Kaut Dāvja Sīmaņa filmas "Pelnu sanatorija" sižets ir saistīts ar Pirmā pasaules kara notikumiem, būtu naivi uzskatīt šo filmu tikai par vēsturisku, jo tās darbības vide un laiks, kas atsvešināti no mūsdienām un no šodienas skatītāja pieredzes, ir ne tikai stāsts par pagātni, bet par atstumtību, izolētību, cinismu un galēju vientulību, ko neizbēgami izjutis ikviens un bez kā dzīve vispār nav iespējama. Atļaušos cinisku piezīmi - tikai galēji aprobežots cilvēks spētu deklarēt, ka dzīvot nozīmē bezrūpīgi baudīt nebeidzamas laimes mirkļus un no piedzimšanas līdz kapa malai valda baudpilna idille.
Autors: Viktors Freibergs
"Pelnu sanatorijas vide, protams, nav dokumentāli reāla, tur materializējas tas, ko mēs domājam par šo laiku," dienu pirms pirmizrādes saka Dāvja Sīmaņa filmas māksliniece Kristīne Jurjāne intervijā portāla "artterritory.com" krievu sadaļas redaktoram Sergejam Timofejevam un stāsta par to, kā interjeros izmantojuši tamborētus aizkarus, kas pat varbūt neparādās kadrā, tomēr maina gaismas materialitāti un asumu telpā...
Izcilā kinorežisora Herca Franka (1926-2013) 90. jubilejas laikā „Kino Raksti” atgādina, ka Franks bija arī viens no teorijā spēcīgākajiem Latvijas dokumentālistiem, publicists un rakstnieks ar tēlainu domāšanu un spēju kinoteorijas elementus pārvērst precīzās metaforās – kā, piemēram, šī, kurā Franks dokumentālā kino pamatelementu – faktu – salīdzina ar vērsi un ar konkrētiem piemēriem apraksta piecus variantus, kā dokumentālists var izrīkoties ar šo vērsi. Iedzīt aizgaldā vai kautuvē, izmantot cirka priekšnesumam vai korridai... Un piektais paņēmiens, kurš autorā izraisa vislielāko cieņu...
Autors: Hercs Franks
18. janvāra rītā pulksten 7:09 "Kino Raksti" saņēma īsziņu no režisora Jāņa Streiča: "Pirms 40 gadiem – 1976. gada 18. janvārī – kinoteātrī “Rīga” (tagad “Splendid Palace”) notika filmas “Mans draugs – nenopietns cilvēks” pirmizrāde."
Autors: Kino Raksti
Producents Gints Grūbe savā jaunajā blogā par kontrastiem – par Berlīni 2015. gada decembrī un 2016. gada februārī, par Agnešku Holandu un Alvi Hermani, "Melānijas hroniku" un "Mein Kampf"…
Autors: Gints Grūbe
