Jānis Ābele: 1994 – ad infinitum*

Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) konkursa skatē ir pārsteigums – jauna Latvijas režisora pilnmetrāžas spēlfilmas pirmizrāde. Lai gan Jānis Ābele medijos visvairāk aprakstīts kā Jāņa Joņeva romāna “Jelgava ‘94” ekranizētājs, viņa pirmā “lielā filma” tomēr ir cita – “Septiņi miljardi gadu pirms pasaules gala”, seanss 25. oktobrī.
Autors: Žulijens Nuhums Kulibali


Riga IFF „Popkorna Venēra” – sievietes satricina

Šāgada Rīgas starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF) veltījis atsevišķu programmu kinorežisorēm sievietēm - “Popkorna Venēra”. Un ne jau tāpēc, ka sievietes veidotu savas filmas uz kādas citas planētas, atšķirībā no vīriešiem kinorežisoriem, kuri rosās tepat uz Zemes. Programmā pārstāvētās režisores Dorotija Ārznere, Liliāna Kavāni, Anjēze Varda, Klēra Denī un Barbara Alberta nepūtīs skatītājiem acīs miglu ar romantiskām komēdijām, bet uzkarsēs un satricinās skatītāju prātus.
Autors: Signe Birkova


Putina liecinieki. Intīmās vietas

Vitālija Manska dokumentālā filma „Putina liecinieki” ir unikāls dokuments, kas fiksē mūsdienu Krievijas amorālās vēstures sākumu, un laika distance piešķir šai liecībai dokumentālajam kino netipisku telpiskumu. Kopš vasaras, kad filma saņēma Kristāla globusu Karlovi Varos kā labākā dokumentālā filma, tā jau uzaicināta piedalīties vairāk nekā 15 festivālos. Starp tiem būs arī speciālseanss Rīgas starptautiskā kinofestivāla (RigaIFF) programmā 23. oktobrī.


Autors: Zāra Abdullajeva


Homo novus. Līdz Anšlavam un atpakaļ

Es ļoti gribētu varēt kā Kurcums – no trepjaugšas uz visiem noskatoties, visas kopsakarības saprast un izspēlēt savas recenzijas labā. Šis tas jau ir labi redzams – konkrēts iemesls, kāpēc Annas Vidulejas filma “Homo novus” dara skatītāju laimīgu; filmas autoru un rakstnieka sadarbības simbiozē balstīta jaunradīšana; trīs pārsteidzoši aktierdarbi un Holivudas zelta laikmetam raksturīga ekrāna proporcija…
Autors: Elīna Reitere


Homo novus. Teorētiķa traģikomēdija

“Jāatzīmē, ka kino māksla vispār ir simboliska,” raksta 30. gadu Rīgā plaši pazīstamais un respektētais mākslas teorētiķis Visvaldis Peņģerots (1897-1938), viens no Anšlava Eglīša romānā “Homo novus” tēlotā Kurcuma prototipiem. “Kino var grozīt ne tikai perspektīves likumus, viņš var pārveidot arī laika jēdzienu,” un Annas Vidulejas filma to apliecina.
Autors: Inga Pērkone


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi