Vardarbība kino aizkulisēs

Par “Me Too” runā visi. Pat sieviešu aizskaršanā apvainotais Amerikas Savienoto valstu prezidents Donalds Tramps nodēvējis aprīli par seksuālās vardarbības apzināšanās un novēršanas mēnesi. Pašlaik “Me Too” ir modē, jautājums – vai karstās diskusijas un maigās protesta akcijas aizvirzīsies tālāk par skaļām vaimanām, pikantiem tabloīdu virsrakstiem un dažiem atlaistiem vīriešiem? Vai tiks mainītas sistemātiskas problēmas, kuras radījušas situācijas, kad vara un seksuāla vardarbība iet roku rokā?
Autors: Astra Zoldnere


Kinokritiķa četri vakari. Ar šņabi vai bez

Vāciešu mūžīgais mazvērtības komplekss – jo Berlīne tomēr nav Kannas – atstāj nospiedumus arī Berlinālē. Kannu kinofestivālam, lūk, jau kopš 1961. gada ir satelītpasākums „Kritiķu nedēļa / La Semaine de la Critique”, ko organizē Francijas kino kritiķu biedrība, Venēcijas festivālam tāds ir kopš 1985. gada. Lai padarītu Berlināli līdzvērtīgāku Kannām vai Venēcijai, Vācijas kinokritiķu biedrība jau ceturto gadu paralēli nepārskatāmajai Berlīnes festivāla programmai piedāvāja konceptuāli ļoti stingri kūrētu Kritiķu nedēļu, astoņu filmu programmu – katru vakaru vienu, ar plašu sarunu pēc katra seansa. Pēc Berlināles ikdienas steigas man šī bija vieta, kur justies kā mājās.
Autors: Elīna Reitere


Par patosu vai patriotismu

Tuvojoties Ivara Selecka dokumentālās filmas “Turpinājums” pirmizrādei, jāatceras, ka programmā „Latvijas filmas Latvijas simtgadei” jau pie skatītājiem nonākušas divas dokumentālās filmas – režisores Ilonas Brūveres “Ievainotais jātnieks” (pirmizrāde 2017. gada oktobrī) un režisora Askolda Saulīša “Astoņas zvaigznes” (pirmizrāde 2017. gada novembrī). Kinokritiķu apvienība “400 sitieni” spriež, vai vēsturiska tēma ļauj šīs filmas salīdzināt savā starpā un vai simtgade uzliek tām kādu kopīgu „zīmogu”; kā dokumentālajā filmā visveiksmīgāk aptvert milzīga apjoma materiālu un ko iesākt ar mulsinošu autora vēstījumu?
Autors: Kritiķu biedrība "400 sitieni"


Lapsas pieradināšana

Atmodai kā konkrētam Latvijas vēstures periodam uzmanību pievērsušas nu jau divas filmas, kas pirmizrādītas 2018. gada sākumā – gan spēlfilma “Paradīze ‘89”, gan dokumentālista Romualda Pipara ilgu gadu darbs “Vēsture aiz kadra. Kino”. Kinohronikas operatoriem šajā laikā nācās apgūt mednieku iemaņas, lai noķertu aiz astes Vēstures lapsu.
Autors: Agris Redovičs


“Nameja gredzens” vēsturnieka acīm

Varbūt šis nav gluži Kino Rakstu profils, un tomēr – skatītājs paliek skatītājs, un filmas “Nameja gredzens” autoriem ir jārēķinās ar to, ka viņu darbu var noskatīties arī vēstures zinātņu doktors, kurš tur atrod „dažādas dīvainas lietas, vēsturiskas blēņas un jaunradītus mītus”.
Autors: Artūrs Tomsons


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi