Koslika pēdējā Berlināle

„Es aizeju kā laimīgs cilvēks,” teica Dīters Kosliks (Dieter Kosslick), aizvadot 69. Berlināli, kuras vadības groži astoņpadsmit gadus bija viņa rokās. Koslika ēru īsumā varētu raksturot ar vācu kino atgriešanos festivālā, demokrātisku vaibstu piešķiršanu šķietami elitāram pasākumam un plašas publikas piesaistīšanu. Redzēsim, vai viņa leģendārā hūte nonāks Kino muzejā...
Autors: Anita Uzulniece


Gadsimta cīņa ir sākusies. Arī Latvijā

Februāra rosīgo kinodzīvi Latvijā pēkšņi pārsteidza pērkons no skaidrām debesīm – uzņēmums „Forum Cinemas” paziņoja, ka izņem no kinoteātra „Kino Citadele” repertuāra divas Latvijas filmas – Andreja Ēķa komēdiju „Klases salidojums” un Latvijas / Igaunijas kopražojuma ģimenes filmu „Lote un pazudušie pūķi”. Tas nozīmē, ka arī līdz Latvijai nonākusi cīņa, kas jau dažus gadus risinās citur pasaulē, – tāpat kā pirms gadiem sešdesmit, kad neviens nebija drošs, vai kinoteātri izdzīvos cīņā ar jaunizgudroto televīziju, šobrīd digitālā revolūcija saasinājusi konkurenci starp kinoteātriem un interneta tiešsaistes platformām.
Autors: Kristīne Matīsa, Elīna Reitere


Lotes ceļojums dziļumā

Lotes filmu attīstība virzās no haotiskā un pārsātinātā uz skaidro un vienkāršo – viss mazliet no otra gala, bet tas ir normāli, jo tā jau ir Lote no neprognozējamā Izgudrotāju ciema! Bet, kā filmas izskaņā pauž arī Lotes gudrie un mīlošie vecāki – bērns nepiedzimst par izgudrotāju, vispirms viņam ir jāļauj daudz un kārtīgi izspēlēties.
Autors: Santa Remere


Pieminot Šūru

“Šūrs kinostudijā bija visizpalīdzīgākais,” tā savulaik rakstīja režisors Aivars Freimanis, kurš savos humoristiskajos stāstos iemūžinājis daudz un dažādus kinostudijas laika piedzīvojumus. 1985. gadā piefiksētais stāstiņš „Ceļojums ar burku” ir veltīts tikai un vienīgi Šūram – operatoram Modrim Resnajam (16.03.1935.- 16.02.2019.), kura piemiņai te šo stāstu pārpublicējam.
Autors: Kino Raksti


Ozons, Dievs un Baznīca

Berlināles Sudraba lāci saņēma franču režisors Fransuā Ozons par filmu „Dieva žēlastība / Grâce à Dieu” – savai līdzšinējai radošajai dzīvei pilnīgi neraksturīgu darbu, kura centrā nav sievietes un vēstījuma fokuss ir vairāk sociāli aktuāls, nekā mākslinieciski pārsteidzošs. Filma, kuru 20. februārī sāk demonstrēt Francijā, ir tematiski ļoti būtiska arī Latvijai, jo arī šeit katoļu baznīcas mācītājus mēdz apsūdzēt mazu zēnu izmantošanā.
Autors: Dāvids Zalāns


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi