Atslēgas vārds – pašapziņa

„Jānis Streičs ir mācītājs un morāles sludinātājs šo vārdu labākajā nozīmē, viņam nepiemīt morāls aklums un viņš rāda risinājumu, tāpēc viņa filmās ir tas, kā pietrūkst dzīvē,” – tā apgalvo sociālo zinātņu doktore, kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere – Le Galla, pārlūkojot Jāņa Streiča daiļrades aspektus un identificējot viņa filmās atvērtus un noslēgtus vēstījumus savam laikam un sabiedrībai – tik daudznozīmīgus, ka ikviena no skatītāju un vērtētāju grupām var nolasīt savējo. Raksts balstīts referātā, ko autore nolasīja zinātniskajā konferencē „Jānis Streičs un laikmetu zīmes” Rīgas starptautiskā kinofestivāla ietvaros Jāņa Streiča jubilejas gada izskaņā 2016. gada rudenī.
Autors: Dagmāra Beitnere - Le Galla, Dr. sc. soc.


Kā vinnēt #europeanfilmchallenge

Eiropas filmu skatīšanās atmaksājas – par to var pārliecināties ikviens, kurš piedalās konkursā „#europeanfilmchallenge“ un laimē ceļojumu uz kādu no lielajiem kinofestivāliem. Berlīni februārī apmeklēja Elīna Liberte, nupat Kannās pabija Zane Timoņina, kura Kino Rakstiem stāsta par pieredzi konkursā un festivālā – bezgalīgi lielā sinefilijas apžilbinātu cilvēku ģimenē. Kurš brauks uz Venēciju?
Autors: Zane Timoņina


Kannu festivāls post factum. Bilance

Kannu festivāls šogad ir beidzies ar tādu kā nepiepildītu mazuma piegaršu. Lai arī, atšķirībā no Džordža Millera vadītās žūrijas pieņemtajiem murgainajiem lēmumiem pērn, balvu sadalījums šogad ir lielākoties izsvērts un loģisks, ne viens vien žurnālists klusi apcer to, ka patiesībā Rūbena Estlunda "The Square" (Zelta palmas zara laureātei) un Andreja Zvjaginceva "Loveless" (žūrijas balvas laureātei) balvu ziņā būtu jābūt mainītās lomās.
Autors: Kristīne Simsone, žurnāla "IR" kinokritiķe


Kannu piezīmes. Tuvojoties Zelta palmas zaram

Nevilšus noklausījos sarunu, kurā kāds vīrietis centīgi aptaujāja sarunu biedrus par to, kurš no Eiropas kinofestivāliem ir viņu favorīts. Sarunu biedri visi kā viens, ilgi nedomājot, sacīja – Kannas! Jautātājs bija manāmi sašutis – te taču uz filmām esot jāstāv garās rindās, nekur īsti nevarot tikt iekšā, bet visu pasākuma organizāciju caurstrāvojot haoss.
Autors: Kristīne Simsone, žurnāla IR kinokritiķe


Nostalģija un "bezpreģels"

Jau pirmoreiz atbildot uz jautājumu, kā man patika Igaunijas un Latvijas kopražojuma filma “Ātrie igauņu puiši”, šķiet, izdevās noformulēt būtisko: “Sākas ar suņa kakas tuvplānu, bet laimīgā kārtā diezgan strauji kļūst labāk.”
Autors: Alise Zariņa


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi