Skatīties seriālu – kā grāmatu lasīt

Seriāli, kādreizējā „plebeju izklaide”, jau sasnieguši līmeni, ko pieņemts atzīt par kinomākslu, un arī salīdzinājumā ar grāmatu lasīšanu seriāls vairs daudz neatpaliek, lai gan tradicionāli „filmas un citas bildes” tikušas nostumtas uz daudz zemāku vietu „izziņas panteonā”.
Autors: Kārlis Vērpe


Atpakaļ kinoteātrī. Kinoskatītāja pašapziņa un jauni rituāli

Ārkārtas situācijas ierobežojumiem pamazām atkāpjoties, varam atgriezties pie senāk pašsaprotamiem ieradumiem – piemēram, pēc divu mēnešu pārtraukuma atkal aiziet uz kino. Rīgā pirmais kinoseansus atsāka rīkot kinoteātris „Splendid Palace”, kur šobrīd iespējams izbaudīt pilnīgi neparastu kinoskatīšanās pieredzi, kā to rāda Agneses Zeltiņas fotogalerija. Un Elīnu Reiteri tas iedvesmo uz pārdomām par kinoskatītāja pašapziņu un konceptuālām atšķirībām vizualitātē, pēc pandēmijas dronu superkopplāniem atgriežoties kinozālē, kur pasauli sakārto kinoskatītāja acs.
Autors: Elīna Reitere, Agnese Zeltiņa


"Ekrāna skatuve". Ko mēs agrāk nezinājām

Strīdos par to, kā stāstīt vēsturi, Latvijā bieži nākas sastapties ar pārliecību, ka pētniekam jāraksta absolūti neapstrīdama „objektīvā patiesība”. Taču kinozinātniece Inga Pērkone savā sestajā grāmatā „Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino” arvien pārliecinošāk pierāda, ka novitāte ne vienmēr meklējama jaunu faktu atklāšanā, drīzāk šo faktu izkārtošanā aizraujošā un pamatotā stāstā ar izvērstu pierādījumu.
Autors: Elīna Reitere


„Laulības stāsts” un citas šķiršanās

Šķirties ir sāpīgi, nejēgā skumji un dārgi, tomēr vismaz no malas šķiršanās ir dramaturģiski aizraujoša – ne velti šī ir viena no kinematogrāfijā visbiežāk izspēlētajām attiecību figūrām, kā to rāda arī „Laulības dzīves ainas” (1973) vai „Krāmers pret Krāmeri” (1979). Zīmīga loma visās šajās filmās ir advokātiem vai (tas nav mazsvarīgi!) advokātēm.
Autors: Daniela Zacmane


Mācību konstruktors “DAU”

“Pirmais kinoprojekts par izolāciju, uzņemts izolācijā, cilvēkiem, kas sēž izolācijā…” – tā režisors Iļja Hržanovskis saka par savu apjomīgo filmētā materiāla komplektu “DAU”, kas tiešsaistē pa daļām šobrīd “nāk” pie skatītājiem. Filma “DAU. Nataša” Berlinālē saņēma Sudraba lāci, bet tā ir tikai aisberga virsotne. Dziļāk slēpjas dīvaina kombinācija no realitātes šova, neticamām detaļām un totalitārisma atmosfēras…
Autors: Ilmārs Šlāpins


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi