Nosferatu. Sinefīlijas augļus baudot

Kinoteātrī „Kino Bize” 10. maijā kārtējais pasaules kinovēstures tīrradnis – Frīdriha Vilhelma Mūrnava (1888-1931) radītais vācu ekspresionisma meistardarbs „Nosferatu” (1922). Kinozinātņu doktore Elīna Reitere aicina novērtēt, cik dažādos aspektos iespējams apskatīt „Nosferatu” fenomenu – no komponista-tapiera atziņām līdz ietekmei uz Tima Bērtona radošo darbību...

Jāatzīstas, es vairākas reizes dienā esmu pateicīga, ka ir izgudrots internets! Cita starpā, viens no iemesliem šādai pateicībai rodas tad, kad nepieciešama informācija par kādu kinoklasikas pērli. Vienkārši ievadot Google meklētājā vārdu „Nosferatu”, parādās gandrīz septiņi miljoni (!) ierakstu un šis apjoms, protams, nav izsijājams. Taču, ja informāciju par konkrēto filmu meklē, apciemojot interneta vidē pazīstamākos (mēmā) kino tematikai veltītos blogus, interneta žurnālus vai ievērojamu kino pētnieku mājaslapas, tad var iegūt visnotaļ interesantu mozaīku no faktiem un viedokļiem, kas saistīti ar Frīdriha Vilhelma Mūrnava filmu –

šis izcilais režisors vienmēr bjis sinefīlu mīlulis.

Sinefīlija ir jēdziens, kas pārņemts no franču valodas vārda „cinéphilie” – „kino mīlēšana”, mīlestība uz kino. Šī fenomena pirmā paaudze bija tie kino vēsturē ieinteresētie jaunieši, kas 20. gadsimta 50. gados augas dienas pavadīja Francijas Sinematēkā, skatoties vecas filmas, lai laika gaitā paši taptu par režisoriem un veidotu tā saukto franču kino jauno vilni – Godārs, Trifo, Rivets, Šabrols... Ēriks Romērs, kas arī piederēja pie šīs grupas, vēlāk kādā intervijā atzīstas, ka tieši F.V. Mūrnava filmās viņš ieraudzīja kino kā tādu mākslu, kas spēj pilntiesīgi konkurēt ar citiem mākslu veidiem, nevis tos tikai imitēt. Mūrnava filmas – tas ir absolūtās formas kino. Tāpēc Romērs par savas doktora disertācijas tēmu izvēlējās Mūrnava filmu Fausts (1926).

Pateicoties vispirms VHS kasetēm, tad DVD, tagad dažādām VoD (video on demand) platformām, par dažādiem nelegāliem filmu skatīšanās avotiem internetā pat nerunājot, ir radusies otra veida sinefīlija, kas šo „kino mīlēšanas fenomenu” ir pārnesusi jaunā kvalitātē.

Proti, Sjūzena Zontāga 1995. gadā gan pasludināja sinefīlijas nāvi, saistot to ar faktu, ka filmas skatīšanās kinoteātrī vairs nav galvenais veids, kā piedzīvot kino.

Taču viņa neizprata, ka filmu brīva pieejamība ir būtisks faktors, kas palīdz vairāk vai mazāk būtiskiem kino vēstures faktiem nepazust nebūtībā, turklāt veicina diskusiju raisīšanos par pat visspecifiskākajiem kino vēstures jautājumiem.

Sinefīlijas fenomena neatņemams aspekts ir rakstīšana par kino un, atbilstoši mūsdienu kinokritikas izpausmes formām, arī video-eseju veidošana. Tāpēc nav brīnums, ka par Nosferatu internetā ir atrodami tik daudzi ieraksti, lai gan nojaušams, ka liela daļa varētu būt attiecināmi uz Vernera Hercoga tāda paša nosaukuma filmu ar Klausu Kinski galvenajā lomā (1979), nevis Mūrnava meistardarbu – būsim godīgi, Kinskis daudziem tomēr liekas seksīgāks nekā mēma, melnbalta filma, pat ja Nosferatu lomā ir aktieris ar absolūti atbilstošo uzvārdu Schreck un ar savu šīs lomas iemiesojumu tiek dēvēts par visizcilāko vampīra atveidotāju kino vēsturē.

Angļu valodu pārvaldošiem Kino Rakstu lasītājiem te neliels ieskats tekstos un video, kas saistīti ar Mūrnava mēmo filmu.

# - Ievadam: Melburnas Cinematēkas programmētāja Maikla Kollera (Michael Koller) sacerēts filmas apraksts ievērojamā kino žurnālā Senses of Cinema.

# - Pasaulē ietekmīgākais kino zinātnieks Deivids Bordvels (David Bordwell) savā blogā pievēršas Mūrnava filmām, kuras tas uzņēmis pirms Nosferatu, bet šajā tekstā Bordvels arī ieliek Nosferatu sava laika mēmā kino kontekstā.

# - Nīls Brends (Neil Brand), viens no pasaulē vadošajiem mēmā kino komponistiem (tapieriem) raksta par to, kā viņš veido pavadījumu Mūrnava filmai.

# - Ja nu jūs vēlaties iegādāties Nosferatu savai privātajai lietošanai DVD vai Blu-ray formātā – nozīmīgajā mēmajam kino veltītajā blogā Silent London, kura autore Pamela Hačinsone (Hutchinson) regulāri raksta arī žurnālam Sight&Sound par dažādām ar mēmā kino vēsturi saistītām tēmām, ir rodams pārskats par dažādiem šīs filmas izdevumiem DVD un vai Blu-ray formātā un atšķirībām starp tiem.

# - Vieni no pasaulē vadošajiem video-eseju kā kinokritikas žanra attīstītājiem un aizstāvjiem Kristīna Alvaresa Lopesa (Cristina Álvarez López) un Adrians Mārtins (Adrian Martin) ir izveidojuši video-eseju ar nosaukumu Wishful Space: F.W. Murnau’s "Nosferatu".

# - Video-eseja, kas uzskatāmi demonstrē, kā vācu ekspresionisms (tai skaitā Nosferatu) ir ietekmējis Tima Bērtona filmu vizuālo valodu.

Kvalitatīvas informācijas pārpilnība par Nosferatu, ko var atrast tīklā kaut vai tikai angļu valodā vien, ir labs pierādījums Kino Rakstu rubrikas Bez subtitriem nepieciešamībai. Jo labāk tomēr par jūs interesējošo kinovēstures faktu (un vispār – par jebko!) lasīt oriģinālvalodā izcilus rakstus, kurus sarakstījuši neapstrīdami konkrētā laika posma speciālisti, nevis kompilācijas, kurās vienkārši pārtulkoti populārākie un Google meklēšanas rezultātu pirmajā lapā atrodamie fakti par filmu...

Saistītie raksti



Komentāri:


Gatisbeika
10.05.2017, plkst. 23:21

Reāli smieklīgi ir pieņemt, ka ir korekti prasīt no filmasveidotājiem safilmēto materiālu – vienalga, izmantotu vai neizmantotu – atdot muzejam. Tā ir tāda parazitēšana uzcitu rēķina, ko muzejiem tīk piekopt, paņemt gatavu, jo redz, pienākas. Pēc tam pārdosit citiem par naudu. Nevis korekti ļausit izmantot. Ja tik gudrs, ņem pats kameru un filmē. Par savu naudu. Pēc tam vari korekti dāvināt muzejam.

Zane Balčus
12.05.2017, plkst. 11:22

Aizstāvot muzejus varu teikt, ka katrs dāvinātājs var vienoties ar muzeju par konkrētiem nosacījumiem, kā viņš pats turpmāk ar nodoto materiālu var rīkoties. Un nav tā, ka muzejiem "tīk paņemt gatavu" - ja būtu resursi, tad paši arī filmētu.



Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi