Viens no iemesliem, kādēļ ir patīkami apmeklēt Boloņā notiekošo festivālu „Il Cinema Ritrovato“, ir iespēja nonākt situācijā, kad vakara seansam jāizvēlas – iet skatīties restaurētu Fellīni „Amarkordu“, pirms kura rāda Džuzepes Tornatores atlasītus un samontētus fragmentus no filmas izmēģinājuma kadriem; vai varbūt izvēlēties Žaka Bekēra „Caurumu“ vai Čaplina „Modernos laikus“ ar orķestra pavadījumu, turklāt vēl brīvdabas seansā. Saprotu, ka ikdienā Rīgā šādā situācijā nenonākšu, jo šī tomēr ir festivāla programma, tomēr ceru, ka sagaidīsim vismaz tādu laiku, kad pie mums būs kinoteātris, kurā regulāri rāda filmas ārpus aktuālā kinorepertuāra. Kamēr tā nav, reizi gadā jābrauc uz Itāliju!
Autors: Zane Balčus
Kinorežisors Aleksejs Germans vecākais savā mūžā (1938-2013) uzņēma tikai piecas, toties padomju kinomākslas kontekstā ārkārtīgi būtiskas filmas, turklāt visas – melnbaltas. Melnbaltā estētika bija viens no faktoriem, kas iezīmēja viņa māksliniecisko vienpatību un padomju kino telpā iedalīja Germanam savrupa, pret sistēmu vērsta režisora vietu. Tas bija konceptuāli, un šo konceptu izpētījusi Zane Timoņina, analizējot melnbaltās estētikas funkciju Germana pēdējā filmā „Grūti būt Dievam / Трудно быть Богом”, kas tapa 14 gadus (bet pirmo scenāriju šai brāļu Strugacku romāna ekranizācijai Germans uzrakstīja jau pirms 48 gadiem) un var tikt analizēta arī kā Germana pirmsnāves vēstījums cilvēcei.
Autors: Zane Timoņina
No 21. jūlija kinoteātrī „Kino Bize” sākas „retro-festivāls” – klasisku spriedzes filmu jeb „bojeviku” parāde. Par žanra būtību, spilgtākajiem paraugiem un loģisko pagrimumu raksta programmas sastādītājs Arturs Zavgorodnijs.
Autors: Arturs Zavgorodnijs
Fotoreportāža no Latvijas Simtgades programmas dokumentālās spēlfilmas "Mērijas ceļojums" pirmajām filmēšanas dienām.
Autors: Agnese Zeltiņa
Sekojot Kristīnes Želves ierosinājumam, lai par Karlovi Varu filmām pastāsta kāds cits, kas vairāk paspējis redzēt, Kino Raksti dod vārdu kinokritiķei Anitai Uzulniecei.
Autors: Anita Uzulniece
