Pastaiga ar Jonu Meku un citas Pasaules lietas

No 25.-28. aprīlim kinoteātrī “Kino Bize” notiek jau par regulāru Rīgas kinofestivālu spektra sastāvdaļu kļuvušais Rīgas Pasaules filmu festivāls, kura rīkotāji ir “Kino Bizes” pārstāvji (festivāla producente Ieva Lange) un kuratori no Igaunijas – Karlo Kubero, filmu autors un vizuālais antropologs, un Daniels Alens, arī filmu veidotājs. Atklāšanas seansa centrā 25. aprīļa vakarā - leģendārā kinopasaules personība Jons Meks un Viktora Freiberga ievadvārdi, bet pārējo festivāla piedāvājumu apskata kinozinātniece Zane Balčus.
Autors: Viktors Freibergs, Zane Balčus


“Humorists”. Nav smieklīgi

Ja filmā sieviete romantiskā ainā pēkšņi aizskrien uz tualeti un vemj, tas var nozīmēt tikai vienu – viņa ir stāvoklī. Ja filmā to pašu izdara vīrietis, tas var nozīmēt divas lietas – vai nu viņš ir piedzēries lopā un tā ir komēdija, vai arī viņam pēc brīža atklāsies vēzis un AIDS, un tad, skaidrs, tā ir drāma.
Autors: Ilmārs Šlāpins


Pelnu sanatorija. Cita kino pusē

Pirms trim gadiem, Dāvja Sīmaņa pirmajai pilnmetrāžas spēlfilmai "Pelnu sanatorija" (2016) iznākot uz ekrāniem, Kino Raksti lūdza mani kā "lēnā kino / slow cinema" speciālisti to izanalizēt lēnā kino kontekstā. Pasūtītais raksts tagad ir izvērties arī par tā sauktās lēnās kritikas piemēru – kritiķis nekaunīgi atļaujas nepakļauties kinoindustrijas moloha prasībai ražot recenzijas tad, kad nepieciešamība pēc šādas ēsmas publikai ir vislielākā, un publicē savu apceri tad, kad iecerēto hipotēzi ir iespējams pierādīt.
Autors: Elīna Reitere


Marta Elīna Martinsone. Neviens nav ne stulbs, ne inteliģents

Starp trīspadsmit režisoriem, kuru topošās filmas atbalstītas 2019. gada Nacionālā Kino centra filmu ražošanas konkursā, debitante ir tikai viena – Marta Elīna Martinsone, kura Latvijas kinovidē tieši pēdējā gada laikā iekarojusi uzmanību ar visdažādākajiem talantiem.
Autors: Sonora Broka


Kaza kāpa debesīs. Īsā brīvība

Šodien, kad no kafijas pupiņām svaigi maltu kafiju var dabūt ik uz stūra un ne vienam vien tāda ir pieejama arī mājās, filma par 60. gadu kafejnīcu ar vienu no tolaik Rīgā retajām kafijas mašīnām ir kā pārvietošanās uz citu planētu. Galvenā, šeit, protams, ir laika un sabiedriskās apziņas izmaiņu distance, un filmas režisore Laima Žurgina, to labi apzinoties, šo metaforu – skatu uz zemeslodi no mēness – patiešām arī izmanto kā kadru, uz kura parādās filmas nosaukums.
Autors: Toms Zariņš


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi