Kinoteātri izmirst?

Art-house kinoteātru auditorija ir stabila, bet padzīvojusi, un kinoteātra apmeklējums ir atmirstošs brīvā laika pavadīšanas veids – pie šādiem secinājumiem nonāk vācu kinoizplatītāji Leipcigas Mākslas kino gadatirgū / FilmKunstMesse, kur Kino Rakstus pārstāv Elīna Reitere. Galvenais jautājums ir – vai ar likumsakarīgām tendencēm var un vajag cīnīties?
Autors: Elīna Reitere


No balkona uz visu pasauli

“Piemēram, pirms tūkstošgades mijas mūsu publika bija pilnīgi zaudējusi ticību Norvēģijas kino – populārākais uzskats bija, ka norvēģu filmas ir sliktas! Tad tika dibināta filmu skola, mēs sākām filmas ražot vairāk, un tā palielinās iespēja trāpīt uz ko patiešām labu. (..) Pieauga pārliecība par to, ka varam taisīt filmas pa savam, un tas, manuprāt, palīdzēja. Ja ir pārliecība, tad tu tik daudz neskaties uz to, ko dara citi.” Par to, un arī par to, kā strādā režisors un aktieris vienā personā, intervijā kinokritiķei Kristīnei Simsonei stāsta Rīgas starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF) satiktais Ūle Jēvers, kura filma "Skats no balkona" Eiropas Mākslas kino dienas ietvaros 15. oktobrī būs skatāma kinoteātrī "Splendid Palace".
Autors: Kristīne Simsone, žurnāla IR kinokritiķe


Neiznīdējamie vectēvi

Ar filmu „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” šobrīd īsumā ir tā – septiņas nominācijas „Lielajam Kristapam”, apmēram 100 jau saplānoti seansi reģionu „kinopunktos”, un kinozinātnieks Agris Redovičs laižas polemikā ar kritiķu biedrību „400 sitieni”, kuras viedokļu apmaiņa bija publicēta Kino Rakstos tieši pirms mēneša. Vai tiešām šīs filmas izpratnei nozīmīgi ir skatītāja vai kinokritiķa personas kodā redzamie cipari?
Autors: Agris Redovičs


Pret “second-hand” realitāti

„Vai jūs varat iedomāties astoņpadsmit gadus vecu puisi vai meiteni sakām draugam – hei, vai atnāksi ar mani šopēcpusdien uz kino, rādīs igauņu filmu ar subtitriem! Ikdienā visticamāk – nē, nekādā gadījumā! Tas ir iespējams tikai kinofestivālā,” smejas Roberto Kueto no Sansebastianas festivāla, kas nupat noslēdzies Spānijā, sadalot balvas – Zelta un Sudraba gliemežnīcas. Šī saruna notika Rīgā - par to, kā festivāli kultivē klišejas, atlasot noteikta tipa filmas; par to, ka arī spāņu kino uztraucas par scenāriju krīzi; par to, kā spāņu jezuīts tulkoja ateista Bergmana filmas; par to, ka skatīties filmu ar subtitriem ir īpašs šiks; par to, kāpēc Sansebastianu interesē Latvijas kino.
Autors: Sonora Broka


Pilsone Moda

Starptautiski kinofestivāli ir vērtīgi ne tikai tāpēc, ka sniedz iespēju noskatīties labas filmas, kas citādi līdz Latvijas ekrāniem varbūt nenonāktu, bet arī tāpēc, ka līdzi filmām atbrauc to autori, ar kuriem var parunāt un padomāt par kino. Visbiežāk citvalstu režisori Latvijā iegriežas pirmo un pēdējo reizi, bet ne zviedriete Moda Nīkandere – viņa mūsu valstī ir tikpat kā savējā, jo uzņēmusi jau divas dokumentālās filmas par Latvijas cilvēkiem. Ar Modu Nīkanderi sarunājas kinorežisore Kristīne Želve.
Autors: Kristīne Želve


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi