Likteņa medības ar svēto briedi

Grieķu režisora Jorga Lantima (Yorgos Lanthimos) mistiskā šausmu drāma ar sengrieķu traģēdijas oreolu „Svētā brieža nogalināšana / The Killing of a Sacred Deer” 2017) ir ieguvusi Kannu festivāla prestižo godalgu par labāko scenāriju, turklāt vēl paspējusi nolaupīt dažam labam skatītājam neaizvietojamās nervu šūnas, izrīkojoties ar viņa psihi gandrīz tikpat brutāli un apdullinoši, kā Darena Aronovska filma „Māt!”.
Autors: Olga Dolina


Runāt vai mirt?

Itāļu režisora Lukas Gvadanjīno jaunākā filma “Sauc mani savā vārdā / Call Me By Your Name” (2017) ir intīms, liriski pieklusināts un lēns, kādas 1983. gada itāļu vasaras saules dūmakā ietīts kino, kam teorētiski vajadzēja palikt vien izmeklētu festivālu gardēžu redzeslokā. Tomēr jaunajā 2018. gadā filma iesoļoja ar četrām Oskara balvas nominācijām, ieskaitot kategoriju “Labākā filma”. Kas atšķir šo filmu no pārējās “festivālu produkcijas”?
Autors: Olga Dolina


Vienādojums ar neatrastu risinājumu

Ievas Ozoliņas filma „Dotais lielums: mana māte” ir visai savāds kinodarbs. No vienas puses, šī 104 minūtes ilgā lente ir dokumentāls stāsts par konkrētiem cilvēkiem, no otras – pats vēstījuma paņēmiens ļauj to uztvert pēc spēles kino kategorijas likumiem.
Autors: Dmitrijs Rancevs


Mammas dēls

Režisores Ievas Ozoliņas jaunākā dokumentālā filma “Dotais lielums: mana māte”, visticamāk, izpelnīsies līdzīga mēroga ievērību, kā viņas pirmā filma “Mans tēvs baņķieris” (2015). Katrā ziņā tūlīt pēc pirmizrādes publika krasi sašķēlās atbalstītājos un noliedzējos, bet dažu viedokļi mainījās pāris stundas vēlāk, pēc režisora Pētera Krilova eleganti un provocējoši vadītās diskusijas, kurā draudzīgi blakus sēdēja gan filmas autori, gan varoņi – māte, dēls un tēvs, katrs ar savu taisnību. No 5. janvāra filma pieejama gan kinoteātros, gan interneta videonomā.
Autors: Daira Āboliņa


Reportāža kā mēģinājums apjēgt

Borisa Hļebņikova „Aritmija” tiek uzskatīta par vienu no Krievijas 2017. gada galvenajām filmām, kinolente jau paguvusi iegūt kādu desmitu balvu dažādos festivālos. Ir interesanti izprast, kādā veidā skatītājam tiek nogādāts šī darba vēstījums, kuru radījušā režisora reputācija ir – viens no „dzīvi dzīvojošākajiem” un dziļākajiem Krievijas kinematogrāfistiem. Kas šai ceļā ir izdevies, un kas – nē. Un, galvenais, – kāpēc.
Autors: Dmitrijs Rancevs


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi