Labs klimats Latvijā. Diskusija par Simtgades filmām

Kino tēlu apdzīvotība Latvijā ir kļuvusi daudz blīvāka, mēs vairs neesam uz vientuļas salas ar vienu filmu un tās dažiem varoņiem – tas ir viens no pozitīvajiem rezultātiem, ko jau atnesusi programma „Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, lai gan vēl nemaz nav beigusies – 2019. gadā redzēsim vēl divas filmas. Kādi šajā stadijā vēl ir rezultāti, pozitīvi un / vai negatīvi, kādi secinājumi, pieredze un mācības nākotnei – par to Kino Rakstu diskusijā spriež filmu nozares speciālisti, Simtgades filmu autori, izplatītāji, vērtētāji un skatītāji.
Autors: Kino Raksti


Kino Rakstu gada bilance – Namejs, Bille, Homo novus un citi

Gada pēdējā dienā ir tikai loģiski paskatīties pār plecu atpakaļ, un Kino Raksti savu gada notikumu topu veido no desmit rakstiem, kas izpelnījušies lasītāju vislielāko ievērību. Prieks redzēt, ka Kino Rakstu topā svarīgāko un lielāko vietu ieņem Latvijas kino – šogad tas nav provinciāli, bet vienkārši objektīvi!
Autors: Kino Raksti


Krievu savrupnieki Rīgas festivālā

Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) galveno balvu šogad saņēma režisores Natālijas Meščaņinovas spēlfilma „Pasaules sirds”; starp festivālā apbalvotajiem ir arī režisors Aleksandrs Fedorčenko ar filmu „Annas karš”. Abi kolēģi un domubiedri intervijā Kino Rakstiem stāsta, ka nepārdod idejas un nestrādā pēc pasūtījuma, bet meklē maksimāli autentisku patiesību visā, ko dara.
Autors: Kristīne Simsone


Veco ļaužu uzaudzinātie

Kino Rakstu rubrika „Režisors runā ar režisoru” jau atkal piedāvā atraktīvu sarunu ar provokatīviem jautājumiem pēc neparasta ´projekta” noskatīšanās. Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmā šogad bija iekļauta daudzos festivālos pabijusi filma „Vecmāmiņu projekts / Granny Project / Nagyi projekt”, kurā trīs mazdēli runā par vēsturi ar savām trim vecmāmiņām. Kino Rakstos filmas režisors Bālints Rēvēss sarunājas ar režisoru Ivaru Tontegodi par atšķirīgo un kopīgo.
Autors: Ivars Tontegode


Gadus mēra filmās

Labā dienas kārtībā ietilpst filma, pavisam skaidri atceros dienu, kad to sapratu. Tas bija bērnībā, todien ļoti sniga, mēs ar bērnudārza draugu viņa tēva uzraudzībā slidinājāmies pa kalniņu, tad gājām uz kino, pēc tam pie viņa mājās ēdām siltu kāpostu zupu. Ideāli. Un tagad – neskatoties uz to, ka pieaugušo dzīve ir iekārtota tā, lai atņemtu cilvēkam laiku skatīties kino, ar zināmu viltību izmanīties un noskatīties pāris filmas nedēļā liekas pašsaprotami.
Autors: Daniela Zacmane


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi