Meklēšanas rezultāti: Ieva Viese

Rakstos:

Pazudušie stāsti

IEVA VIESE. Latvijas animācijā, kuru līdz šim bija pieņemts uzskatīt par viendabīgi talantīgu parādību, “Lielais Kristaps” pēkšņi atklāj divas radikāli atšķirīgas pasaules – aizrautīgu vai vismaz ieinteresētu novatorismu pretstatā inercei, kas rodas, guļot uz veciem lauriem.

Animācija - zeme, kur pase nav būtiska

2015. gada nogalē britu izdevniecībā "Routledge" iznācis apjomīgs pētījums par pasaules animācijas vēsturi un šodienu "Animation. A World History" trīs sējumos. Autors, itālis Džanalberto Bendaci, grāmatas sagatavošanā iesaistījis daudzu valstu vietējos speciālistus, un pētījumā detalizēti apskatīta arī Latvijas animācija. Šīs sadaļas autore Ieva Viese speciāli "Kino Rakstiem" intervē animācijas speciālistu, pētnieku un entuziastu Bendaci - pirms trim gadiem un šogad.

Smiekli un ciešanas, kas soļo avangardā

„Apzināti veidots pretstraumes kino ir nozīmīgs mākslas artefakts,” raksta Ieva Viese, apskatot šķietami nesalīdzināmas lietas – Dāvja Sīmaņa „Pelnu sanatoriju” un Lailas Pakalniņas „Ausmu”. Divas filmas, kas vēsturiskās nozīmības ziņā nostājas blakus 20. gadsimta 20. gadu avangardam.

Mēmā mežone melnā un baltā

Kinoteātris “Kino Bize” ievieš jaunumu – “bēbīšu seansus”, kur vecāki var nākt skatīties labu kino un bērnus ņemt līdzi. Var likties dīvaini, ka pirmā filma šajā modelī ir tieši Džima Džārmuša “Patersons” (par otro būs vēl lielāks pārsteigums), bet var jau arī “Patersonu” iet skatīties citur, bez bēbīšiem, – uz “Splendid Palace”, kur to skatījās arī Ieva Viese-Vigula. Jo Džārmuša jaunāko filmu nevar tā vienkārši palaist garām.


Žurnālu arhīvā:

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi