Divi no paralēlās pasaules

Piektdien, 10. februārī, pulksten 21:00 kinoteātrī „K.Suns” paredzēts īpašs seanss, divu jaunu režisoru spēles īsfilmas – Konstantīns Ņedošivins un Maksims Lazarevs piedāvā filmu programmu „Zvaigžņotās debesis”. Ieeja, starp citu, bez maksas, un jauniem režisoriem skatītāju uzmanība ir ļoti nepieciešama.

Latvijas kino apskatnieka visai vienmuļajā dzīvē, kur visu režisoru rokraksti jau daudzmaz pazīstami, par visām topošajām filmām dzirdēts gadu gadiem, kamēr tās top, un ir apmēram skaidrs, kas beigās sagaidāms, šādi pēkšņie kinoseansi „no paralēlās pasaules” ir zināms atsvaidzinājums. Ne vienmēr garantēti lielisks, reizēm labi vien ir, ka mēs nezinām, kas notiek „tur, ārā”, bet gadās arī patīkami pārsteigumi.
Starp citu, pārsteigums pirmkārt jau par to, ka tāda paralēlā dzīve vispār ir, ka jauni entuziasti atrod laiku, enerģiju, kompāniju un pat naudu, lai uzņemtu filmas, vismaz iesākumā iztiekot bez oficiālajiem finansēšanas avotiem. Lai gan tas varbūt ir „koks ar diviem galiem” – kamēr paralēlajā pasaulē entuziasti filmē par savu naudu, tikmēr Nacionālā Kino centra īpaši rīkotajā debijas filmu konkursā dažu gadu garumā ideju konkurence nezin kāpēc kļuva arvien bēdīgāka, kamēr izsīka pavisam.

Kadrs no Maksima Lazareva filmas "Maskarāde"

Tomēr pieņemsim, ka šī ir lietu dabiskā kārtība – spurainam pusaudzim nav jāstaigā lietišķā uzvalciņā, jaunam dzejniekam nav pirmie dzejoļi uzreiz jāizdod grāmatā un jaunam režisoram nav savām pirmajām idejām uzreiz jāpieprasa valsts finansējums. Taču jaunam režisoram ir noteikti arī pirmās idejas jāpārbauda pie skatītāja, galu galā kino sāk dzīvot tikai tad, kad satiekas ar skatītāju, un tādam nolūkam šāds kinoseanss ir ļoti svarīgs. Vēl labāk būtu, ja starp skatītājiem būtu ne tikai režisoru draugi un radi ar savu beznosacījumu labvēlību, bet arī kritiskāki prāti ar spēju skatīties daudzmaz objektīvi.

Iemīlēšanās, sapņi un mistika

Seansa garākā filma, kas devusi nosaukumu visam īsfilmu vakaram, ir režisora Konstantīna Ņedošivina Zvaigžņotās debesis, diplomdarbs Latvijas Kultūras akadēmijā, Pētera Krilova vadībā. Šo rindu autorei kā smags slogs uz sirdsapziņas guļ apsolījums un arī patiesa vēlēšanās uzrakstīt par visām LKA diplomandu filmām, kas trīs dienu maratonā tika demonstrētas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2016. gada novembrī – tur patiešām bija daudz uzmanības vērtu filmu, un par jaunu režisoru darbiem ir jāraksta un jārunā, tāpēc apsolījums netiek norakstīts.

Konstantīna Ņedošivina filmas šajā programmā nebija, diplomdarbs ir pabeigts vēlāk, tomēr viņš nāk no tās pašas kompānijas; 2015. gada nogalē turpat kinoteātrī K.Suns tika demonstrēta LKA maģistrantu filmu skate Pirmās pankūkas, kur bija iekļauts arī Ņedošivina kursadarbs Elektrostacija.

Toreiz iegūtais pirmais iespaids par režisoru kā visai romantiskas dabas jaunekli saglabājas arī pēc filmas Zvaigžņotās debesis, īpaši vēl izlasot anotāciju, kur uzzinām, ka filmas iedvesmas avoti ir „iemīlēšanās, sapņi un leģendārais mistikas seriāls Twin Peaks”. Neesmu nekāda lielā Deivida Linča daiļrades speciāliste, bet man šķiet – atsauce uz Twin Peaks tomēr prasītu filmā Zvaigžņotās debesis vairāk viegluma, elegances un aizplīvurojuma;

turklāt jāatceras, ka „noslēpumainība visas filmas garumā” nav gluži tas pats, kā „neko nevar saprast, kas tur vispār notiek”.

Protams, tik traki nav, apmēram jau var saprast, un skatītājs vismaz vienā momentā acīmredzami saprot pat vairāk, nekā filmas galvenais varonis, vecmāmiņas (Dace Eversa) dievinātais mazdēls Ivars (Mārtiņš Zariņš). Ja nu vienīgi visai karikatūriskā automehāniķu pārīša absolūtais ļaunums šķiet pārspīlēti nemotivēts – daudzmaz saprotams un vismaz teorētiski attaisnojams tas ir tikai pašā sākumā, kad dabū ciest Andreja Možeiko epizodiskais vilciena kontrolieris.

Izdomāšu stāstu apkārt

Patiesībā vislabprātāk filmu "Zvaigžņotās debesis" gribētos uztvert kā netiešu pašironiju par gluži tāda paša jauna režisora pirmajiem mēģinājumiem kinodruvā. Uz to vedina gan galvenā varoņa divreiz lepni izteiktais apgalvojums, ka viņš ir pabeidzis kinoskolu un tuvākajā nākotnē gribētu uzņemt filmu, gan vēl jo vairāk finālā uznirstošais dīvainais tēls ar dzejnieka frizūru, butaforiskām ūsām un uzsvērti vecu kinokameru.

Filmas plakāts un aktieri - no kreisās Dace Eversa, Mārtiņš Zariņš, Oskars Morozovs, Alise Danovska, Kristīne Belicka, Alise Broka

Varbūt nav nemaz te ko minēt, galvenais varonis taču nupat satiktajai meitenei saka – es mūs abus ielikšu savā filmā, tikai izdomāšu kādu stāstu apkārt. Nu, un izdomāja arī – pietiekami sarežģītu, lai būtu, ko ņemties 40 minūtes, tomēr brīžiem diezgan frāžainu, pat ja klišejas varam norakstīt uz parodijas rēķina.

Piemēram, gluži kā parodija (vai anotācijā minētā groteska?) izskatās galvenā varoņa māsas Birutas paģiru murgi ar Oskara Morozova tēlotā Kalvja spokošanos, lai gan visumā, starp citu, tieši Alises Danovskas tēlotā Biruta ir varbūt labākais aktierdarbs šajā filmā – vismaz ar visplašāko amplitūdu un dažādiem uzdevumiem.
Savukārt Kristīnes Belickas pavisam epizodiskā parādīšanās liek tomēr atkal cerēt, ka aktrise atgriezīsies uz kinoekrāniem ar lielākiem un aizraujošākiem izaicinājumiem savam talantam un, kā mēdz teikt, vizuālajiem dotumiem. (Jāatgādina, ka Belicka nav tikai Ēķa Svingeru zvaigzne ar lielisku figūru, ko nav kauns rādīt apakšveļā uz balkona; viņas kinodebija Ināras Kolmanes ilgi tapušajā spēlfilmā Mona (2012) bija ļoti labs pieteikums kinoaktrises karjerai).

Kristīne Belicka filmā "Zvaigžņotās debesis"

Vēl pieminēšanas vērts ir operatora darbs (galvenais operators Ritvars Bluka, operatori Ņikita Korņevs un Elīna Matvejeva) – īpaši filmas sākumā, kur pavīd epizodiska interese par dažādiem neparastākiem rakursiem. Tomēr uz filmas beigām tāda operatoru interese atslābst, tāpēc viens kameras kūlenis omītes virtuvē tā arī paliek vienīgais un tāpēc izskatās diezgan pašmērķīgs.

Toties ļoti interesanta ir konceptuālā filmas daļu ieturēšana atšķirīgās toņkārtās, un šeit, atšķirībā no visparastākā stereotipa, kur pagātne vai sirrealitāte ir melnbalta, bet tagadne un realitāte krāsainas, viss nav tik viegli nolasāms.

Puisis, kurš klusē

Otrs režisors šajā īsfilmu vakarā ir Maksims Lazarevs, kurš Latvijas kino skatītājiem jau pazīstams kā aktieris – viņš tēloja galveno lomu režisora Aika Karapetjana bezbudžeta šausmu filmā M.O.Ž. (2014) un par šo sniegumu pat tika nominēts Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvai kā viens no labākajiem aktieriem (kopā ar Ulrihu Matesu un Vili Daudziņu!). Karapetjans Maksimu atrada jau aktieru atlasē savam diplomdarbam Riebums (2007) , un Lazarevs nospēlēja galveno lomu šajā īsfilmā, kas savukārt 2007. gada Lielajā Kristapā tika atzīta par labāko studentu filmu.

Maksims Lazarevs režisora Aika Karapetjana diplomdarbā "Riebums" (2007)

Interesanti, ka abas Lazareva lomas Karapetjana filmās var raksturot kā “puisis, kurš klusē”, un arī paša Maksima kā režisora filmām (Kvadrāts, Maskarāde un arī programmā neiekļautā, bet tīmeklī atrodamā īsā anekdote Ideālais randiņš / Perfect Date) teksta praktiski nav. Tas tīri subjektīvi šķiet milzīgs pluss – kino taču ir vizuāla māksla, turklāt neveikls vai pārāk patētisks teksts var sabojāt pat vislabāko un dabiskāko epizodi (kā tas diemžēl brīžiem gadās filmā Zvaigžņotās debesis). Protams, ne jau vienmēr filmas bez teksta ir automātiski labākas par filmām ar tekstu, tomēr tās demonstrē režisora prasmi iztikt ar ierobežotākiem izteiksmes līdzekļiem un akcentēt filmas vizualitāti.

Maksims Lazarevs Aika Karapetjana filmā "M.O.Ž."

Tieši Maksima Lazareva filmu vizuālais risinājums un domu gājiens man liek meklēt kaut kādas paralēles tajā raksta sākumā minētajā “paralēlajā pasaulē”, no kuras ik pa laikam uznirst iepriekš nedzirdētu jaunu režisoru vārdi. Varbūt sakritība, ka visi šie uzvārdi ir krieviski – 2016. gada Lielajā Kristapā spēles īsfilmu kategorijā pēkšņi sevi spēcīgi pieteica režisori Daniils Silovs un Pjotrs Bombins, katrs izpelnoties pa vienai nominācijai kategorijā Labākā īsmetrāžas spēlfilma.

Kadrs no Daniila Silova filmas "Vienreizējā" (2016)

Tieši Daniila Silova futūristiskā fantāzija Vienreizējā / Disposable Darling, kuru Kino Rakstos analizēja Dmitrijs Rancevs, šķiet stilistiski ļoti līdzīga Maksima Lazareva filmām – tāda glamūra pasaule, kur ārkārtīgi būtiska nozīme ir “brendiem, trendiem un butikiem”, t.i., vienai noteiktai estētikai, kur skaists ir tas, kas parasti tiek pasniegts kā skaists glancētajos žurnālos – augsti papēži, rūpīgi epilētas kājas, mati kā šampūna reklāmā, skatiens kā acu pilienu reklāmā, dārgu audumu spīdums un slaida sieviete spilgti sarkanā kleitā (konkrēts tēls gan Daniila Silova filmā, gan Maksima Lazareva Kvadrātā). Uz šādu domāšanu norāda pat filmas Maskarāde sižets, kur abi filmas varoņi no rīta pie spoguļa “uztaisa seju”, rūpīgi sekojot paraugiem no modes žurnāliem izplēstās lapās.
Prieks redzēt, ka Maskarādes ietvaros šī glamūra pasaule tiek apspēlēta ar zināmu ironiju, uz to pat balstīta sižeta anekdote, savukārt Kvadrāta fināls liek jautāt – vai tiešām mūsdienās kāds vēl domā, ka sieviete sarkanā kleitā, ar cieši saglaustiem matiem un mundštuku rokā ir nopietni uztverama kā fatāls, nevis banāls tēls?

Kadrs no filmas "Kvadrāts"

Šajā brīdī režisoram Lazarevam ironijas pietrūkst, lai gan citādi humora izjūta piemīt gan – ja seansā jums tās šķiet par maz, vēlāk uzmeklējiet tīmeklī Maksima Lazareva piecminūšu joku Perfect Date (video ŠEIT.)

Būsi bagātāks

Rezumē un atbilde uz praktisku jautājumu – vai ir vērts tērēt vakaru un iet skatīties nepazīstamu režisoru filmas, ja neviens no viņiem nav jums ne rads, ne draugs, ne kolēģis? Varbūt esmu ideāliste, bet es teiktu – jā, ir vērts. Pirmkārt, kā jau teikts, filmām ir vajadzīgi skatītāji un jauniem režisoriem ir vajadzīgas ugunskristības, tāpēc šāds pirmo seansu mehānisms būtu noteikti attīstāms, jo kā lai citādi kinoveidotāju entuziastu komandas tiek pie īstās dzīves pieredzes? Un otrkārt – nekad taču nevar iepriekš zināt, par ko tev pašam liks domāt kāda jauna filma, grāmata vai mākslas izstāde, varbūt ienāks prātā kāda pilnīgi nesaistīta, bet ģeniāla ideja! Ļaujies iespaidiem, un vienmēr būsi bagātāks!

Saistītie raksti



Komentāri:





Šim rakstam vēl nav komentāru


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi