Mūsdienu verdzība, dokumentāla un inscenēta

Latvijā uz kinoekrāniem nonāk spēlfilma „Oļegs”, stāsts par 21. gadsimtam absurdu, tomēr diemžēl aktuālu tēmu – mūsdienu verdzību –, un tēmas sāpīgo aktualitāti vismaz Eiropas mērogā pierāda arī kinomāksla. Piemēram, nesen Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma ietvaros Rīgā demonstrētā, Ungārijā uzņemtā dokumentālā filma „Kalpone gūstā / A Woman Captured”, kuras režisore Bernadeta Tuza-Ritere atbrauca satikties ar savas filmas skatītājiem. Filmas „Oļegs” režisors Juris Kursietis uzskata – viens no iemesliem, kāpēc tādas filmas top, ir autora dusmas, ka tāds kaut kas vispār var notikt. Tā nu Kino Rakstu rubrikā „Režisors intervē režisoru” sarunājas divi autori, kam nav vienalga.
Autors: Juris Kursietis


„Jelgava ‘94” – pusaudžu filma visām paaudzēm

Filmā "Jelgava ‘94" ir gandrīz visas „pusaudžu filmas / teen movie” žanra pazīmes – brīvības un pašidentitātes meklējumi, neizbēgamā sacelšanās pret veco, nejēdzīgo pasaules kārtību. Un – nē, filmas žanrisko piederību nemaina fakts, ka tā ļauj patīkami slīgt nostaļģijā arī daudziem tīņiem aiz trešā gadu desmita.
Autors: Žulijens Nuhums Kulibali


Riga IFF. Piecu filmu izlase

Rīgas starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF, 17.10. – 27.10.) ir izsludinājis pilnu programmu un seansu plānu, pēdējais laiks sākt plānot katram savu festivāla kalendāru. Piecas filmas savā izlasē Kino Rakstu lasītājiem piedāvā rakstnieks un pieredzējis kinoskatītājs Pauls Bankovskis.
Autors: Pauls Bankovskis


Spiegu filmu valdzinājums

Režisoru Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālā filma „Spiegs, kurš mans tēvs” atgādina par spiegu filmām vispār – kā specifisku kino žanru, kas, tāpat kā vesterns, atdzimst arvien no jauna. Atšķirība tikai tā, ka vesterns ir un paliks ierobežots vēsturiskajā laikā un vietā, bet spiegu filmas iet līdzi vēstures gaitai un to evolūcija ir visai atkarīga no politiskās konjunktūras.
Autors: Agris Redovičs


Kā Ivars Seleckis izglāba Latvijas dokumentālo kino

„Dokumentālā kino prestižs ir atkarīgs no tā, vai tiek veidoti darbi, kas atbilst publikas pieprasījumam. (..) Publicistiskās filmas bija dokumentālā kino eksistences jautājums, jo tās vārgās, slavinošās filmas neviens vairs neskatījās,” – apmēram tāda bija Latvijas kino situācija 20. gadsimta 70. gados, kad pie dokumentālā kino režijas ķērās līdzšinējais operators Ivars Seleckis. Un viņa filmas „Valmieras meitenes” (1970) un jo īpaši „Sieviete, kuru gaida?” (1978) kļuva par pagrieziena punktu Latvijas kino vēsturē, jo tās ar savu bezbailīgo sociālo aktualitāti izsauca ārkārtīgu ievērību sabiedrībā un radīja popularitāti dokumentālajam kino vispār.
Autors: Inga Pērkone


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi