Uzaugt ekrānā. “Turpinājums” un citi bērni

Atgriezties pie vieniem un tiem pašiem bērniem ik pēc septiņiem vai desmit gadiem – un, kad pašu autoru vairs nebūs, cerēt, ka šo darbu turpinās citi, tādējādi izsekojot 21. gs cilvēkam – tā režisora Ivara Selecka Simtgades filmas "Turpinājums" misiju raksturo tās autori. Fiksēt, kādas izmaiņas dokumentālo varoņu dzīvēs ienes laika lielums, pētīt bērnu pieaugšanu uz ekrāna – šī ir ideja, kas kino pēdējās desmitgadēs īstenota vairākkārt, tomēr ik reizi ar citu motivāciju un rezultātu.
Autors: Ildze Terēze Felsberga


„Ūdens forma” - pasaka pieaugušiem autsaideriem

Šāgada „Oskara” statueti kā gada labākā filma saņēma meksikāņu režisora Giljermo del Toro „Ūdens forma / The Shape of Water”, kuras kontā jau bija Venēcijas Starptautiskā kino festivāla Zelta lauva kā labākajai filmai. Vēl pirms pāris gadiem tāda filma kā “Ūdens forma”, visticamāk, pat nebūtu nominēta, kur nu vēl saņēmusi vienu no skaļākajiem gada apbalvojumiem. Un katrā ziņā bez „Oskaru” jezgas šī īpatnējā filma droši vien nebūtu nonākusi Latvijas kinorepertuārā.
Autors: Agnese Logina


Šodienas Latvija bērnu acīm

Tikko notikusi pirmizrāde vēl vienai jaunai latviešu filmai – mūsu dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka filmai "Turpinājums", kas tapusi Simtgades filmu programmā un no šodienas gaida savus skatītājus kinoteātros.
Autors: Kristīne Želve


Reibinošais neprāts pret garlaicīgu normu

Vai tas ir neprāts, ja Tūteru Dagnija ar šķērēm griež Ērika sudrabkāzu kreklu? Vai filmas par neprātu var būt sociāli atbildīgas? Vai diagnozi “atmiņas zudums” ir ieviesuši scenāristi? Kāpēc Latvijas kino vēsturē neprātīgākās filmas ir uzņemtas 20. gadsimta 90. gados? Un vai kino bez neprāta vispār var eksistēt? Tādus un citādus jautājumus, domājot par ciklu "Reibinošais neprāts" Rīgas Kino muzeja lektorijā “Tas, ko tu nedrīksti nezināt”, diskusijā apspriež filmu nozares un arī psiholoģijas speciālisti.
Autors: Agnese Logina


Par patosu vai patriotismu

Tuvojoties Ivara Selecka dokumentālās filmas “Turpinājums” pirmizrādei, jāatceras, ka programmā „Latvijas filmas Latvijas simtgadei” jau pie skatītājiem nonākušas divas dokumentālās filmas – režisores Ilonas Brūveres “Ievainotais jātnieks” (pirmizrāde 2017. gada oktobrī) un režisora Askolda Saulīša “Astoņas zvaigznes” (pirmizrāde 2017. gada novembrī). Kinokritiķu apvienība “400 sitieni” spriež, vai vēsturiska tēma ļauj šīs filmas salīdzināt savā starpā un vai simtgade uzliek tām kādu kopīgu „zīmogu”; kā dokumentālajā filmā visveiksmīgāk aptvert milzīga apjoma materiālu un ko iesākt ar mulsinošu autora vēstījumu?
Autors: Kritiķu biedrība "400 sitieni"


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi