Par ko nevar runāt, to var parādīt

Dereka Džārmena “Vitgenšteins / Wittgenstein” (1993) ir tā filma, kas vispirms nāk prātā, domājot par kino un filozofijas attiecībām. Rīgas Kino muzejs savā lektorijā “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” šo filmu iekļāvis ciklā “Reibinošais neprāts”, bet Kino Rakstos filozofs Igors Gubenko jautā – vai nevarētu būt tā, ka kino jau pats par sevi ir filozofisks medijs?
Autors: Igors Gubenko


Latvijas kino dzimti meklējot

„Vīriešu dzimuma autoru pārsvars Latvijas pilnmetrāžas aktierfilmās ir pārliecinošs, turklāt pārsteidz, ka dzimumu proporcija mūsdienās būtiski nemainās” – izņemot montāžas režisora profesiju, kurā līdz 1990. gadam strādāja tikai sievietes, bet mūsdienās ir jau 70% vīriešu. Vēl statistika rāda, ka līdz 2010. gadam Latvijas aktierfilmās visvairāk lomu ir Uldim Dumpim (63), bet kopš 2000. gada - Andrim Keišam (14). Tādus un citādus aizraujošus datus apkopojusi kinozinātniece Inga Pērkone, strādājot pie topošās grāmatas „Ekrāna skatuve. Raksti par aktiermākslu Latvijas kino”.
Autors: Inga Pērkone


Deivida Linča „Twin Peaks”. Sākums

Aizvadīto 2017. gadu varam dēvēt arī par Deivida Linča gadu – viņš atkal lika runāt par leģendāro seriālu „Twin Peaks” (1990-91) un deva iemeslu skatīties to vēlreiz, nu jau komplektā ar jaunās sezonas sērijām, kas uz ekrāna nonāca šajā, 2017. gadā. Atšķirībā no 90. gadiem, TV programmas raidlaiki vairs neierobežo pieeju „Tvinpīkai”, visas seriāla sērijas jebkurā laikā var noskatīties, piemēram, platformā „Shortcut Films” - tātad arī šobrīd, jau 2018. gadā. Un, lūk, arī ceļvedis Linča kosmosā, kur kinokritiķis Vadims Agapovs orientējas perfekti, atgādinot – neaizmirstiet domāt par svarīgo jautājumu „Kurš nogalināja Loru Palmeri?” Jo patiesībā viss sākās ar Merilinu Monro...
Autors: Vadims Agapovs


Par Ansi Epneru. Dons Kihots pret Servantesu

Kinorežisora un pedagoga Anša Epnera jubilejas gads deva ierosmi režisoram un pedagogam Pēterim Krilovam aktīvāk domāt par Epnera filmās atrodamo tēlainības kodu un par to, „kādas domas valdīja Anša galvā, pašatdevīgi strādājot ar filmu režijas studentiem”.
Autors: Pēteris Krilovs


Atslēgas vārds – pašapziņa

„Jānis Streičs ir mācītājs un morāles sludinātājs šo vārdu labākajā nozīmē, viņam nepiemīt morāls aklums un viņš rāda risinājumu, tāpēc viņa filmās ir tas, kā pietrūkst dzīvē,” – tā apgalvo sociālo zinātņu doktore, kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere – Le Galla, pārlūkojot Jāņa Streiča daiļrades aspektus un identificējot viņa filmās atvērtus un noslēgtus vēstījumus savam laikam un sabiedrībai – tik daudznozīmīgus, ka ikviena no skatītāju un vērtētāju grupām var nolasīt savējo. Raksts balstīts referātā, ko autore nolasīja zinātniskajā konferencē „Jānis Streičs un laikmetu zīmes” Rīgas starptautiskā kinofestivāla ietvaros Jāņa Streiča jubilejas gada izskaņā 2016. gada rudenī.
Autors: Dagmāra Beitnere - Le Galla, Dr. sc. soc.


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi