Vardarbība kino aizkulisēs

Par “Me Too” runā visi. Pat sieviešu aizskaršanā apvainotais Amerikas Savienoto valstu prezidents Donalds Tramps nodēvējis aprīli par seksuālās vardarbības apzināšanās un novēršanas mēnesi. Pašlaik “Me Too” ir modē, jautājums – vai karstās diskusijas un maigās protesta akcijas aizvirzīsies tālāk par skaļām vaimanām, pikantiem tabloīdu virsrakstiem un dažiem atlaistiem vīriešiem? Vai tiks mainītas sistemātiskas problēmas, kuras radījušas situācijas, kad vara un seksuāla vardarbība iet roku rokā?
Autors: Astra Zoldnere


Kinokritiķa četri vakari. Ar šņabi vai bez

Vāciešu mūžīgais mazvērtības komplekss – jo Berlīne tomēr nav Kannas – atstāj nospiedumus arī Berlinālē. Kannu kinofestivālam, lūk, jau kopš 1961. gada ir satelītpasākums „Kritiķu nedēļa / La Semaine de la Critique”, ko organizē Francijas kino kritiķu biedrība, Venēcijas festivālam tāds ir kopš 1985. gada. Lai padarītu Berlināli līdzvērtīgāku Kannām vai Venēcijai, Vācijas kinokritiķu biedrība jau ceturto gadu paralēli nepārskatāmajai Berlīnes festivāla programmai piedāvāja konceptuāli ļoti stingri kūrētu Kritiķu nedēļu, astoņu filmu programmu – katru vakaru vienu, ar plašu sarunu pēc katra seansa. Pēc Berlināles ikdienas steigas man šī bija vieta, kur justies kā mājās.
Autors: Elīna Reitere


Reibinošais neprāts pret garlaicīgu normu

Vai tas ir neprāts, ja Tūteru Dagnija ar šķērēm griež Ērika sudrabkāzu kreklu? Vai filmas par neprātu var būt sociāli atbildīgas? Vai diagnozi “atmiņas zudums” ir ieviesuši scenāristi? Kāpēc Latvijas kino vēsturē neprātīgākās filmas ir uzņemtas 20. gadsimta 90. gados? Un vai kino bez neprāta vispār var eksistēt? Tādus un citādus jautājumus, domājot par ciklu "Reibinošais neprāts" Rīgas Kino muzeja lektorijā “Tas, ko tu nedrīksti nezināt”, diskusijā apspriež filmu nozares un arī psiholoģijas speciālisti.
Autors: Agnese Logina


Par patosu vai patriotismu

Tuvojoties Ivara Selecka dokumentālās filmas “Turpinājums” pirmizrādei, jāatceras, ka programmā „Latvijas filmas Latvijas simtgadei” jau pie skatītājiem nonākušas divas dokumentālās filmas – režisores Ilonas Brūveres “Ievainotais jātnieks” (pirmizrāde 2017. gada oktobrī) un režisora Askolda Saulīša “Astoņas zvaigznes” (pirmizrāde 2017. gada novembrī). Kinokritiķu apvienība “400 sitieni” spriež, vai vēsturiska tēma ļauj šīs filmas salīdzināt savā starpā un vai simtgade uzliek tām kādu kopīgu „zīmogu”; kā dokumentālajā filmā visveiksmīgāk aptvert milzīga apjoma materiālu un ko iesākt ar mulsinošu autora vēstījumu?
Autors: Kritiķu biedrība "400 sitieni"


Sarmīte Sīle. In memoriam

Mākslas zinātniece Sarmīte Sīle (3.11.1945.-15.03.2018.) ir atstājusi zīmīgas pēdas ne tikai Latvijas mākslas vēsturē, bet arī fotogrāfijas un kino vēsturē – unikālo fotosesiju, kuru viņa veidoja kopā ar fotogrāfu Gunāru Bindi, 2009. gadā filmā iemūžināja režisore Ināra Kolmane. Atvadāmies – ar fragmentu no dokumentālās filmas „Akts”.
Autors: Kino Raksti


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi