„Nameja gredzens” Lietuvā – karagājiens izčākstēja

Režisora Aigara Graubas filma-leģenda „Nameja gredzens”, kas jau sākotnēji tika iecerēta starptautiskiem tirgiem un Latvijā kļuvusi par vienu no līdz šim apmeklētākajām 2018. gada filmām, vasaras sākumā izmēģināja iekarot pirmo citas valsts auditoriju – Lietuvu, no kuras nāk galvenās sieviešu lomas, Nameja draudzenes Laugas tēlotāja Aiste Diržūte. Lietuviešu kinokritiķi Elenu Jasjūnaiti šis „Nameja karagājiens” provocē atcerēties, ka lietuviešiem arī diez ko neveicas ar vēsturiskiem kino-eposiem par nacionālajiem varoņiem...
Autors: Elena Jasiūnaitė


Kinomuzejs starp digitālo un analogo

Ziņa, ka Austrijas Kino muzejam ir jauns direktors, kino kurators Mihails Lēbenšteins (Michael Loebenstein), varbūt nebūtu (latviešu) ievērības cienīga – ja neskaita faktu, ka pēc Ulda Brauna filmas "235 000 000" seansa Vīnē 2017. gada oktobrī Lēbenšteins to apzīmēja kā „mindblowing”. Taču pirms tam viņš septiņus gadus vadīja Austrālijas Kino un skaņas arhīvu, šobrīd nu jau otro termiņu darbojas kā FIAF (Starptautiskās Kinoarhīvu federācijas) prezidents un saredz kinomuzejiem un arhīviem varenas attīstības iespējas, ko dod krājumu digitalizācija.
Autors: Elīna Reitere


No kā supervaroņiem bail?

Pēdējos gados supervaroņu filmas kļūst arvien vērienīgākas, arvien apjomīgākas, arvien smagākas, arvien vairāk... nu, pilnas ar supervaroņiem. Ir interesanti izmantot brīdi, kad uz ekrāniem vēl skatāma “Atriebēju / Avengers” sāgas jaunākā filma “Bezgalības karš / Infinity War”, lai pievērstos šo filmu ļaundariem, galvenajiem briesmoņiem, kas vistiešāk parāda to, no kā mums ir bail. Kaut gan precīzāk būtu teikt - šīs filmas parāda tās bailes, kas ir visvieglāk pārdodamas.
Autors: Agnese Logina


Vardarbība kino aizkulisēs

Par “Me Too” runā visi. Pat sieviešu aizskaršanā apvainotais Amerikas Savienoto valstu prezidents Donalds Tramps nodēvējis aprīli par seksuālās vardarbības apzināšanās un novēršanas mēnesi. Pašlaik “Me Too” ir modē, jautājums – vai karstās diskusijas un maigās protesta akcijas aizvirzīsies tālāk par skaļām vaimanām, pikantiem tabloīdu virsrakstiem un dažiem atlaistiem vīriešiem? Vai tiks mainītas sistemātiskas problēmas, kuras radījušas situācijas, kad vara un seksuāla vardarbība iet roku rokā?
Autors: Astra Zoldnere


Kinokritiķa četri vakari. Ar šņabi vai bez

Vāciešu mūžīgais mazvērtības komplekss – jo Berlīne tomēr nav Kannas – atstāj nospiedumus arī Berlinālē. Kannu kinofestivālam, lūk, jau kopš 1961. gada ir satelītpasākums „Kritiķu nedēļa / La Semaine de la Critique”, ko organizē Francijas kino kritiķu biedrība, Venēcijas festivālam tāds ir kopš 1985. gada. Lai padarītu Berlināli līdzvērtīgāku Kannām vai Venēcijai, Vācijas kinokritiķu biedrība jau ceturto gadu paralēli nepārskatāmajai Berlīnes festivāla programmai piedāvāja konceptuāli ļoti stingri kūrētu Kritiķu nedēļu, astoņu filmu programmu – katru vakaru vienu, ar plašu sarunu pēc katra seansa. Pēc Berlināles ikdienas steigas man šī bija vieta, kur justies kā mājās.
Autors: Elīna Reitere


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi