērķis ir „totālais kino” – filma kā perfekta realitātes imitācija. Gints Zilbalodis ar filmu „Projām” pierāda, ka Bazēns ir maldījies – kino var būt kaut kas vairāk, nekā tikai realitātes attēlojums.

„Lielais Kristaps”. Realitāte sākusi runāt

Nacionālā kino balva „Lielais Kristaps” nu jau tradicionāli ne tikai sadala apbalvojumus filmu nozares labākajiem, bet arī sniedz iespēju vienā skatā aptvert šābrīža kopējo ainu Latvijas kinomākslā – plusus un mīnusus, tendences un problēmas, attīstības ceļus un iespējas. Arī šogad drīz pēc noslēguma ceremonijas Kino Raksti aicināja uz sarunu dažus „Lielā Kristapa” žūrijas pārstāvjus un vēl dažus citus ieinteresētus profesionāļus.

Slovēņu pieteikums “Oskaram” – taktilais kino

Starp apmēram 90 filmām, kas novembrī tiek demonstrētas Losandželosā kā dažādu valstu pieteikumi ASV Kinoakadēmijas balvai par labāko ārzemju filmu, Slovēniju pārstāv filma “Mīlestības vēsture / Zgodovina ljubezni”, kas jau pabijusi Rīgā kopā ar tās režisori Soņu Prosencu. Viņa uzskata – mēs pārāk ļaujamies filmām, kas balstītas literatūras tradīcijā un pieredzē, lai gan kinovaloda piedāvā daudz plašāku spektru.

„Dvēseļu putenis”. Ja viņu dvēseles būtu puķes...

„Cik braši puiši, daiļas meitenes un skaista tauta!” – var atkārtot kāda britu virsnieka pirms 100 gadiem teiktos apbrīnas vārdus arī attiecībā uz mūsdienu latviešiem – aktieriem un "Dvēseļu puteņa" masu skatu dalībniekiem vēsturiskos kostīmos. Un garo, nogurdinošo filmēšanas procesu tā dalībnieki acīmredzami uztvēruši kā zināmu pienākumu, sakņu sajūtas stiprināšanu, cieņas izteikšanu valsts izcīnītājiem. Tas nepaliek nepamanīts.

Varis Brasla. Par visu dzīvi

Nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā 2019. gadā saņem kinorežisors Varis Brasla, un varam apgalvot, ka Kino Raksti to paredzēja jau sen – 2004. gada žurnālā toreizējais redaktors Agris Redovičs jau bija sagatavojis plašu un detalizētu paša režisora stāstījumu „par visu dzīvi” – par to pašu, kas tagad novērtēta ar Nacionālo kino balvu. Plašākas publikas uzmanībai pārceļam šo vērtīgo kultūrvēsturisko materiālu digitālā formātā, bagātinātu ar līdz šim nepublicētām fotogrāfijām no Rīgas Kino muzeja krājuma.

Dvēseļu puteņa nacionālais atvēziens 3

Mēģinājums “iepresēt filmā” vērienīgi episku literāru darbu ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem kinomākslā, jo vissvarīgāk šādā gadījumā ir nepazaudēt galveno – nevis sižeta līnijas, epizodes un tēlus, bet stāsta plūdumu, jūtu vilkmi un karstu elpu.

Kira Muratova. Neesmu kaķis un neesmu Dievs

5. novembrī Kirai Muratovai būtu palikuši 85 gadi. Šis ir mans veltījums viņai nepiedzīvotajā jubilejā.

Jāks Kilmi. Gandrīz latviešu režisors

Igauņu superprofesionālis Jāks Kilmi šobrīd ir ļoti pieprasīts arī Latvijā – producenti viņu labprāt aicina savos projektos un „Lielais Kristaps” jau pat labākā režisora nomināciju piešķīris. Taču pirmoreiz Latvijas kinomīļu uzmanības lokā Jāks, kurš sevi sauc par „ideju dispečeru”, parādījās 21. gadsimta sākuma Arsenālos – kā izaicinošā un provocējošā „igauņu jaunā viļņa” autors.

„Karote”. Caur perfekcionisma prizmu

Lailas Pakalniņas filmu „Karote” pieņemts attiecināt uz dokumentālo kino, un patiešām – te nav ne inscenētu ainu, ne arī lomu atveidotāju. Tomēr dokumentālistikai vēlamā dzīves patiesība, lai gan šajā gadījumā neizsauc nekādas šaubas, izrādās izcelta aiz iekavām.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds

Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"

Foto kvartāls