Paralēlās Kannas

Ko jūs darāt pirmkārt, ieejot kinoteātrī? Ja esat Kannās, uzrādāt somu apsargam, kamēr cits jūs pārmeklē ar metāla detektoru. Un tā pirms katra seansa, pie katras ieejas.
Autors: Sonora Broka


Piecas filmas no Kannu konkursa

69. Kannu kinofestivāla sestajā dienā prese jau noskatījusies trīspadsmit no konkursa filmām (kopā divdesmit viena). Kinotirgū jau rādīta Renāra Vimbas filma "Es esmu šeit" un Latvijas pieņemšanā zem mūsu karoga kinotirgus 221. paviljonā, ko iekārtojis NKC sadarbībā ar LIAA, jau kuplā skaitā pulcējušies mūsu draugi, kolēģi un sadarbības partneri.
Anita Uzulniece stāsta par piecām spilgtākajām konkursa skates filmām.
Autors: Anita Uzulniece


Kolēģa blogs 3. Pie tā, kas laikam pāri

Trīs jauni mūki gāja pa Viļņas ielu. Talāru krokas plandīja ap viņu mērķtiecīgā solī uz priekšu vērstiem augumiem, un gaiss bija uzlādēts ar pavasari – vēl ne īsti maigu, bet gaidu un cerību caurstrāvotu, jo bija 90. gadu vidus un Lietuva brīva.
Uz stūra pie parka mūkus uzrunāja jauns režisors un pieklājīgi lūdza atļauju viņus nofilmēt, ja drīkst, un vēl arī to, kā viņi ietērpjas savos talāros...

Autors: Kristīne Briede


Kā „Ausmai” gāja Irānā

Ziņa par to, ka Lailas Pakalniņas spēlfilma „Ausma” atlasīta Teherānas filmu festivāla konkursa programmai, pirms kāda laika apskrēja visus Latvijas medijus – galvenokārt tāpēc, ka filma Irānā tika cenzēta (t.i., ar režisori saskaņotas dažas epizodes, kas irāņu skatītājiem nebūtu rādāmas). Laila Pakalniņa arī pati izmantoja izdevību un devās uz šo eiropietim eksotisko valsti, kas mūsu priekšstatos cieši saistīta ar šobrīd tik aktuālo svešā un draudīgā tematiku. Arī Laila pirms izlidošanas saņēma vēl pēdējo e-pastu no festivāla: ierodoties Irānā, sievietēm jālieto galvassega, un ārzemju kredītkartes Irānā nedarbojas. Tomēr lieliskākais secinājums no šī ceļojuma – kinovaloda pastāv, un tajā ir iespējams sarunāties!
Autors: Laila Pakalniņa


Jānis Streičs iesāk revolūciju Kremlī

Šajās dienās aprit 30 gadi kādai ļoti spilgtai un revolucionārai epizodei Latvijas kino vēsturē, un tolaik šī Jāņa Streiča drosmīgā rīcība atstāja iespaidu uz notikumu attīstību pat visas toreizējās Padomju Savienības mērogā – sestajā daļā pasaules, kā tolaik bija populāri apgalvot. Runa PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā 1986. gadā raksturo Jāni Streiču kā lielisku oratoru ar prasmi ironizēt un improvizēt, taču vissvarīgāk – tas bija liels un nozīmīgs solis pretī pārmaiņām un mūsu visu brīvībai.
Autors: Kino Raksti


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi