Māris Rudzītis. Personiski atbildīgs

„Vai tad var ierakties kā skudra tikai skuju un zariņu pārvilkšanā no viena koka uz otru?” Un - "izlaist tikai ražošanas vienības ir par maz, biedri. Nevis ražošanas vienības mēs veidojam, bet gan savu latviešu kinomākslu savā mazajā republikā!” Kaismīgais nacionālā kino patriots, ar analītisku prātu un asu mēli apveltītais kinooperators Māris Rudzītis (19.12.1932. – 24.07.1973.) ir viena no būtiskākajām personībām Latvijas kinovēsturē. Viņš nodzīvoja tikai četrdesmit vienu gadu, toties spilgti un vērtīgi. 2017. gada 19. decembrī Mārim Rudzītim aprit 85.
Autors: Kristīne Matīsa


Kinogalerijai - 25!

Hičkoka filmu programmas otrajā dienā rīkotāji gribēja atcelt pasākumu, jo Kinogalerijā vienkārši nebija skatītāju, bet trešajā dienā publika kinoteātri gāza apkārt. Tas bija pirms apmēram 25 gadiem. Caur ērkšķiem un klinšu krāvumiem kādreizējā Kinogalerija un tās saimnieki, Aīda un Juris Zviedri, ir izcīnījušies līdz šodienai un jau kopš rudens ar labu filmu programmām svin jubileju.
Autors: Kristīne Briede


Lietainas dienas un vēja kūkas

Viens no pasaulē atzītākajiem animācijas vēsturniekiem un pētniekiem, vairāk nekā 20 animācijas grāmatu autors un redaktors Džanalberto Bendaci (Giannalberto Bendazzi) šoruden bija ļoti priecīgs – viņš beidzot ieradās Rīgā. Un priecīgi bija Latvijas studenti, kuriem augstskolas nepiedāvā īpašus kursus animācijas vēsturē, priecājās ar Latvijas animatori, Džanalberto draugi.
Autors: Ieva Viese-Vigula


Igauņu svingeri tracina kritiku

Režisora un producenta Andreja Ēķa veiksmīgā biznesa ideja uzņem apgriezienus – Latvijā radītajai filmai “Svingeri” ir uzņemta un novembrī pirmizrādīta igauņu versija, 1. janvārī startēs ukraiņu “Svingeri”. Pagaidām “recepcijas modelis” visur līdzīgs – skatītāji plūst straumēm, kases rekordi krīt, kinokritiķi šausmās plēš matus. Kino Rakstos – kinokritiķes Mārjas Hindoallas viedoklis par igauņu filmu.
Autors: Mārja Hindoalla


Cīņa par Eiropas „Oskariem”

Berlīnē jau 30. reizi tiek pasniegtas Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balvas, ko mēdz dēvēt arī par Eiropas Oskaru. Principi ir līdzīgi, kā Amerikas kinobalvai – par labākajām Eiropas filmām un kinoprofesionāļiem 22 kategorijās balso vairāk nekā 3200 Eiropas Kinoakadēmijas biedri, ieskaitot 14 Latvijas pārstāvjus, bet pati ceremonija veidota kā izklaidējoši spožs sarkanā paklāja šovs.
Autors: Astra Zoldnere


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi