„Cahiers du Cinéma” pēdējie svētki

Pirms vispasaules ārkārtas stāvokļa izsludināšanas kino sabiedrību pāršalca ziņa par leģendārā franču kinokritikas žurnāla „Cahiers du Cinéma / Kino burtnīcas” redakcijas gatavošanos demisijai. Reaģējot uz īpašnieku nomaiņu, žurnālisti zvanīja trauksmes zvanus par redakcionālās neatkarības apdraudējumu un kritikas vides degradāciju. Man laimējās apmeklēt „Cahiers” publisko diskusiju un tikt pie pēdējā līdzšinējās redakcijas veidotā numura, kas pilnībā veltīts kritikai. Turpmākās rindas ir retrospektīva reportāža par pasākumu un aprīļa numura saturu, par redakcijas demisiju un „Cahiers” skatu uz kritiku šodienas Francijā.
Autors: Līga Požarska


Džins ticis brīvībā. Kinoindustrijas digitālā dzīve

Divu mēnešu laikā virkne filmu festivālu un dokumentālo filmu forumu operatīvi pārcēlušies uz digitālo vidi. Vai „jaunajā realitātē” paliksim arī turpmāk, atklājot arvien jaunus tiešsaistes plusus, vai tomēr nepacietīgi gaidīsim iespēju atgriezties, kur bijām?
Autors: Zane Balčus


Maijs Ķeipenē. Pie Augusta

Maijā Ķeipenē virmo ne tikai pavasaris. Tur atkal skaidri materializējas doma, ko iedēstīja kinoforuma "Arsenāls" dibinātājs Augusts Sukuts (1947-2017), – par to, ka visi lielie gari vienmēr ir tepat. Aizsūti pastkarti Eizenšteinam, piezvani Čaplinam, ieskaties Potjomkina akā, izskaiti 24 kadrus sekundē, pasēdi pie Milžu galda – arī ar Augustu, kuram maijā atkal dzimšanas diena. Un atceries, ka nebūt ne visam šajā pasaulē ir jābūt izmērītam ar lietderības koeficientu.
Par to, kas ir Ķeipene, – fragmenti no grāmatas “Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture” un Agneses Zeltiņas fotoceļojums 2020. gada maija sākumā.

Autors: Kino Raksti


To nezināja pat Klusā Gerda

“Es nevaru klusēt. Es gribu liecināt, ka ir uzņemts pravietisks darbs,” raksta kinokritiķis Agris Redovičs, "Kino Rakstu" uzdevumā noskatījies Jevgeņija Paškēviča spēlfilmu “Ko zina Klusā Gerda”. Lasām tālāk – cerībā, ka šī būs viena no pirmajām pirmizrādēm kinoteātru rudens sezonā.
Autors: Agris Redovičs


Karš un sieviete Jāņa Streiča filmās

Paradoksāli, ka tieši režisors Jānis Streičs ir vairākkārt pievērsies kara tēmai, labi saprotot, ka šīs filmas nekad neizraisīs tādu publikas interesi, kā viņa tautiskās vai romantiskās komēdijas. Tomēr varbūt tieši šī apziņa palīdzēja režisoram atbrīvoties no nepieciešamības patikt publikai, tā vietā meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus, Latvijas un padomju kino kontekstā novatorisku kino valodu.
Autors: Inga Pērkone


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi