Nepanesamais esības smagums

Kādēļ, skatoties filmu "Pelnu sanatorija", prātā nāk leģendārais sirreālists Deivids Linčs? Tie ir linčiskas kinematogrāfijas pamatelementi: aizraušanās ar sabiedrības un baisas vides murgainajiem noslēpumiem, deformēti tēli, polarizētas pasaules, nežēlība, bagātīgs nospiedošu krāsu un skaņu izmantojums, interese par tuvplāniem. Viņa kino – tas ir atsevišķs, neizskaidrojams un neaptverams Visums.
Autors: Artūrs Zavgorodnijs


Elīna Reitere aizstāv doktora disertāciju

Svētki visai Latvijas filmu nozarei – par vienu kinozinātņu doktoru vairāk! Janvārī Maincas universitātē Vācijā savu doktora disertāciju aizstāvējusi Elīna Reitere – „Kino Rakstu“ autore, kas Rīgā vislabāk bija pazīstama kā Rīgas Kinomuzeja vadītāja (2006-2009). "Kino Raksti" apsveic kolēģi, īsi iztaujā par disertāciju un gaida atkal jaunus rakstus – varbūt arī par „Pelnu sanatoriju“, jo tā pēc vairākām pazīmēm atbilst Elīnas disertācijas tēmai par “lēnā vēstījuma filmām”.
Autors: Zane Balčus


Smiekli un ciešanas, kas soļo avangardā

„Apzināti veidots pretstraumes kino ir nozīmīgs mākslas artefakts,” raksta Ieva Viese, apskatot šķietami nesalīdzināmas lietas – Dāvja Sīmaņa „Pelnu sanatoriju” un Lailas Pakalniņas „Ausmu”. Divas filmas, kas vēsturiskās nozīmības ziņā nostājas blakus 20. gadsimta 20. gadu avangardam.
Autors: Ieva Viese


Savādas impresijas

Kaut Dāvja Sīmaņa filmas "Pelnu sanatorija" sižets ir saistīts ar Pirmā pasaules kara notikumiem, būtu naivi uzskatīt šo filmu tikai par vēsturisku, jo tās darbības vide un laiks, kas atsvešināti no mūsdienām un no šodienas skatītāja pieredzes, ir ne tikai stāsts par pagātni, bet par atstumtību, izolētību, cinismu un galēju vientulību, ko neizbēgami izjutis ikviens un bez kā dzīve vispār nav iespējama. Atļaušos cinisku piezīmi - tikai galēji aprobežots cilvēks spētu deklarēt, ka dzīvot nozīmē bezrūpīgi baudīt nebeidzamas laimes mirkļus un no piedzimšanas līdz kapa malai valda baudpilna idille.
Autors: Viktors Freibergs


Dmitrijs Rancevs iesaka: Smiekli cauri laikam

"Pelnu sanatorijas vide, protams, nav dokumentāli reāla, tur materializējas tas, ko mēs domājam par šo laiku," dienu pirms pirmizrādes saka Dāvja Sīmaņa filmas māksliniece Kristīne Jurjāne intervijā portāla "artterritory.com" krievu sadaļas redaktoram Sergejam Timofejevam un stāsta par to, kā interjeros izmantojuši tamborētus aizkarus, kas pat varbūt neparādās kadrā, tomēr maina gaismas materialitāti un asumu telpā...


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi